Zinātnieki laboratorijā izaudzējuši cilvēka un neandertālieša smadzeņu hibrīdu

Neandertālietis FOTO: AFP / Scanpix

Sezama sēkliņas lieluma smadzenes, kas tika izveidotas no cilvēka un neandertālieša gēnu sajaukuma, Petri traukā Kalifornijas Universitātes laboratorijā izdzīvoja īsu laiku, sniedzot zinātniekiem vērtīgu informāciju par to, kā šis orgāns ir evolucionējis. 

Zinātnieki jau sen cenšas noskaidrot, kā cilvēkiem ir attīstījušās tik lielas un sarežģītas smadzenes. Viens veids, kā to uzzināt, ir salīdzināt modernos gēnus, kas iesaistīti smadzeņu attīstībā, ar tiem gēniem, kas atrasti mūsu senajos radiniekos. 

Lai arī zinātnieki ir atraduši daudzu neandertāliešu atliekas (neandertālieši ir cilvēka radinieki, kas izmira pirms aptuveni 37 tūkstošiem gadu), tomēr saglabājušās neandertālieša smadzenes vēl bija jāatrod. 

Lai aizpildītu šo spraugu zināšanās, zinātnieki laboratorijā izaudzēja sīkas smadzenes, kurām nebija apziņas. Dažas no smadzenēm tika izaudzētas, izmantojot cilvēka standarta gēnus, bet citas tika izmainītas, lai tām būtu gēns, kas iegūts no neandertāliešu atliekām. 

Tā nav pirmā reize, kad laboratorijā ir izaudzētas sīkas smadzenes, tomēr pirmā reize, kad kāds radījis cilvēka un neandertālieša smadzeņu hibrīdu. 

Atšķirība starp modernā cilvēka smadzenēm un cilvēka-neandertālieša smadzenēm bija redzama uzreiz. Cilvēka minismadzenes bija gludākas, līdzīgas marmora lodītēm. Savukārt neandertālieša smadzenes bija mazākas un neregulārākas formas. Tām arī bija ilgāk jāattīstās. Katrs, kurš paskatījās uz abām smadzenēm, uzreiz varēja pateikt atšķirību. 

Sīkākas analīzes atklāja, ka smadzeņu hibrīda neironu aktivitāte bija haotiskāka nekā cilvēka smadzenēs, kā arī tās radīja citādākus proteīnus. 

Šis pētījums liecina, ka neandertāliešu smadzenes kļuva pieaugušas ātrāk nekā cilvēka smadzenes. Tas nozīmē, ka neandertālieši jau agrā vecumā bija spējīgāki un patstāvīgāki nekā cilvēki. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”.

Uz augšu
Back