Sv, 14.08.2022.

Pētījums: Vēja elektrostaciju radītā skaņa neietekmē veselību

Apmaksāta informācija
Pētījums: Vēja elektrostaciju radītā skaņa neietekmē veselību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Līdz šim sabiedrībā pastāvējis neviennozīmīgs viedoklis par vēja elektroenerģijas staciju radītās zemas frekvences skaņas ietekmi uz cilvēka veselību. Kopš 2015. gada pasaulē tiek veikti arvien jauni un padziļināti pētījumi un eksperimenti saistībā ar infraskaņu. Nesen noslēdzies Somijas valdības pasūtītais pētījums*, kurā tika veikti ilgstoši novērojumi, aptaujas un eksperimenti ar zemas frekvences skaņu, apliecina, ka tā nerada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.

Zināms, ka Ziemeļvalstis ir atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas līderes. Aptuveni 50% no Somijas kopējās saražotās enerģijas tiek ražota no atjaunojamiem resursiem. Tā kā šajā valstī ir izvirzīts mērķis arvien palielināt atjaunojamās enerģijas līmeni, Somijas valdība ir ieinteresēta objektīvas informācijas piedāvāšanā sabiedrībai. Somijas valdības pasūtītajā plašajā ilgtermiņa pētījumā, ko veica Somijas Tehnisko pētījumu centrs (VTT Technical Research Centre of Finland), pierādīts, ka vēja turbīnu troksnis negatīvu ietekmi neatstāj. Pētījuma veicēji ir pārliecināti, ka rezultāti ir tik nozīmīgi, ka spēs mazināt sabiedrības līdzšinējās bažas un kliedēt neizpratni.

Nedzirdamie viļņi

Skaņa pēc būtības ir gaisa svārstības, kas kustas noteiktā frekvencē jeb biežumā. Runājot par vēja elektrostaciju izraisītajām skaņām, parasti min infraskaņu. Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta pētnieks, doktorants Ģirts Zāģeris stāsta, ka infraskaņa ir tik ļoti zemas (lēnas) frekvences skaņas svārstības, ka cilvēka auss to nespēj sadzirdēt. Lai izpētītu zemo frekvenču skaņas īpašības, pētījuma veicēji izmantoja ilgtermiņa mērījumus, klausīšanās eksperimentus un anketas. Pētījumā konstatēja, ka infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē.

Izmērītais vidējais skaņas līmenis ļoti zemās infraskaņas frekvencēs (zem 2 Hz) bija 65 dB, ar pīķi maksimāli 102 decibeli, savukārt tuvumā esošo dzīvojamo māju iekštelpās šīs frekvences ar mērierīcēm tika detektētas 49 dB līmenī, kas cilvēka ausij nav dzirdamas. Cilvēka dzirde parasti sāk uztvert frekvenci no 16 līdz 20 Hz. Jo zemāka skaņa, jo skaļākai tai jābūt, lai cilvēka auss to uztvertu. Tas nozīmē, ka ļoti zemu frekvenču skaņa tiek subjektīvi uztverta ar daudz zemāku intensitāti, nekā tā ir patiesībā.

Infraskaņa slimības neizraisa

Pētījuma veicēji atklāj, ka eksperimentu gaitā nebija iespējams pierādīt, ka vēja turbīnu radīto infraskaņu cilvēki spētu sadzirdēt, tādējādi izjūtot traucējumus. Zinātnieki teorētiski pieļauj iespēju, ka daži cilvēki varētu dzirdēt vēja turbīnu radītās skaļākās infraskaņas, tomēr to radītais efekts fizioloģiskos mērījumos nebija nosakāms.

