Nauda runā ⟩ Nav pareizi, ka atsevišķas nozares atrodas ēnās, jo ir aizvainotas pret valsti (5)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X

Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai Latvija saņems atbalsta līdzekļus no Eiropas Savienības, bet daļa naudas jau pašlaik ir aizņemta. Kā mēs to tērējam – vai tas ir efektīvi? Un kā atdosim šo naudu, ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars turpina pieaugt?

Tāpat nozīmīga problēma Latvijā, kas ietekmē ēnu ekonomiku, ir korupcija, kas mazina sabiedrības uzticēšanos  politikas veidotājiem. Nedrīkst aizmirst, ka Covid krīzes ietekmē ir skartas daudzas nozares un esošās politikas dēļ arī iespējama darbaspēka aizplūšana no Latvijas, kas savukārt var palielināt arī nelegālo nodarbinātību.

Kā cīnīties pret šīm un citām problēmām? Par to raidījuma “Nauda runā” tiešraidē diskutēja ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs, valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Sodi par pieķeršanu nodokļu nemaksāšanas jomā.

“Ekonomisko lietu tiesa strādā divus ar pusi mēnešus, un aktīvi tiek saņemtas lietas, kas ir no krimināllietām izdalītie procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, kur likums uzliek pienākumu noteikt tiesas sēdi desmit dienu laikā. Jūnija sākumā bija pabeigtas astoņas lietas, un lielākajā daļā lietu manta tika konfiscēta valsts labā,” skaidro Zumbergs.

“Tiesnešiem ir daudzveidīga iepriekšējā pieredze. Mums ir bijuši arī maksātnespējas administratori un cilvēki no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tā ka tiesnešiem ir plaša pieredze dažādās jomās,” norāda Zumbergs.

“LTRK bija viena no tām organizācijām, kas teica, ka ir vajadzīga tāda jauna institūcija. Bija nepieciešams, lai komerclietas tiktu izskatītas ātri un kompetenti. Mēs apsveicām, ka šāda tiesa tika izveidota. Specializācija ir ļoti svarīga. Tādēļ, ja ir specializēta šāda veida tiesa, tā ātrāk un kompetentāk var izskatīt šīs lietas,” saka Endziņš.

Aleksejenko skaidro, ka Ekonomikas ministrija ir atvērta sadarbībai un ir gatava iesaistīties problēmu risināšanā.

“Ir jāatceras, ka kaut ko sākot, ir sākuma periods. Parasti gaidas ir, ka to visu var izdarīt divās dienās, bet ilgtermiņā tas ir pareizi veicams darbs, veidojot ekonomisko lietu tiesu,” saka Aleksejenko.

Produktivitātes celšana kā ēnu ekonomikas mazināšanas instruments.

Ekonomikas ministrijai ir divi rīki, ar ko strādāt, lai celtu produktivitāti. Atpazīstamākais rīks ir finanšu atbalsts, motivējot kādas darbības, kas veicina produktivitātes kāpumu. Kopumā ir trīs finanšu instrumenti, ko ieguldīt produktivitātes celšanā.

“Viens no tiem ir investīciju kapitāls, kas ļauj uzņēmumiem aizņemties vai ieguldīt kapitālā un arvien vairāk investēt tehnoloģiskajos risinājumos. Otrs lielais instruments, kas iegūst lielāku atbalstu no uzņēmējiem, ir investīcijas jaunu produktu izstrādei, kurus vēlāk var eksportēt. Attiecīgi – veicot darījumus eksporta tirgos, veicot darījumus bezskaidrā naudā, uzņēmumiem kļūst pārāk dārgi būt “ēnās”, jo izdevīgāk ir maksāt algas un nodokļus. Trešais instruments ir cilvēkresursu kvalifikācijas celšanā. Te gan ir daudz darba, lai sakārtotu sistēmu ar tālākizglītību. Tā ir problēma gan valsts, gan uzņēmumu pusē,” saka Aleksejenko.

Vēl viens rīks ir likumdošanas maiņa. Tas ir saistīts ar to, lai vairāk ieguvumu gūtu cilvēki, kas strādā “baltajā ekonomikā”, bet lielākas problēmas būtu “ēnu” sektora dalībniekiem.

LTRK uzskata, ka produktivitāte un eksports, kas ir galvenās prioritātes, šobrīd tiek īstenotas arī darbībā. Lai celtu produktivitāti, ir vajadzīgs labāks produkts, pilnveidot saikni starp biznesu, zinātni, dizainu un tamlīdzīgi.

“Vēl viens virziens ir labāka pārdošanas cena. Te ir ļoti svarīgs valsts atbalsts eksporta jomā. Mēs līdz galam neesam izmantojuši tās iespējas, kas ir paredzētas iekšējai kooperācijai eksportam. Vēl produktivitāti celt var, nodrošinot labāku pašizmaksu. Eiropas Komisija rekomendēja produktivitātes padomes, lai dotu praktiskus padomus politikas veidotājiem par to, kas vēl ir darāms,” norāda Endziņš.

Nodokļu sistēma, ko mainīt, kad un kāpēc un kā tas ietekmē ēnu ekonomiku.

Pandēmijas ietekmē bija redzams, ka nodokļu nomaksa parādīja to, ka kaut kas regulējumā nebija pareizi, jo daudziem nebija iespējas saņemt sociālo atbalstu.

“Cilvēki var motivēt sevi, lai aizietu ēnās, par to mēs esam domājuši. Skaidrs, ka jaunās reformas sociālajām iemaksām varētu būt klasiskas, lai uzņēmējam nav jādomā, ka tas ir sarežģīti, un jādomā, kādai kategorijai viņš atbilst. Piemēram, no skaistumkopšanas nozares mēs dzirdējām viedokli, ka “mēs bijām ēnās un arī turpmāk būsim ēnās”.

Tas nav pareizi, ka nozare grib būt ēnās, jo ir aizvainojums pret valsti. Mums vajadzētu parādīt šiem cilvēkiem, ka būšana ēnās nav tas labākais, jo agri vai vēlu var pieķert,” sacīja Salmiņa.

Produktivitātes kontekstā jārunā par to, ka ir negodīga konkurence gadījumos, kad nepareizi norādītas darba stundas. Būvniecība ir labojusies, bet mainās proporcija, cik strādājošie ir pilna laika strādājošie, bet cik daudzi – nepilna laika.

“Produktivitātes ieguldījumā sociālās iemaksas būs dārgākas, bet ja mēs izvilksim no ēnām visus, un visi būsim vienā līmenī, tad arī no uzņēmumiem un darbiniekiem varēs prasīt rezultātus. Produktivitāti nedod fakts, ka strādājošais var aiziet uz citu darbu un zināt, ka viņam tur maksā aploksnē,” saka Salmiņa.

LTRK uzskata, ka minimālās sociālās iemaksas tādā formātā, kā tās stāsies no 1. jūlija, ir brāķis. Tas ir pareizs virziens, bet nav īstenojams tagad.

“Tās nozares, kas strādā ar ierobežojumiem, objektīvu iemeslu dēļ daļa strādā nepilnu laiku. Tiek teikts, ka daudziem ir jāpārkvalificējas, bet tas ierobežojumu dēļ nevar notikt. Uztaisīt tā, ka uzņēmējs nevar prognozēt, cik viņam būs jāmaksā par nepilna laika strādājošo, novedīs pie divām sekām –

palielināsies neuzrādīto darbinieku skaits, un daļa uzņēmumu par to uzzinās vien vēlāk, saņemot “rēķinu”, pēc kura masveidā tiks atbrīvoti no darba. Tie rīki ir izveidoti nepareizi,” saka Endziņš.

Kā celt nodokļu morāli Latvijā?

“Nodokļu morāles veidošanā labākais risinājums ir sarunas, iesaistot visas iesaistītās puses. Plašā iesaiste rada situāciju, kad morāle palielinās. Sarunas ar būvniecības sektoru un kritums ēnu ekonomikas apjomā ir labs piemērs, kad kopējās sarunas, darbs un iesaiste rada labus rezultātus. Līdz šim ir bijis tā, ka mums ir vajadzīgs plāns, paši to uzrakstām un cenšamies paši īstenot,” saka Aleksejenko.

Sodu politikai ir jābūt atturošai, lai par likumam neatbilstošu rīcību – nodokļu nemaksāšanu būtu sods. Turklāt sodam ir jābūt proporcionālam – “tam jābūt sāpīgam, bet ne nāvējošam”.

“Vēl ir jautājums par uzņēmēja attiecībām ar valsti. Ja mani kāda no valsts institūcijām ir aizskārusi, morāle krītas. Ja ir uzlikts nepamatots nodoklis, morāle krītas. Ja uzņēmējs redz, ka viņa grūti nopelnītā nauda, kas nomaksāta nodokļos, tiek izmantota efektīvi, tad morāle kāpj. Ja viņš redz, ka nauda tiek izkleķerēta, tad morāle krīt. Tas ir tāds balanss. Tiem uzņēmumiem, kas saņēma atbalsta pasākumus, noteikti morāle kāpa, bet tie, kas kādu sīku nepilnību dēļ nesaņēma atbalstu Covid laikā, noteikti apvainojās,” saka Endziņš.

Finanšu ministrija ir uzrunājusi vairāk nekā 100 asociācijas sadarbībai. Tomēr ministrija nevar pārzināt pilnībā visas mazās nianses.

“Mēģinājums uzdot ministrijām sadarboties ar savu nozaru asociācijām un atrast ēnu ekonomikas punktus, vai regulējumos, vai iestādēs – tas nav rezultējies. Ja Finanšu ministrija nezina to detaļās, mēs arī varam graut šo morāli. Tāpēc mēs uzskatām, ka nozaru ministrijām ir jārunā ar uzņēmumiem, un viņiem ir detaļās jāsaprot, kur ir problēmas. Mums ir jāmeklē cēloņi, kāpēc konkrētajās nozarēs ir aplokšņu algas,” pauž Salmiņa.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu