Situācija tūrisma nozarē: Vasara tiek gaidīta, taču uz ceļotāju masām lielas cerības netiek liktas

FOTO: Zane Bitere / LETA

Vietējam tūrismam vasaras ierasti bijis pļaujas lauks. Pilsētu svētki teju katrā nedēļas nogalē, kā arī lielāki vai mazāki festivāli piesaistīja vietējos ceļotājus, bet Vecrīga bija pilna ar ārvalstu tūristiem, kas vietējo gidu pavadībā klausījās stāstu par Otrā pasaules kara laikā sagrauto un neilgi pirms tūkstošgades mijas no jauna uzbūvēto Melngalvju namu.

2020.gada vasarā jeb pēc Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa, kad saslimstības rādītāji Latvijā bija ārkārtīgi zemi, vietējā tūrisma aktivitātes, lai arī, nenoliedzami, mazākos apmēros, tomēr bija manāmas. Piesardzīgi un mainītos formātos daudzviet tika aizvadīti gan pilsētas svētki, gan citas tūristus piesaistošas aktivitātes, pulcējot pietiekami daudz cilvēku.

Tomēr toreiz, pirms gada, Covid-19 saslimstības rādītāji ar šā brīža skaitļiem nebija salīdzināmi. Lai arī šobrīd Latvijā jaunatklāto gadījumu skaits samazinās, Eiropā kopumā tas krītas ievērojami straujāk, un esam kļuvuši par valsti ar vieniem no augstākajiem Covid-19 saslimstības rādītājiem Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Tas, ļoti iespējams, var atturēt citu valstu ceļotājus ierasties pie mums.

Turklāt virknē pilsētu ar bažām norāda uz to, ka pašlaik neeksistē tā saucamais "Baltijas burbulis", jo pērn tieši tūristi no Igaunijas un Lietuvas veidoja ļoti lielu Latvijas apceļotāju daļu.

Ja arī vasarā saglabāsies prasība, ka Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem pēc ierašanās Latvijā ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, tas vietējai tūrisma industrijai par labu nenāks. Arī Eiropas Savienībā iecerētā “zaļā pase” kā pietiekami nopietna alternatīva “Baltijas burbulim” netiek uzlūkota.

Vēl daudz nezināmā

To, ka tūrismā ļoti aktīva vasara nav gaidāma, var noprast arī no Latvijas Profesionālo gidu asociācijas valdes locekles Ingunas Mottes teiktā. "Man arī liekas, ka šovasar nekādas tūristu grupas nebrauks. Cik dzirdu no saviem vācu kolēģiem, piedāvājums ceļot uz Baltiju ir, bet pieprasījums ir apaļa nulle," atzīst Motte.

Viņa pati no vasaras sezonas sagaida tikai to, lai varbūt "hobija" līmenī savam priekam būs kāda ekskursija. Maija otrajā pusē Mottei uz visu sezonu bija pieteiktas tikai trīs ekskursijas. "Mēģināšu, ja tiks atļauts grupām vadīt ekskursijas, piedāvāt vietējai publikai," viņa saka.

Tajā pašā laikā Motte norāda, ka, lai arī pati ir saņēmusi abas vakcīnas pret Covid-19, vasarā braukt vienā autobusā ar ārzemju tūristiem viņa gatava nebūtu.

"Manas personīgās domas ir, ka tūrisms tādus apgriezienus, kā bija līdz pandēmijas sākumam, vairs nekad nesasniegs. Pasaule ir mainījusies un turpina mainīties. Mainīsies arī ceļojumu paradumi," saka nozares speciāliste.

Ar optimismu, tomēr jūtamu piesardzību uz gaidāmo vasaru skatās vairākās tūristu iecienītās pilsētās ārpus Rīgas.

Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja Jeļena Kijaško saka, ka arī Rēzeknes Tūrisma attīstības centrs, gluži tāpat kā citi tūrisma nozares pārstāvji, ļoti gaida vasaras sezonu. Tajā pašā laikā Rēzeknē apzinoties, ka Covid-19 ietekme joprojām pastāv.

"Bet laba ziņa ir tā, ka mums jau ir pagājušās vasaras pieredze un tāpēc esam labi sagatavojušies šī gada vasaras sezonai - būs gan spilgti pasākumi, gan digitālās izziņas spēles, gan jauni objekti un maršruti," saka Kijaško un prognozē, ka Latvijas iedzīvotāji arī šovasar ceļos aktīvi šeit pat, pa Latviju.

Stāstot par Rēzeknes tūrisma piesaistes objektiem, Kijaško kā pievilcīgu vietu min jaunuzbūvēto promenādi gar Rēzeknes upi, kura tagad savieno Latgales vēstniecību "Gors", Rēzeknes pilskalnu un 2020.gadā atklāto olimpisko centru "Rēzekne". "Ņemot vērā, ka gidu pakalpojumi ir ierobežoti, esam izstrādājuši virtuālo izziņas spēli "Pret straumi", lai padarītu pastaigu pa promenādi vēl interesantāku un saturīgāku. To var iziet individuāli vai ģimenes lokā, vienkārši lejuplādējot aplikāciju savā viedtālrunī," atklāj Kijaško.

Tāpat Latgales vēstniecība "Gors", Latgales kultūrvēstures muzejs un citi objekti ir atraduši alternatīvus risinājumus, ko piedāvāt saviem viesiem. Atjaunota arī Rēzeknes tūrisma lapa un integrēta interaktīvā tūrisma karte, kur atzīmēti gan visi tūrisma un atpūtas objekti, gan ievilkti dažādi tematiskie maršruti. "Tagad tūristiem būs daudz vieglāk orientēties pilsētā. Tāpēc gaidām ciemos, jo Latgale ir viesmīlīga!" aicina Kijaško.

Latvijas otrā galā esošās Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane atzīst, ka nelielas bažas rada tas, ka, visticamāk, šajā vasarā būs ievērojami mazāk tūristu no Igaunijas un Lietuvas, kas pērn veidoja apmēram 30-35% no kopējā tūristu skaita Kuldīgas pusē. Tas saistīts ar ieceļošanas noteikumiem, kas cita starpā no abām kaimiņvalstīm paredz arī pašizolācijas prasību. "Diemžēl "Baltijas burbulis", kāds bija iepriekšējā gadā, pašreiz nestrādā," saka Bergmane un piebilst, ka pašreiz spēkā esošo prasību dēļ arī par daudz tūristu no citām valstīm nevarot būt runas.

Pēc viņas teiktā, šobrīd tiekot runāts par 1.jūliju kā datumu, kad, iespējams, varētu stāties spēkā ieceļošanas atvieglojumi, tomēr, tā kā par to nav pilnīgas skaidrības, Kuldīga cer uz vietējiem tūristiem.

Jautāta, vai ceļotāju skaitu no ārvalstīm varētu mainīt tā dēvētās “zaļās pases” ieviešana, Bergmane saka, ka saistībā ar to joprojām ir pārāk daudz neskaidrību, lai varētu tādas prognozes izteikt.

“Tūrismā šobrīd galvenā auditorija ir ģimenes ar bērniem. Pagājušajā vasarā gan igauņi, gan lietuvieši un arī poļi pārsvarā ceļoja ar bērniem. Kas tad notiks ar tiem bērniem, kuriem nav vakcīnas, kā tas sertifikāts attieksies uz viņiem? Manuprāt, tur ir jautājumu vairāk nekā atbilžu,” saka Bergmane.

Vienlaikus Bergmane min, ka arī pašmāju tūristu skaitu var ietekmēt šobrīd spēkā esošie ierobežojumi, kas skar, piemēram, muzeju un izklaides vietu darbību. Tāpat viņa min, ka ceļotāju skaitu noteikti ietekmēs arī vasarā gaidāmie laikapstākļi. "Tomēr uzņēmēji jau mums strādā," saka Bergmane. Pēc viņas teiktā, plānots atvērt jaunas ēdināšanas vietas, attīstīt Kaļķu ielas kvartālu, kur darbosies dažādas nelielas ražotnes un ēdinātāji.

Viņa arī atzīmē, ka Kuldīga ierasti bijusi dažādu kultūras un mākslas pasākumu vieta, tomēr pašreiz neesot vēl pietiekami skaidrs par to organizēšanas iespējām.

"Nolēma, ka no 15.jūnija pasākumus varēs apmeklēt vakcinētie, bet, kā tos organizēt, neviens skaidri nav pateicis," saka Bergmane.

Tai pat laikā neesot tā, ka pasākumi Kuldīgā vasarā neesot ieplānoti. Tostarp 10. un 11.jūlijā tiks organizēts "Taste Kuldīga" pasākums, kurā varēs ne tikai aplūkot vietējās saimniecības, bet iepazīties arī ar to radītajiem ēdienu produktiem. Tāpat Kuldīgā arī šogad plānots rīkot pasākumu "Kuldīgas vasaras vitrāžas", kas iepriekšējos gados tika organizēts kā "Kuldīgas dzīres", un darbosies arī vecpilsētas koncertzāles. "Mēģināsim visam pielāgoties, bet ir jāsaprot spēles noteikumi - ko var un ko nevar," teic Bergmane.

Aktīvā Vidzeme

Valmieras Tūrisma informācijas centra (TIC) tūrisma projektu vadītāja Zane Krūmiņa atzīst, ka pēdējais pusotrs gads bijis liels izaicinājums arī tūrisma nozarei. "Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un ierobežojumiem, lai sagatavotu iespējami labāko piedāvājumu valmieriešiem un pilsētas viesiem, vienlaikus ievērojot visus drošības noteikumus," viņa saka.

Krūmiņa no pagājušā gada izceļ Valmierā notikušos tiešsaistes koncertus, gaismu un parku izgaismošanu, digitālo fotoorientēšanos, tematisko maršrutu veidošanu, piedāvājot klausīties Valmieras pilsētas sertificēto tūristu gidu stāstus.

"2020.gadā pozitīvi izjutām "Baltijas burbuli" - kaimiņi no Igaunijas jau iepriekš bija bieži viesi Valmieras pusē, bet arvien vairāk ciemos uzņēmām arī lietuviešus. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi apceļoja Valmieras pusi, uzsvaru liekot uz dažādu garumu un sarežģītības maršrutiem dabā," stāsta Krūmiņa.

Viņa izceļ vairākus apskates objektus Valmierā, kas varētu būt interesanti tūristiem, - pastaiga gar Gaujas krastiem, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas tornis - un norāda, ka drīzumā pa Valmieras galveno "ielu" - Gauju - kursēs, iespējams, vienīgais Gaujas tramvajs pasaulē. Tāpat viņa min vairākus aktīvās atpūtas objektus Valmierā un tās tuvumā.

Valmierā vasarā iecerēta virkne dažādu pasākumu, kas potenciāli piesaistīs arī tūristu plūsmas. 23.-25.jūlijā plānots svinēt Valmieras 738.dzimšanas dienu, bet augusts sāksies ar Valmieras Vasaras teātra festivālu. Augustā plānotas arī Mājas kafejnīcu dienas Valmieras novadā, kad vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi atvērs kafejnīcas savos pagalmos, piedāvājot ne tikai ēdienus un dzērienus, bet arī dažādas aktivitātes, piemēram, radošās darbnīcas, fotostūrus, izstādes, saimniecības apskates un tamlīdzīgi. Augustu paredzēts noslēgt ar Valmiermuižā organizēto etnofestivālu "Sviests" un tirdziņu.

"Arī šogad, siltākajiem gada mēnešiem sākoties, sākam izjust arvien aktīvāku ceļotāju viesošanos Valmieras pusē no citām Latvijas pilsētām un novadiem, lai gan pašreiz arī Valmieras TIC apmeklētājiem atvērts tikai pēc iepriekšēja pieteikuma. Ļoti ceram, ka jau pavisam drīz Valmieras TIC kopā ar Valmieras muzeju vērs savas durvis ikvienam apmeklētājam, bet tikmēr aktīvi komunicējam sociālajos medijos, esam apkopojuši idejas laivošanai, pārgājieniem un velobraukšanai topošajā Valmieras novadā," pauž Krūmiņa.

Tikmēr Cēsu TIC vadītāja Madara Zariņa norāda, ka Cēsis vienmēr bijušas ļoti iecienīts tūristu galamērķis ne tikai Vidzemē, bet visas valsts mērogā, tomēr Covid-19 pandēmija, nenoliedzami, esot ieviesusi nozīmīgas korekcijas tūristu plūsmā.

"Salīdzinājumā ar 2019.gadu Cēsu Pils kompleksa apmeklētība 2020.gadā ir kritusies par 25%, taču pagājušās vasaras mēnešu apmeklētība gluži otrādi - par 5% pieaudzis apmeklētāju skaits šajos trijos mēnešos. Turklāt, ja 2019.gada vasarā lielākā apmeklētāju daļa bija ārzemju tūristi, tad 2020.gada vasaras mēnešos lielākā daļa viesu bija tieši Latvijas iedzīvotāji," par aizvadīto gadu stāsta Zariņa.

Tāpat, pēc viņas teiktā, būtiski pieauga arī igauņu un lietuviešu apmeklējumi. "Šie dati, protams, ir likumsakarīgi ar tā brīža epidemioloģisko situāciju pasaulē.

Tā kā joprojām dzīvojam nemitīgi mainīgos apstākļos un vēl nav precīzas skaidrības, piemēram, par muzeju atvēršanos un pasākumu norisi, tad grūti ir prognozēt šīs vasaras apmeklētību," saka Zariņa.

Tūristus Cēsis gaida, un Zariņa pieļauj, ka šovasar to netrūks. "Līdz ar vakcinēšanās procesa apgriezienu uzņemšanu un pakāpenisku ierobežojumu mazināšanos ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, iespējams, būs vērojama ārzemju tūristu atgriešanās," saka Cēsu TIC vadītāja.

Arī Cēsīs, līdzīgi kā netālu esošajā Valmierā, šovasar gaidāmi pasākumi, ar kuru palīdzību iecerēts piesaistīt tūristus. Kā pirmos Zariņa izceļ sarunu festivālu "Lampa" un mākslas festivālu "Cēsis 2021".

"Ja epidemioloģiskā situācija būs labvēlīga, lai satiktos uz sarunām klātienē, 20. un 21.augustā sarunu festivāls "Lampa" no ierastā Cēsu pils parka pārcelsies uz jaunām sarunu vietām pilsētā, ja ne, tad nāksies atgriezties pie pagājušā gada formāta," par iecerēm stāsta Zariņa.

Savukārt mākslas festivāls "Cēsis 2021" risināsies no 10.jūlija līdz 15.augustam. Pēc Zariņas teiktā, festivāla organizatori arī šogad tehniski organizēs pasākuma norises vietā sēdvietu plānu un izvietojumu tā, lai gadījumā, ja mainās Covid-19 profilakses nosacījumi un ierobežojumi, varētu operatīvi un elastīgi visu pārkārtot apmeklētāju drošības labā. Tā kā ārtelpu vide pasākumu rīkošanai atzīta par epidemioloģiski drošāku, tad vairāki notikumi tiks organizēti brīvā dabā.

Viņa arī atklāja, ka izaicinājumiem pilnajā pagājušajā gadā mākslas festivāla "Cēsis 2020" kopējais apmeklētāju skaits bija 5000. "Citos gados tas bijis vismaz uz pusi lielāks. Kā būs šogad, to redzēsim," saka Zariņa.

Uz augšu
Back