Cīņa pret ēnu ekonomiku nav tikai divu institūciju uzdevums jeb kā dažādas nozares cīnās pret "ēnām"

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Unsplash

Lai mazinātu ēnu ekonomikas apjomu Latvijā, ir nepieciešama daudz sekmīgāka sadarbība, kurā tiek iesaistītas nozaru ministrijas, kas savukārt veiktu daudz sekmīgāku darbu ar savām nozarēm. Ēnu ekonomikas mazināšanas uzdevumu nevar atstāt tikai Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē, jo ēnu ekonomika ir starpnozaru parādība, tāpēc nozaru ministrijām daudz aktīvāk būtu jāiesaistās šajā darbā.

Latvijā ir vairāki piemēri, kā ēnu ekonomikas mazināšanā iesaistās dažādu nozaru ministrijas, sadarbojoties ar attiecīgo jomu organizācijām un uzņēmumiem. Portāls TVNET piedāvā ieskatu piemēros, kā ministrijas Latvijā īsteno ēnu apkarošanas pasākumus.

Ēnu ekonomikas apkarošana taksometru un pasažieru pārvadājumu jomā

Galvenais instruments cīņā pret ēnu ekonomiku, kas nav redzams klientam, ir valsts obligātā sociālā iemaksa, kas ir jāmaksā katram taksometram un uzņēmumam par katru transportlīdzekli, jo ar vienu auto var braukt vairāki šoferi. Ja ir nomaksāta šī iemaksa un citi nodokļi, tad katrs transportlīdzeklis var saņemt licenci.

Kā skaidro Sabiedriskā transporta departamenta direktore Annija Novikova, lai saņemtu taksometra licenci un “balto numuru”, ir jābūt obligāti nomaksātiem nodokļiem.

“Tādējādi tiek veicināta nodokļu nomaksa un mazināta ēnu ekonomika. Līdzīgi abās jomās ir tas, ka transportlīdzekli nevar pārreģistrēt uz citu personu vai uzņēmumu, ja nav nomaksāti nodokļi,” norāda Novikova.

Vēl pārvadātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsniedz atskaites par apgrozījumu. No 1. jūlija gan taksometru, gan transporta pakalpojumu sniedzēji informāciju VID nodos tiešsaistē – gan no skaitītājiem, gan no mobilajām lietotnēm. Tur būs pārskatāmi visi braucieni un saņemtās maksas. Tas ir labs instruments, kā analizēt šīs nozares.

“Protams, papildus ir domāts par lidostas teritoriju, kur pirms diviem gadiem tika ieviests jauns regulējums, kas paredz papildu prasības, lai varētu darboties pasažieru ielidošanas sektorā. Rīgas lidostā, lai strādātu pie termināla, jānodrošina darbība visā lidostas darba laikā, jābūt iespējai sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jābūt transportlīdzekļiem ar lielāku ietilpību un tamlīdzīgi,” stāsta Novikova.

Pagaidām vienīgais instruments, kas pagaidām nedarbojas, ir vaučeri, kas bija paredzēts kā rīks, lai noteiktu pārskatāmu brauciena maksu – nevis pēc skaitītāja vai priekšapmaksas, bet to, ka pasažieris jau pirms brauciena zinās, cik brauciens maksās.

“Šī iespēja pašlaik nenotiek, jo pašlaik arī nav tāda pasažieru plūsma. Uz Covid pandēmijas laiku šī prasība ir atlikta uz šā gada beigām cerībā, ka ekonomika atjaunosies un vaučerus varēs izmantot kā vēl vienu instrumentu,” saka Sabiedriskā transporta departamenta direktore.

Bezskaidras naudas norēķini ir ļoti svarīgs instruments ēnu ekonomikas izskaušanā. Piemēram, pārvadātāji ar baltajiem numuriem maksu par braucienu iekasē tikai bezskaidras naudas veidā, caur lietotni.

Ir ieguldīts liels darbs, lai reģionālajos pārvadājumos tiktu izveidota funkcionējoša braukšanas maksas atvieglojumu sistēma, kas ir attiecināma ne tikai uz atlaižu saņemšanu, bet lai tā būtu arī kā biļešu noliktava, kur tiek ģenerētas visas biļetes, kas Latvijā tiek izmantotas pārvadājumos. Šajā sistēmā varēs integrēt arī lielo pilsētu transporta sistēmas. Tādējādi pasažieris varēs lejupielādēt biļeti braucienam no viena un tā paša avota, neatkarīgi no atrašanās vietas Latvijā.

