LVC: Nepieciešams jauns Tallinas šosejas posms tranzīta satiksmes novirzīšanai no Baltezera un Ādažiem

Uzņēmumā norādīja, ka pašlaik tiek izskatīta opcija jaunu posmu būvēt no Vangažiem līdz Skultei. Lai veiktu iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi perspektīvajam jaunajam A1 posmam, LVC noslēdzis līgumu ar AS "Ceļuprojekts" par 110 594 eiro.

LVC skaidroja, ka esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12 400 automašīnām diennaktī līdz 18 400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju.

Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo trīs gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši seši cilvēki.

LVC pārstāvji skaidroja, ka šo faktoru kopums norāda uz to, ka ir nepieciešams palielināt šosejas caurlaides kapacitāti, nodrošinot raitu un drošu satiksmi, īpaši tranzīta transportam. Tas nav iespējams bez esošā ceļa kardinālas pārbūves vai jauna šosejas posma izbūves.

Uzņēmumā atzīmēja, ka, pārbūvēt divu joslu Tallinas šosejas posmu, kas iet cauri šiem diviem ciemiem, par četru joslu ātrgaitas ceļu tehniski būtu ļoti sarežģīti. Piemēram, tādā gadījumā nāktos atpirkt un nojaukt daļu no Baltezerā esošajām dzīvojamajām mājām, jo citādi nebūtu iespējams paplašināt ceļu un izbūvēt drošu infrastruktūru. Tāpēc tiek pētīta alternatīva trase, plānojot jauno šosejas posmu izvietot kopīgā koridorā ar "Rail Baltica" dzelzceļu, lietderīgi izmantojot zemes īpašumus.

LVC pasūtītā izpētes projekta mērķis ir noskaidrot potenciālo jaunā šosejas posma trases, mezglu un paralēlo autoceļu vietējai satiksmei novietojumu. Izpētē tiks izstrādāti vismaz divi alternatīvi autoceļa risinājumi, kuriem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Izpēte ļaus izprast, vai šī autoceļa posma būvniecība ir ekonomiski pamatojama un iespējama kā alternatīva satiksmei caur Ādažiem un Baltezeru, nodrošinot Eiropas nozīmes maršruta "Via Baltica" atbilstību tranzītsatiksmes pamattīkla prasībām.

Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana orientējoši varētu notikt šī gada decembrī, tad iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām, varēs izteikt arī savus priekšlikumus, kurus iespēju robežās ievērtēs tālākā projektēšanā. Izpētes projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes laiks ir 2021.līdz 2023.gads.

Uzņēmumā skaidroja, ka, ja tiks konstatēts, ka šis ir piemērots risinājums, tad posma būvniecība tiek plānota pēc 2030.gada. Būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes kopējās izmaksas tiek lēstas 1,65 miljonu eiro apmērā, savukārt būvdarbu izmaksas - 156 miljonu eiro apmērā, ar iespēju būvdarbus veikt divās kārtās.

LVC plāno ieviest izmaiņas arī, lai satiksmi uz A1 padarītu drošāku jau līdz 2030.gadam. Satiksmes organizācijas izmaiņas paredz - satiksmes telpu pārkārtošanu - sadalošās joslas un ribjoslas izveidošana uz esošā ceļa, nemainot brauktuves parametrus, norobežojošo ceļa stabiņu izbūvi brauktuves sadalošās joslas vidū, tai skaitā iepretim pieslēgumiem, apdzīšanas un kreisā uzbraukšanas manevru izslēgšanai.

Tāpat paredzēta kreiso uzbraukšanas manevru slēgšana no ielām un pieslēgumiem ārpus apdzīvotajām vietām, drošības uzlabošana uz gājēju pārejām Baltezerā, izveidojot drošības saliņas un kreisā uzbraukšanas manevra iekļaušanās joslas izveidošana Alderu ielas pieslēgumam Tallinas šosejai virzienā uz Rīgu, Baltezerā Baltezera ielas pieslēgumam virziena uz Ainažiem, Muižas ielas pieslēgumam virzienā uz Rīgu, autoceļa Rīga-Carnikava-Ādaži (P1) pieslēgumam virzienā uz Ainažiem.

LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno autoceļu attīstību, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem, administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, kā arī uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām.