Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā augstākais kopš 2011. gada (4)

- Kādas šogad ir galvenās ēnu ekonomikas tendences Latvijā?

- Tendences nav labas. Ēnu ekonomika Baltijā šogad ir pieaugusi. Latvijā ir augusi mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Galvenā atziņa ir tā, ka kopš tā laika, kopš mēs mēram ēnu ekonomiku Latvijā, tas ir, no 2009. gada, augstāks ēnu ekonomikas apjoms ir bijis 2011. gadā, kad “ēnas” Latvijā bija vairāk nekā 30%.

Pieaugums ir no 23,9% līdz 25,5%. Respektīvi – ceturtā daļa no ekonomikas mums ir ēnu ekonomika. Lietuvā šis pieaugums bija no 18,5% līdz 20,4%, bet Igaunijā – no 14,3% uz 16,5%. Tās ir lielākās atšķirības.

Ja skatāmies uz ēnu ekonomikas komponentēm – aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki un neuzrādītie ienākumi, tad aplokšņu algas ir atbildīgas par gandrīz pusi no ēnu ekonomikas. Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 40%.

Aplokšņu algas, kā vidējā daļa, ko uzņēmumi maksā aploksnēs, Latvijā ir 23,5%, Lietuvā ap 15,3%, bet Igaunijā 13,2%. Tās atšķirības Baltijas līmenī ir lielas.

Pārējās komponentēs atšķirības nav tik lielas. Latvijā 10,9% strādājošo ir uzskatāmi par neuzrādītajiem darbiniekiem. Tas, iespējams, ir saistāms ar pandēmiju. Turklāt – Igaunijā un Lietuvā arī šī problēma ir piedzīvojusi kāpumu.

Ienākumu neuzrādīšanas apjoma ziņā atšķirības nav lielas – Latvijā 18%, Lietuvā 16%, bet Igaunijā 12%. Tā ka galvenais dzinulis ir aplokšņu algas, un uz to ir jāskatās arī politikas veidotājiem.

- Vai situācija varētu būt pasliktinājusies pandēmijas dēļ?

- Jā, pandēmijas ietekme ir. Pirmkārt, jāņem vērā, ka ir liela nenoteiktība. Ir uzņēmumi, kas šajā laukā plaukst, bet ir daudzi uzņēmumi, kuriem tik slikti neiet, bet līdzīgi kā 2008. gadā, mazliet to naudu pietaupa. Tagad arī ir liela nenoteiktība, un nav skaidrs, kas notiks tālāk. Tāpēc, it īpaši būvniecības nozarē, naudu cenšas pieturēt, lai būtu kāds drošības spilvens.

Otrkārt, ir sajūta, ka Valsts ieņēmumu dienests īpaši nereaģē uz ēnu ekonomikas mazināšanu. Viņiem daudz resursus paņēma pabalstu izmaksāšana, un no otras puses – šis laiks ir nebijis, jo VID bija jāveic vairāki uzdevumi, kas normālos apstākļos tam nebūtu jādara.

Arī komunikācija, kas notika par veselības pakalpojumiem, skolām, bērnudārziem – tie ir pakalpojumi, ko iedzīvotāji sagaida no valsts. Lēmumos par šiem pakalpojumiem īsti nebija konsekvences, tās ir lietas, kas atspēlēsies uz priekšu.

Tāpēc var prognozēt, ka ēnu ekonomika tuvākajos gados palielināsies, jo nav indikāciju, ka tā varētu samazināties. Jā, 2020. gadā ēnu ekonomika palielinājās, un to daļēji var saistīt ar pandēmiju. Tomēr, redzot datus, sākot ar 2012. gadu, diemžēl var redzēt, ka ir darīts maz ēnu ekonomikas apkarošanai. Arī gados, kad ekonomikas pieaugums bija augsts, ēnu ekonomikas apjoms nemazinājās.

Tagad, kad ir negaidīta krīze, ir likumsakarīgi, ka ēnu ekonomika pieaugs, par to pārsteigumu nav.

- Kādas varētu būt problemātiskākās nozares, kurās ēnu ekonomika ievērojami pieaug?

- Problemātiskās nozares izgaismojas pandēmijas laikā. Jebkurš VID datos var atrast problemātiskās nozares. Bažas bija par to, ka būvniecībā pandēmijas laikā radīsies jaunas problēmas. Tomēr būvniecība izvairījās no būtiska sitiena, bet joprojām mūsu pētījums rāda, ka ēnu ekonomika būvniecībā joprojām ir 28% no kopējā apjoma. Tomēr tas ir kritums, jo iepriekš ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā bija vairāk nekā 30%.

No otras puses, ja mēs skatāmies uz to, ka būvniecībā tiek iepludināta nauda un tur joprojām ir “ēnas”, tas liek uzdot jautājumus, vai, sildot būvniecību, nevajadzēja “pieskatīt” šo nozari vairāk?

Vēl problemātiskas nozares ir tās, kas saistītas ar apkalpošanu. Piemēram, ēdināšanā ēnu ekonomika bija ļoti augsta arī pirms pandēmijas. Tomēr šīm nozarēm nav tik lielas ietekmes uz ēnu ekonomiku, kā tas ir būvniecībai. Kopumā ēnu ekonomikas apjoma pieaugums un iKP kritums nav tik lieli, kā sākotnēji varēja likties.

Tomēr šeit jautājums ir par to, kā šī ekonomika tiek sildīta. Politikas veidotājiem būs jādomā, kā šo naudu vēlāk atdot. Tāpēc arī būs jāmeklē risinājumi, kā šo naudu atgūt, iespējams, ceļot nodokļus.

Jārēķinās, ka daļa cilvēku brauks prom. Diemžēl, bet varētu būt vēl viens ievērojams emigrācijas vilnis.

- Vai ēnu ekonomiku varētu dalīt arī reģionāli?

- Rīgā un Rīgas reģionā ir lielākā ēnu ekonomika. Tomēr statistiski būtiskas atšķirības nav. Ja mēs zinām, ka mazos un jaunos uzņēmumos ir vairāk ēnu ekonomikas, un ir arī nozares ar lielāku ēnu ekonomikas īpatsvaru, tad arī reģionos, kur šāda veida uzņēmumu ir vairāk, izskatīsies, ka ēnu ekonomika ir lielāka.

Tas nav tāpēc, ka kurzemnieki vai vidzemnieki kaut ko nepareizi dara, bet tas ir tāpēc, ka tīri pēc būtības šādi uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī citur ir “ēnās”. Ja mēs skatītos uz Itāliju, arī tur “ēnas” būs reģionos, piemēram, kas būs vairāk atkarīgi no tūrisma. Tāpēc statistiski nevarētu teikt, ka starp reģioniem būtu milzīgas atšķirības.