“Protams, ka tas būs īstenojams ar beizskaidru naudu, izvairoties no riskiem, ka kaut kas aiziet “garām kasei”. Jau pašlaik reģionālajos autobusos ir uzstādītas kameras, kur ir redzama tā zona, kurā vadītājs darbojas ar naudu,” tā Novikova.

Lai dati būtu ticami gan pārvadātājiem, gan uzraugošajām iestādēm, gan pasažieriem, ir ieguldīts milzīgs darbs.

“Sadarbība ar VID un Finanšu ministriju ēnu apkarošanas jautājumos notiek visu laiku, jo ir gan regulāras sanāksmes par to, lai informētu, kādi ir reālie piemēri, kur kādas lietas nestrādā, ko varētu uzlabot.

VID veic darbu ar uzņēmumu kontroli un taksometru skaitītāju uzskaiti. Ņemot vērā informāciju gan par nodarbinātību, gan citiem uzņēmuma darbības veidiem, mēs jau meklējam iespējas, kā šos procesus padarīt caurspīdīgākus, jo valsts interesēs ir, lai nodokļi neaiziet garām valsts kasei,” pauž Novikova.

Būvniecības sektors un “ēnu” apkarošana tajā

Ņemot vērā, ka būvniecības sektors vēsturiski ir bijis ar augstu ēnu ekonomikas līmeni, valdības pārstāvji (Ministru prezidents, finanšu ministrs un ekonomikas ministrs) un būvniecības nozares pārstāvji 2016. gada 31.maijā parakstīja sadarbības memorandu un vienojās par kompleksiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanai un nozares konkurētspējas veicināšanai.

Rīcības plānā ietvertie pasākumi bija ambiciozi un paredzēja uzdevumus ne tikai valdībai, bet arī pašai nozarei, kam bija jāsper nozīmīgi soļi negodīgas konkurences apkarošanai.

“Abas puses ir izpildījušas savus uzdevumus. 2019.gada 3 novembrī stājās spēkā vispārsaistošā ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu būvniecības nozarē, bet 2020.gada februārī sāka pilnvērtīgi darboties elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos (vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze). Abi pasākumi balstās uz Skandināvijas valstu labās prakses piemēriem, kas ļāva Skandināvijā būtiski ierobežot ēnu ekonomiku būvniecības sektorā,” skaidro Ekonomikas ministrija.

Ir izpildīti arī citi rīcības plāna uzdevumi. Šobrīd var teikt, ka abi pasākumi ir bijuši efektīvi. Laika posmā no 2016.gada līdz 2020.gadam ēnu ekonomikas rādītājs būvniecības nozarē ir samazinājies no 40% līdz 28%,

turklāt 2020. gadā, pieaugot ēnu ekonomikas līmenim Latvijā kopumā, būvniecības nozare turpina uzrādīt samazinājumu - ēnu ekonomikas līmenis gada laikā saruka vēl pa 2% (no 30,7% 2019.gadā līdz 28,7%).

Ņemot vērā, ka būtiskākie uzdevumi pilnvērtīgi ir iesviesti tikai 2020.gadā, kas prasīja resursus gan no valsts, gan no nozares puses, nav atbalstāma jaunu pasākumu ieviešana. Šobrīd Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un VID gatavo novērtējumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbības rezultātiem un nepieciešamajiem sistēmas pilnveidojumiem.

Vienlaicīgi Ekonomikas ministrija plāno, atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam, sadarbībā ar būvniecības nozari šā gada rudenī novērtēt tos būvniecības segmentus, kur joprojām ir augsts ēnu ekonomikas risks, un piedāvāt tieši konkrētam segmentam pielāgotus pasākumus. Viens no segmentiem, pie kura plānots darbs, ir ēnu ekonomikas mazināšana privātmāju būvniecībā un dzīvokļu atjaunošanā/pārbūvē.

Šajā segmentā Ekonomikas ministrijas ieskatā, būtu jādomā par stimulējošiem pasākumiem ēku īpašniekiem, proti, jāveicina to motivācija slēgt pakalpojuma līgumus ar legāliem pakalpojuma sniedzējiem.

