Plānu izdalīt 220 miljonus eiro būvobjektiem FDP apšauba kā politiski motivētu

  • Līdz martam jau iztērēta teju puse līdzekļu neparedzētiem gadījumiem
  • Ekonomiku plāno sildīt ar ēku un ceļu būvniecības projektiem
  • FDP: Valdība brauc otrā grāvī - no ļoti maza atbalsta līdz nesamērīgam atbalstam
  • Nauda ne tikai ekonomikas sildīšanai, bet arī koalīcijas līdzsvarošanai
FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka FOTO: Evija Trifanova/LETA

Politiķi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nolēmuši atvēlēt papildu 220 miljonus eiro, lai sildītu ekonomiku ar ceļu un ēku būvniecību, taču Fiskālās disciplīnas padome (FDP) bažījas, ka šis ir politiski motivēts lēmums, jo būvniecības nozare Covid-19 krīzē cietusi maz. 

Šis koalīcijas politiķu lēmums ir daļa no vienošanās par 500 miljonu eiro sadali neparedzētiem gadījumiem, kur 182 miljoni tika ģimenēm ar bērniem, bet 100 miljoni – pensionāriem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir budžeta programma, kurā atvēl naudu iepriekš nenoskārtām vajadzībām. Šogad valsts šādiem nolūkiem budžeta likumā ierakstīja nepilnus 27 miljonus eiro. Bet Covid-19 krīze darījusi savu – un ar to saistīto pasākumu finansēšanai nu jau atvēlēti vēl papildus 800 miljoni eiro. Vēl 123 miljoni rezervēti uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai. Turklāt, lai gan ir tikai marts, vairāk nekā puse no šiem līdzekļiem jau bijuši faktiski nepieciešami, ne tikai ir iezīmēti.

182 no saplānotajiem 827 miljoniem eiro būs, lai ģimenēm izmaksātu vienreizēju pabalstu par katru bērnu. Bet šai maciņā vēl jāieliek 100 miljoni, lai izmaksātu valdības piešķirto 200 eiro pabalstu pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Lai arī izskanējušas šaubas, par to, vai pabalstus nevajadzēja mērķētākus, kopumā ekspertu viedoklis bijis atbalstošs.

“Kopumā mēs sapratām, ka spriedze sabiedrībā ir tik liela, ka laikam ir jāatbalsta, jo, atceraties, kad finanšu ministrs piedāvāja citu pieeju, kāda bija vētra sacēlusies,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka.

Tie gan nav visi negaidītie tēriņi.

Covid-19 krīze nu kļūs arī par iespēju realizēt dažādu ministriju sapņus, kam līdz šim naudas nav pieticis.

3

“Pateicoties šim lēmumam, daudzi infrastruktūras objekti tiks realizēti, kuri visādi citādi būtu tā arī palikuši tikai labu ieceru līmenī,” tā pēc valdības koalīcijas partneru sanāksmes, kurā tika izlemts par kopumā papildu 500 miljonu eiro tērēšanu, paziņoja Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks (NA).

Politiķi 22.februārī vienojās ne vien par pabalstu izmaksu, bet arī to, ka neparedzētie izdevumi jāpalielina par vēl aptuveni 220 miljoniem eiro. Pamatojums – ekonomikas stiprināšana un sildīšana.

Nauda aizietu augstas gatavības projektiem, kurus var sākt jau šovasar, bet pabeigt - ne vēlāk kā nākamgad. Lielākoties tā ir dažādu ēku un ceļu būvēšana.

3

“Uzbūvējot ceļu, tas ceļš jau paliek, viņš palīdz audzēt mūsu ekonomiku arī nākotnē. Un, protams, īstermiņā viņam ir ļoti liels labums, jo viņš garantē darbaspēka pieprasījumu - tātad tās ir apmaksātas darba vietas, tās ģimenes, kuras saņemtu atkal aktīvus ienākumus, nevis tikai pabalstus,” tā lēmumu raidījumam “de facto” skaidro premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, lai arī atbalsta vienreizējo pabalstu piešķiršanu, tomēr ļoti skeptiski raugās uz vairāk nekā divsimt miljonu tērēšanu būvprojektiem. Turklāt viņa uzsver – tas neko nedos kopējam ekonomikas izrāvienam pēc krīzes. Turklāt būvniecības nozare Covid-19 krīzē cietusi mazāk kā citas.

“Šobrīd mums ir tāda sajūta, ka valdība ir iebraukusi upē, vai vismaz lēnām brauc otrā grāvī - no ļoti maza atbalsta līdz nesamērīgam atbalstam.

3

Mūsuprāt, pēdējie lēmumi ir politiski motivēti. (..) Runājot par pēdējo iniciatīvu, tur mums gan ir lielas bažas. Jo ir tāda sajūta, ka gatavie projekti visvairāk skar būvniecību. Bet būvniecība ir diezgan strauji augoša nozare, un arī Covid-19 laikā tā ir viena no nozarēm, kura nodrošināja iekšzemes kopproduktu ar daudz mazāku kritumu nekā bija paredzēts,” saka Šteinbuka.

Politiķi noliedz, ka ideja par ekonomikas sildīšanu caur būvniecību būtu nākusi pēkšņi - partijas ar saviem priekšlikumiem par ekonomikas iespējamo sildīšanu runājušas jau kopš rudens.

Aizkulisēs tā tiek dēvēta par naudu, kurai ne tikai jāsilda ekonomika, bet arī jālīdzsvaro koalīcija.

3

“Negribētu teikt, ka tā būtu samierināšanās [nauda], bet, protams, kā jau es teicu, pie šādas sarežģītas politiskas konstrukcijas, kāda mums ir šobrīd valdībā, nav iespējama nekāda kopēja vienošanās, ja netiek ņemtas vērā visu pušu intereses. Un tas ir tā kā objektīvi un skaidrs. Un tā arī pie šiem lēmumiem - iesaistītās puses grib piedalīties, un grib arī redzēt, kā viņi varēs savām nozarēm parādīt, tā teikt, labo gribu, ka viņi ir cīnījušies, raidījumam saka finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis.

Ministrijām kvotas neesot noteiktas. Dažas uz daļu no 220 miljoniem nav pieteikušās, bet citas - par salīdzinoši mazām summām. Piemēram, Tieslietu ministrija cer ieguldīt pusotru miljonu ekspertīžu centrā, savukārt tās pašas partijas pārvaldītā Izglītības un zinātnes ministrija plāno objektus par aptuveni 45 miljoniem eiro. “Lielā mērā arī tiešām jāiekļaujas tajā naudas izteiksmē, kas ir ļoti liela summa, un par to var izdarīt ļoti labas lietas un vienlaikus patiešām, ja to izdala kā izsmērējot uz visiem - iedot proporcionāli vienādi, tad ne vienmēr tas obligāti iznāks visefektīvākais,” saka ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP)

“De Facto” apkopotā informācija liecina, ka lielākā summa – ap 53 miljoniem eiro varētu tikt atvēlēta ceļu būvei visā Latvijā. Iespējams, tiks pabeigta arī Austrumu maģistrāle Rīgā. Savukārt pašvaldības savā starpā cīnīsies par iespēju tikt pie daļas no aptuveni 30 miljoniem eiro. Visiem tēriņiem jābūt pamatotiem ar administratīvo reformu. “Šie maksimālie griesti varētu būt trīs miljoni eiro, ar ko varētu pieteikties pašvaldība, bet vienlaikus arī pašai pašvaldībai būs jānodrošina līdzfinansējums vismaz 15% apmērā,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P).

Izglītības ministrija pieteikusies uz 45 miljoniem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - lai uzbūvētu universitātes ciematiņu Torņakalnā (10 miljoni), uzlabotu vairāku profesionālo skolu kopmītņu ēkas (20 miljoni), kā arī uzbūvētu komandu sporta spēļu halli Rīgā, Barona ielā (15 miljoni). “Mums radās iespēja šādus projektus atbalstīt. Iepriekš šāda iespēja vienkārši nebija, jo papildus resursi tam nebija,” atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).

Iekšlietu ministrija norāda, ka tās vajadzībām iezīmēti 27,3 miljoni eiro, aptuveni puse no tā (14,5 miljoni) aizies septiņiem jauniem ugunsdzēsēju depo (Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Kandavā, Priekulē, Rūjienā, Saulkrastos). Bet pārējais (12,79 milj) – jaunām, kopīgām telpām četriem sliktā stāvoklī esošiem Rīgas policijas iecirkņiem (Brasa, Latgale, Centrs, Teika). “Es būtu bijis priecīgs, ja visus 200 miljonus atdodu tikai Iekšlietu ministrijai, lai sakārtotu visu. Bet nebūsim naivi, laikam šāda situācija nav iespējama. Katrai politiskajai partijai ar savus resors, kuru viņš uzskata par prioritārāko. Nacionālā apvienība uzskata, ka jāattīsta kultūra. Man ir cits viedoklis. Es uzskatu, ka šobrīd akūtākā problēma ir operatīvie dienesti, ugunsdzēsības glābšanas dienests,” saka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL).

Kultūras ministrija ekonomiku izvēlējusies sildīt, ieguldot mākslas skolu, arhīva, teātru, cirkus un Rundāles pils ēkās, kopumā par aptuveni 17 miljoniem (daļu objektu pārvalda Finanšu ministrijas uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi”). Piemēram, viens no projektiem ir radošo darbnīcu kvartāla attīstīšana un aprīkošana Briāna ielā.

Savukārt veselības ministrija (kopā – 18,7 miljoni) no šīs programmas naudu gribētu atvēlēt ne vien trīs slimnīcu siltināšanai, bet arī, lai izveidotu jaunu kodolu e-veselībai (5 miljoni). Bet par diviem miljoniem eiro pieteikts lūgums atbalstīt Covid pacientu ārstēšanā tieši iesaistīto mediķu rehabilitāciju.

Valdība lēmumu par to, kurus no visiem ministriju pieteikumiem atbalstīt, plāno pieņemt nākamnedēļ, 11.martā.

Ministriju pieteikumi 220 miljonu sadalei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem*

Iekšlietu ministrija: 27 300 000

  • Septiņu VUGD depo būvniecība (14,5 milj.)
  • Vienota ēka četru Valsts policijas Rīgas iecirkņu izvietošanai (12,79 milj.)

Izglītības un zinātnes ministrija: 46 411 325

  • LU vienotā ciemata būve Torņakalnā – (10 milj.)
  • Profesionālo skolu infrastruktūras (kopmītņu) atjaunošana (20 milj.)
  • Komandu sporta spēļu halles būvniecība (15 milj.)

Satiksmes ministrija: 52 953 880

  • Ceļu būve visā Latvijas teritorijā

Labklājības ministrija: 14 156 000

  • Izolatoru un dezinfekcijas telpu izveide 9 sociālās aprūpes centru filiālēs (0,7 milj.)
  • Telpu atjaunošana un vides pieejamības nodrošināšana 22 aprūpes centru filiālēs (13,5 milj.)

Tieslietu ministrija: 1 555 738

  • Vienota tiesu ekspertīžu centra izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: 27 000 000

  • Pašvaldību pieteiktiem projektiem, saistāmiem ar novadu reformu

Kultūras ministrija: 17 290 000

  • Ieguldījumi četru mākslas un mūzikas skolu infrastruktūrā un aprīkojumā (7,milj.)
  • Latvijas Nacionālā arhīva ēku pielāgošana (0.5 milj.)
  • Rundāles pils muzeja jumta nomaiņa (1,9 milj.)
  • Valmieras un Dailes teātru iekštelpu un ārtelpu sakārtošana (2,5 milj.)
  • LNOB dekorāciju noliktavu un darbnīcu kompleksa izbūve (3,3 milj.)
  • Rīgas Cirka telpu sakārtošana (1,8 milj.)

Veselības ministrija: 18 746 000

  • P.Stradiņa, Bērnu un Vidzemes slimnīcu energoefektivitātes projekti (11,2 milj.)
  • E-veselības jaunā kodola izveide (5 milj.)
  • Rehabilitācijas centra “Vaivari” telpu pielāgošana (0,5 milj.)
  • Covid-19 pacientu ārstējošo mediķu rehabilitācija (2 milj.)

Ārlietu ministrija:

  • 2021.gadā projektus neplāno iesniegt;
  • 2022.gadā: 7 297 000

Ekonomikas ministrija: 252 000 000

  • Dažādiem atbalsta instrumentiem uzņēmējiem (neatbilst politiķu sniegtajai informācijai par paredzētajiem naudas izlietošanas mērķiem)

*Raidījuma “De Facto” apkopotā informācija, izmantojot ministriju un FM sniegtās ziņas.

Uz augšu
Back