Futbols pēdējā plānā: Galvenais iemesls, kādēļ bagātākie klubi vēlējās izveidot Eiropas Superlīgu

Futbola kluba "Chelsea" līdzjutēju atstāts plakāts pie Stemfordbridžas stadiona ar uzrakstu "Super alkatība" FOTO: AP/Scanpix

Ducis Eiropas spēcīgāko futbola komandu piekrita veidot jaunu turnīru – Eiropas Superlīgu, kas izraisīja ļoti skarbu kritiku gan no futbola aprindām, gan no dažādām organizācijām un līdzjutējiem. Kas lika futbola klubiem spert tik nepopulāru soli? Protams, tā bija nauda.

Kopš svētdienas, kad tika izziņots par jaunu turnīru – Eiropas Superlīgu, ūdens jau tā mutuļojošajā Eiropas futbola dīķī sašūpojās vēl vairāk. Šīs ziņas faktiski nozīmētu Eiropas futbola ekonomikas beigas. 12 komandas, kuru vidū ir arī bagātākie futbola klubi pasaulē, kā arī viena no Volstrītas lielākajām bankām, faktiski iezīmē miljardieru izklaides un cīņu pret visiem pārējiem.

CNN vēsta, ka Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prezidents Aleksandrs Čeferins paziņoja, ka šāds projekts tiek veidots vienīgi mantkārības vārdā, nevis lai stimulētu futbola attīstību.

“Eiropas Superlīgas projektam galvenie vadmotīvi ir tikai nauda. Ducim komandu, kurās galveno lomu spēlē nauda.

Negribētos šos klubus gan saukt par “netīro duci”. UEFA strādā, lai attīstītu futbolu un piešķirtu finansējumu tam, kam tas nepieciešams, – futbolam, mūsu kultūrai. Daži cilvēki to vienkārši nesaprot,” sacīja Čeferins.

 Eiropas Superlīgas projekts paredzēja, ka tās struktūra atgādinātu ASV esošo Lielākās Beisbola līgas (MLB) vai Nacionālās Futbola līgas (NFL) formātu. Respektīvi – tajā esošie klubi varētu gūt galvu reibinošu peļņu no “ekskluzīvu translāciju tiesību pārdošanas”, kā arī dažādu citu produktu tirdzniecības.

Respektīvi – šajā gadījumā būtu jārunā par Eiropas futbola tradīciju sabrukumu. Vēsturiski Eiropas futbola līgās ir bijis tā, ka nelielas komandas, kur spēlē vietējo apkaimju strādnieki, vai arī kādas nabadzīgākas komandas veiksmes gadījumā var nonākt pat augstākajās līgās, savukārt bagātākie klubi, ja spēlē slikti, var nokrist uz vājākām līgām. Šeit visu izsaka sportiskie rezultāti, nevis nauda.

Seši Anglijas klubi “Arsenal”, “Chelsea”, “Liverpool”, “Manchester City”, “Manchester United” un “Tottenham Hotspur” svētdien bija apņēmības pilni pievienoties jaunajam projektam, līdzās “AC Milan”, “Inter” un “Juventus” no Itālijas, kā arī Spānijas klubiem, “Atletico Madrid”, “Barcelona” un “Real Madrid”. Līgai bija plāni pievienot vēl trīs patstāvīgos klubus, savukārt pieciem klubiem būtu iespēja kvalificēties, ņemot vērā sportiskos sasniegumus

(respektīvi – bagātākās komandas spēlē visu laiku, bet nosacīti nabadzīgākās – cīnās par iespēju “pabūt elitē”).  

Faktiski izslēdzot sevi no jebkādas konkurences, Eiropas Superlīgas klubi tika apsūdzēti milzīgā naudas piesavināšanās kampaņā, kas sāpīgi ietekmētu konkurentus ar mazāku budžetu un, iespējams, arī pilnībā iznīcinātu UEFA Čempionu Līgas eliti, kurā cīnās labākie klubi no Eiropas.

Arī klubu īpašnieku biogrāfijas liecina par faktu, ka nauda ir galvenais dzinulis, kādēļ vispār radās ideja par Eiropas Superlīgu. Amerikāņu miljardieris Džons Henrijs ir “Fenway Sports Group” īpašnieks. Viņam pieder MLB klubs Bostonas “Red Sox”, tāpat arī futbola klubs “Liverpool”.

Cits amerikāņu miljardieris Stens Krenke kontrolē “Arsenal” un citas ASV lielā sporta franšīzes, kā NBA klubu Denveras “Nuggets”. Krievijas oligarhs Romans Abramovičs jau ilgus gadus ir “Chelsea” īpašnieks, bet Apvienoto Arābu Emirātu šeihs Mansurs bin Zajeds al Nahjans ir “Manchester City” “tēvs”.