Aktīvs darbs arī cīņā pret “ēnām” apsardzes jomā

Kā portālam TVNET norāda Iekšlietu ministrijā, pie ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanas apsardzes nozarē strādā ne tikai Iekšlietu ministrija, bet arī citas kompetentās valsts iestādes un apsardzes nozares asociācijas, jo šai parādībai ir starpnozaru raksturs, kuras risināšanā nepieciešama kompleksa pieeja.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, Iekšlietu ministrija izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, kas š.g. 6. maijā tika pieņemts Saeimā un stāsies spēkā 2022. gada 1.jūlijā. Likums paredz Apsardzes darbības reģistra izveidi, kas uzlabos kontrolējošo iestāžu (Valsts policijas, VID, Valsts darba inspekcijas) spējas kontroles pasākumu veikšanā, likumpārkāpumu savlaicīgā identificēšanā un atklāšanā, kas attiecīgi sekmēs ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos apsardzes nozarē.

26. aprīlī noslēdzās iepirkuma procedūra par Reģistra IT risinājuma izstrādi un uzturēšanu un plānots, ka darbību Reģistrs uzsāks 2022. gada 1. jūlijā.

Tāpat Iekšlietu ministrijā ir izveidota neformāla apsardzes nozares sadarbības platforma, kuras ietvarā tiek apspriesti un izstrādāti priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī tiek skatīti citi apsardzes nozares attīstības jautājumi.

Ņemot vērā to, ka ēnu ekonomikas ierobežošanai ir nepieciešams starpdisciplināra pieeja, uz platformas sanāksmēs piedalās arī pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas un Konkurences padomes.

Šobrīd notiek Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam izstrāde Finanšu ministrijas vadībā.

“Viens no priekšlikumiem, ko Iekšlietu ministrija virza iekļaušanai plānā, ir minētās platformas formāla nostiprināšana, jo neformālās platformas darbības laikā esam secinājuši, ka šāds sadarbības instruments ir vērtīgs līdzeklis starpdisciplināru jautājumu risināšanā, tai skaitā vispusīgai priekšlikumu cīņai ar ēnu ekonomiku izvērtēšanai,” skaidro ministrijas pārstāvji.

Ir nepieciešams turpināt uzlabot pasūtītāju izpratni par apsardzes pakalpojumu iepirkumiem un to kvalitāti, jo, mazinot pieprasījumu pēc nekvalitatīva pakalpojuma, lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos būs tieši atklātiem un godīgiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

Fiktīvie uzņēmumi un nodokļu nemaksāšana

Pasākuma plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ietvaros Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir pilnveidojis patieso labuma guvēju reģistrāciju, neapmierinoties tikai ar juridiskās personas pašdeklarēto informāciju, bet gan nepieciešamības gadījumā pieprasot arī papildu dokumentāro pamatojumu, ar to saprotot dokumentus, kas apliecina patieso labuma guvēju īstenoto kontroli, kā arī apliecina identificējošo informāciju.

Ar papildu dokumentārā pamatojuma iesniegšanu tika būtiski uzlabota patieso labuma guvēju reģistrētās informācijas kvalitāte, jo iepriekš Reģistram bija apgrūtinātas iespējas pārliecināties par ārvalsts juridisko personu vai veidojumu iesaisti Latvijā reģistrēto juridisko personu kontrolē, kas ne vienmēr ir “ķēdes” noslēdzošais posms.

Nereti kontroles elementa noslēdzošais posms atradās tieši Latvijā, veidojot apļa shēmu. Tāpat būtiski norādīt, ka kopš 2020. gada 7. janvāra Reģistrs atvēra 14 reģistros uzkrāto informāciju par juridiskajām personām, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem u.c. reģistrēto informāciju.

Atverot datus, tika veicināta ne tikai informācijas kvalitāte, bet arī stiprināta komerctiesiskā vide, padarot to caurspīdīgāku un drošu pašiem uzņēmējiem.

Lai attīrītu uzņēmējdarbības vidi no fiktīviem uzņēmumiem un “tukšām čaulām”, Reģistrs laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam vērsās pret virkni ekonomiski neaktīvo[1] kapitālsabiedrību, izbeidzot to darbību. Kapitālsabiedrības, kuras nereaģēja uz Reģistra sūtītajiem brīdinājumiem un nenovērsa konstatētos trūkumus, tika izslēgtas no komercreģistra.

Kopumā minētajā laika posmā tika izslēgti nepilni 42 tūkstoši subjektu. Taču Reģistrs necīnās ar “tukšiem” vai fiktīviem uzņēmumiem post factum. Kontroles mehānismu piemēro, arī reģistrējot jaunu komersantu, proti, ikviena persona tiek pārbaudīta VID iesniegtajā riska personu sarakstā. Tāpat informācija saskaņā ar likumdošanu tiek nodota VID par saņemtajiem pieteikumiem, ja ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki šajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu vai organizāciju pārstāvniecības.

Tas pats attiecas, ja pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos; viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairākās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, izņemot gadījumu, kad viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem ir publiska persona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē;

Tāpat informācija tiek nodota VID, ja šajos reģistros reģistrētā tiesību subjekta vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem ir persona, kura bija vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos gada laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža (norma stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā).

Likuma iepriekšējā redakcija paredzēja noteiktus sliekšņus, kurus sasniedzot Reģistram informācija bija nododama VID, taču ar grozījumiem likumdevējs atteicās no konkrētu risku vērtējumu norādīšanas, atstājot VID kompetencē izvērtēt, cik augsti riska sliekšņi nosakāmi.

Tāpat ar grozījumiem Likumā tika paredzēta informācijas apmaiņa starp VID un Reģistru, lai ierobežotu tādu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu – juridisko veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju – darbību, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu.

Reģistra ieskatā līdzšinējā sadarbība ar VID ļauj efektīvi pārraudzīt komercvides dalībniekus, kā arī reaģēt uz signāliem, kas norāda uz iespējamiem ēnu ekonomikas riskiem un mazināt tos.

Tieslietu ministrija uzsver, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir svarīgs katras valsts uzdevums, lai tā spētu ekonomiski attīstīties un celt iedzīvotāju labklājības līmeni. Tieslietu ministrija līdz šim ir pilnveidojusi gan normatīvo regulējumu, gan Tieslietu ministrijas iestāžu un citu iestāžu savstarpējo sadarbību.

Lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp prokuratūras, darbu un tiesu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu – jo īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodrošinātu Moneyval rekomendāciju izpildi, 2020. gada 6. jūlijā spēkā stājās Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, definējot konkrētus kritērijus tam, kas ir atzīstams par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, par kuru būtu iespējams nesākt kriminālprocesu vai to izbeigt, kā arī lemt par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības.

Atslogojot tiesībsargājošo iestādes no maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, iestāžu resursus tagad var novirzīt kaitīgāku noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai t.sk. tādu, kas saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu.

Savukārt 2020. gada 29. septembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā un Krimināllikuma Piemērošanas likumā, ar kuriem būtiski ir pilnveidots krimināltiesiskais regulējums tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanai, proti, pastiprinot kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu), realizāciju, kā arī nosakot kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu izgatavošanu (ražošanu), kas līdz šim netika paredzēta.

Vienlaikus Krimināllikums tika papildināts ar jaunu pantu, tādējādi būtiski ierobežojot nelegālo tabakas apriti mazumtirdzniecībā. Visbeidzot Krimināllikuma Piemērošanas likumā tika ietvertas speciālās normas attiecībā uz tabakas izstrādājumu apmēriem.

Saeimā 3. lasījumā tika atbalstīta likumprojektu pakete, kas nodrošinās iespēju parādniekiem ar zemiem ienākumiem tikt atbrīvotiem no salīdzinoši mazām parādsaistībām. Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām regulējums stāsies spēkā un parādniekiem būs pieejams no 2022. gada 1. janvāra.

Īpaši uzsverama specializētās Ekonomisko lietu tiesas izveide un sagaidāmais ieguldījums komercstrīdu efektīvā risināšanā un efektīvā tiesu procesu norisē ekonomisko noziegumu lietās. Līdz ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi no šā gada 31. marta tiek radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi specializācijas tālākai attīstībai un paplašināšanai arī turpmāk. Galvenais mērķis specializētās tiesas izveidē ir kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Tāpat speciālas tiesas izveides viens no ieguvumiem ir iespēja mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus ekonomisko lietu iztiesāšanai nepieciešamo profesionālo kompetenču pilnveidei. Tiesas izveides rezultāts ir ilgtspējīga sistēma ar attīstības potenciālu.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir bijis augstākais kopš 2011. gada - tā secināts SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra veiktajā pētījumā "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2020. gadā".

----

[1] - Juridiskā persona neatrodas juridiskajā adresē/ ilgāk par 3 mēnešiem nav izpildinstitūcijas/ juridiskā persona nav atklājusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem/ darbība izbeigta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu

Raksts tapis sadarbībā ar Finanšu ministriju

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu