/nginx/o/2021/04/20/13737174t1h00b3.jpg)
Stereotips, ka inženierzinātnes nav perspektīvas, ir novecojis un jau sen neatbilst patiesībai. Dati rāda, ka studijas STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) jomās nodrošina stabilu darbu augsti kvalificētās profesijās un labus ienākumus. Turklāt Latvijā akūti trūkst šo jomu speciālistu.
“Augstākā izglītība ir vērtība, apliecina jaunākie absolventu monitoringa dati. Absolventu vidū nodarbinātība ir augstāka, nekā vidēji valstī. Ap 88% augstākās izglītības iestāžu absolventu ir nodarbināti. Turklāt cilvēki ar augstāko izglītību strādā augsti kvalificētās profesijās. Ja vidēji valstī 47% nodarbināto strādā kvalificētu darbu, tad starp cilvēkiem ar augstāko izglītību šis līmenis ir ievērojami augstāks – ap 80%. Arī ienākumi uzrāda ievērojamu atšķirību. Uzsākot darba gaitas, absolventu ienākumi vidēji par 30% pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Līdz ar to mēs pamatoti varam teikt, ka augstākā izglītība ir ieguvums gan valstij, kas iegūst produktīvākus iedzīvotājus un saņem lielākus nodokļus, gan katram indivīdam – viņiem uzlabojas ienākumi un dzīves līmenis,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece.
Nodarbinātības un atalgojuma dati arī rāda – jo augstāka izglītība, jo labāki sasniegumi darba tirgū. Proti, labāk nodarbināti kopumā un nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesijās ir maģistri un doktori.
Savukārt vērtējot tematiskā griezumā, augstākie vidējie ienākumi ir absolventiem, kuri studējuši lauksaimniecības, dabaszinību, matemātikas, IT, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju virzienos. Zemāki rādītāji kā nodarbinātības, tā ienākumu ziņā ir sociālo un humanitāro jomu absolventiem. D. Laipniece aicina visus rūpīgi pārdomāt savu izvēli un paturēt prātā darba tirgus pieprasījumu – Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu, bet veidojas būtisks darbaspēka ar augstāko izglītību sociālo, komerczinību un humanitāro zinātņu jomās pārpalikums. Līdz 2027. gadam vien Latvijā trūks ar 14 tūkstošiem augstākās kvalifikācijas speciālistu STEM virzienos, prognozē Ekonomikas ministrija.
Jaunākie absolventu monitoringa dati attiecināmi uz laiku pirms Covid-19 pandēmijas. “Šobrīd darba tirgus ir apgriezts kājām gaisā, bet tas nemaina faktu, ka visās dzīves jomās arvien vairāk ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas. Pandēmijas dēļ jau šobrīd daudzām nozarēm vajadzēja modernizēties un pāriet uz jaunām tehnoloģijām paātrinātā režīmā,” skaidro ministrijas pārstāve.
STEM jomu apguves veicināšanai Izglītības un zinātnes ministrija turpina reformēt un pilnveidot vidējās izglītības sistēmu, īstenojot projektu “Skola 2030”. Turklāt STEM jomu popularizēšanai un zinātkāres attīstīšanai bērnu un jauniešu vidū ministrija īsteno Norvēģijas grantu finansētus inovācijas centru projektus Cēsīs, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
Tomēr D. Laipniece aicina arī katru pašu pieņemt izsvērtu lēmumu: “Mērķtiecīgi izvēloties studiju programmu, studenti retāk pārtrauc mācības un ātrāk nonāk darba tirgū. Tā Latvija iegūst kvalificētus un motivētus darbiniekus.”