Ķīnas investori ir tie, kuri iepludina naudu Milānas “Inter”, bet amerikāņu miljardieris Pols Singers ir tas cilvēks, kurš nosaka dienaskārtību “Inter” niknākajā konkurentā – “AC Milan”. Savukārt “Juventus” īpašnieki ir Agnelli ģimene, kuri savas bagātības nopelnījuši no dažādām investīcijām, piemēram, autobūves uzņēmumā “Fiat”.

Gleizeru ģimene, kurai pieder Tampabejas “Buccaneers” franšīze, pārvalda leģendāro “Manchester United”.

Interesanti, ka vēl viena Eiropas (un pasaules) futbola lielvalsts Vācija šajā projektā nemaz nepiedalās. Piemēram, Minhenes “Bayern” un citas komandas Vācijā kontrolē komerciālie investori, kuriem pieder vairāk nekā 49% no Vācijas Bundeslīgas komandu aktīviem. Savukārt Francija, kas jau sākotnēji atteicās iesaistīties šajā projektā, ir gājusi tālāk – Eiropas Superlīgas projektu nosodījis arī Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Teorētiski, ja jaunveidotā līga izdzīvotu nežēlīgo kritikas vilni un draudus ar neskaitāmām tiesvedībām,

tajā esošie klubi saņemtu garantētu vairāku desmitu miljonu eiro lielu peļņu ik gadu no translācijas tiesībām vien.

Tādi giganti kā “Facebook” un “Disney”, tāpat arī “Sports and Sky”, jau laicīgi paziņojuši, ka distancējas no šīs līgas, un tiem nav ieceres iegādāties licences.

“Mēs ticam, ka Eiropas futbols ir dramatisks un skaists vien tāpēc, ka savs pārākums ir jāpierāda futbola laukumā, nevis mēroties ar naudas daudzumu,” paziņoja “Amazon Prime Video” savā paziņojumā.

Īpaši negatīvā reakcija par jaunā veidojuma ideju ir radījusi arī politiskas sekas. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Lielbritānijas valdība izskata “jebkādas iespējas, arī tiesvedības pret klubiem, kas grasās iesaistīties šajā projektā”. Savukārt Kembridžas hercogs princis Viljams uzsvēra, ka “viņš līdzās futbola līdzjutējiem ir satraukts par to, ko jaunā Eiropas Superlīga varētu nodarīt spēlei, ko mēs mīlam”.

Tomēr Eiropas Superlīgas projektam ir ļoti spēcīgs atbalstītājs – viena no lielākajām Volstrītas bankām “JPMorgan Chase”, kas ir gatava nodrošināt finansējumu.

Tā, piemēram, “Tottenham Hotspur” preses relīzē atzina, ka līgas dibinātājklubi saņems 3,5 miljardus eiro vērtu maksājumu, kas paredzēts investīcijām klubu infrastruktūrā un koronavīrusa pandēmijas seku mazināšanai. Tāpat klubi saņems arī “uzņemšanas bonusu” 300 miljonu eiro vērtībā.

Futbola līdzjutēji “Twitter” kritizēja “JPMorgan” iesaisti šajā projektā, apšaubot jaunā projekta ētikas un morāles normas.

Neraugoties uz negatīvo reakciju, investori šajā projektā redz lielu peļņu. Tādēļ “Manchester United” akciju vērtība Ņujorkas biržā pirmdien pieauga par 6,7%, bet “Juventus” akciju vērtība palielinājās pat par 18%.

Savukārt otrdien Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) prezidents Džanni Infantino paziņoja, ka klubiem ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē savi nākamie soļi.

“Komandām vajag uzņemties atbildību. Viņiem nav jādomā tikai un vienīgi par akcionāriem, kas arī ir svarīgi.

Ir jādomā arī par līdzjutējiem un visiem tiem, kas Eiropas futbolu ir radījuši tādu, kāds tas ir šodien,” sacīja Infantino.

Tiesa gan, otrdien par izstāšanos no Eiropas Superlīgas projekta paziņoja visas Anglijas komandas. Vēlāk tām pievienojās arī Itālijas klubi "AC Milan" un Milānas "Inter", kā arī Spānijas komanda Madrides "Atletico".

Savukārt Spānijas klubi "Barcelona" un Madrides "Real", kā arī Itālijas komanda Turīnas "Juventus" ieņem nogaidošu pozīciju.

Superlīgas pārstāvji uzsvēra, ka uz laiku šis projekts ir iesaldēts, tomēr – tas tiks pārstrādāts.

Savukārt UEFA šī projekta saistībā bija ieņēmusi ļoti agresīvu pozīciju – draudot Superlīgā spēlējošajiem klubiem ar diskvalifikāciju no Eirokausiem (Čempionu Līgas), savukārt šo klubu spēlētājiem būtu liegts arī pārstāvēt savas nacionālās izlases.

Uz augšu
Back