Tāpat pētījumā netika konstatēts, ka cilvēki, kuri apgalvoja, ka slimību simptomus izraisa tuvumā esošās vēja elektrostacijas, spētu dzirdēt zemās frekvences labāk nekā cilvēki, kuri veselības traucējumus nebija izjutuši. Tika konstatēts, ka simptomātisko cilvēku nervu sistēma nav vairāk aktivizēta kā asimptomātiskajiem pētījuma dalībniekiem. Interesanti, ka kādā Danijā veiktā pētījumā** secināts, ka arī vēja elektrostaciju izraisītā dzirdamā skaņa neietekmē tuvumā mītošo iedzīvotāju miegu. Ja cilvēki saskārušies ar miega traucējumiem, ilgu pētījumu rezultātā tam rasti citi skaidrojumi. Piemēram, īpaša grupa bijusi seniori virs 65 gadu vecuma. Viņu miega traucējumiem ir fizioloģisks cēlonis, jo šajā vecumā cilvēkiem mazāk raksturīgas dziļās miega fāzes, līdz ar to viņi pēc būtības guļ trauslākā miegā.

Pētījuma gaita

Veicot datu analīzi, tika ņemti vērā iepriekšējie starptautiskie pētījumi par vēja enerģijas infraskaņu un tās ietekmi uz veselību, kā arī veikti jauni ilgtermiņa mērījumi divos Somijas vēja enerģijas parkos – Kurikka vēja parkā un Kopsas apgabalā Rāhē, kur katrā atrodas 17 vēja elektrostacijas. Pētnieki 308 dienas veica mērījumus gan telpās, gan ārpus tām, vēja elektrostacijas zonās un ārpus tām. Šie dati ir unikāli, jo ilgākā laika periodā tika mērītas frekvences mājokļos, kuru iedzīvotāji no tiem bija pārcēlušies, jo uzskatīja, ka vēja enerģijas dēļ viņiem rodas veselības traucējumi. No izmērītajām skaņām klausīšanās eksperimentos

tika izvēlēti paraugi, kas atspoguļoja sliktākās iespējamās infraskaņas situācijas. Turklāt tika pētīta skaņas ietekme, uzraugot to izraisītās fizioloģiskās reakcijas. Pētījuma gaitā nejauši izvēlētiem apgabalu iedzīvotājiem īpaši jautāja par simptomiem, kas saistīti ar vēja enerģiju un infraskaņu.

Pētījumā secināts, ka dažiem slimniekiem simptomus var izraisīt tā dēvētais nocebo efekts, kas nozīmē, ka spēcīga ticība kādas lietas vai parādības negatīvai ietekmei var izraisīt nevēlamus simptomus. Citiem vārdiem sakot, cilvēki var arī kļūdaini vēja elektrostaciju darbību uzskatīt par cēloni pamatslimību izraisītajiem simptomiem.

Nepieciešamība pēc vienotiem kritērijiem

Pētnieki ir gandarīti, ka iegūtie rezultāti ir arī starptautiski ļoti nozīmīgi, uzsverot, ka pirms pētījuma veikšanas nav bijuši izstrādāti nacionāli vai starptautiski kritēriji infraskaņas ietekmes novērtēšanai. Līdz ar to pieprasījums pēc šāda veida pētījuma rezultātiem ir bijis ne tikai Somijā, bet daudzviet pasaulē. Somijas plašais pētījums varētu kļūt par nozīmīgu atskaites punktu vēja enerģijas ieguves attīstībā un vienotu kritēriju ieviešanā.

Lai arī pētījumi pierāda, ka cilvēku sūdzības ir psiholoģiskas un tiešā mērā saistītas ar bailēm no jaunām tehnoloģijām, tomēr vēja enerģijas nozare un atbildīgās nacionālās iestādes jautājumu par ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību uztver nopietni. Latvijas likumdošana nosaka, ka minimālais attālums no lieljaudas (2 MW un vairāk) vēja elektrostacijām līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir 800 m. Vēja nozare arī neatlaidīgi turpina darbu pie elektrostaciju uzlabojumiem un modernizācijas, lai tās būtu klusākas, efektīvākas un ar pēc iespējas mazāku kaitējumu uz apkārtējo vidi.


* https://julkaisut.valtioneuvosto.fi/bitstream/handle/10024/162329/VNTEAS_2020_34.pdf

** https://ehp.niehs.nih.gov/doi/full/10.1289/EHP3909

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu