"Facebook" kronē galvenos dezinformācijas izplatīšanas karaļus (5)

“Facebook” ziņojumā, kas publiskots trešdien, tiek parādīts, kā ārvalstu un lokālie slēptās ietekmes operatori ir mainījuši taktiku un kļuvuši sarežģītāki, reaģējot uz sociālo mediju uzņēmuma centieniem apkarot viltus profilus un ietekmēt informatīvo vidi.

Kopš 2017. gada “Facebook” ir likvidējusi vairāk nekā 150 dažādus koordinētus dezinformācijas tīklus. 27 no šiem tīkliem ir bijuši saistīti ar Krieviju, bet 23 – ar Irānu. Deviņi dezinformācijas tīkli vadīti no ASV.

Tiek norādīts, ka ASV joprojām ir galvenais ārvalstu dezinformācijas kampaņu mērķis, no 2017. līdz 2020. gadam kopumā 26 dažādiem viltus ziņu tīkliem izplatot nepatiesu informāciju par ASV. Otrajā vietā seko Ukraina.

Tiesa gan, 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā vairāk aktivizējušies ASV vietējie viltus ziņu tīkli. Šajā laikā “Facebook” likvidēja tikpat daudz ASV bāzētos dezinformācijas tīklus, kā no Krievijas un Irānas.

“Jāpiezīmē, ka vienu no “slavenākajiem” dezinformācijas tīkliem vadīja ASV mārketinga uzņēmums “Rally Forge”, kuru klientu vidū bija dažādas politiska līmeņa organizācijas. To kampaņas veikšanai tika algoti tīņi, kuri veidoja dažādus viltus profilus, kas pie dažādiem politiķu ierakstiem rakstīja komentārus,” teikts “Facebook” ziņojumā.

Pirmo reizi par šo kampaņu tika ziņots 2020. gada septembrī. Tolaik “Turning Point” pārstāvji skaidroja, ka tā nav dezinformācijas kampaņa, bet gan “patiess politiskais aktīvisms, kurā piedalās īsti cilvēki, kas savus uzskatus raksta tīmeklī”.

Vēl viens ASV bāzēts dezinformācijas tīkls, kas tika likvidēts 2020. gada jūlijā, bija saistīts ar bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa draugu un politisko padomnieku Rodžeru Stounu. Šajā tīklā bija vairāk nekā 50 profilu, 50 lapu, kā arī četri “Instagram” profili. Tīklam izdevās sasniegt vairāk nekā 260 000 “Facebook” lietotāju un vairāk nekā 60 000 “Instagram” profilu.

Pēc tam, kad “Facebook” likvidēja šo tīklu, Stouns par to paziņoja alternatīvajā sociālajā tīklā “Parler”, kur norādīja, ka “viņu nav iespējams apklusināt”.

Viltus ziņu un maldinoša satura klātbūtne sociālajos tīklos kļuva par dominējošu problēmu “Facebook”, “Twitter” un “YouTube” pēc 2016. gad vēlēšanām, kad atklājās Krievijas mēģinājumi ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas. Toreiz, izliekoties par ASV vēlētājiem, sociālajos tīklos no viltus profiliem tika izplatīta dezinformācija, radīts maldinošs un pilnībā nepatiess saturs, kuru ārvalstu ietekmes aģenti mēģināja izplatīt ASV vēlētāju vidū.

Šādu kampaņu esamība ir likusi izdarīt spiedienu uz lielo tehnoloģiju uzņēmumiem, ņemot vērā to lielo ietekmi ne tikai ekonomikā, bet arī politiskajos jautājumos. Piemēram, “Facebook”, ņemot vērā kritiku par pārlieku kūtru satura filtrēšanu, darbā ir pieņēmusi daudzus satura moderatorus un izveidojusi jaunu platformu, lai konstatētu dezinformācijas aktivitāti.

Citā paziņojumā trešdien “Facebook” paziņoja, ka paplašina soda mērus pret individuāliem “Facebook” lietotājiem, kas atkārtoti turpina dalīties ar viltus ziņām. Pašlaik, ja lietotājs dalās ar saturu, kas ir atzīts par dezinformējošu, “Facebook” algoritmi to padara mazāk redzamu citiem lietotājiem.

Savukārt pēc trešdien pieņemtajām pārmaiņām, ja lietotāji atkal un atkal dalīsies ar saturu, kas atzīts par dezinformējošu, pastāvēs iespēja, ka profilu uz laiku varētu arī bloķēt.

Lai arī “Facebook” pēdējo gadu laikā ir ieguldījusi daudz darba dažādos pasākumos, lai platformā būtu sarežģītāk izplatīt dezinformāciju, arī viltus ziņu izplatītāji nesnauž, jo viņi mēģina ar arvien sarežģītākām metodēm apiet “Facebook” algoritmus.

“Kad jūs ieguldāt četrus gadus darba, lai mazinātu slēptās ietekmes opcijas sociālajā tīklā, kādas ir tendences? Arvien vairāk viltus ziņu izplatītāju mēģina apiet noteikumus, bet arī arvien vairāk dezinformatoru tiek pieķerti. Izaicinājums ir turpināt virzīties uz priekšu, lai paliktu viņiem soli priekšā,” trešdien “Twitter” rakstīja ziņojuma līdzautors Bens Nimmo.