Kā notiek valsts budžeta izdevumu pārskatīšana?

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valsts budžeta pārskatīšana ir daļa no budžeta procesa, kurā tiek analizēts budžeta izlietojums. Izdevumu pārskatīšanas mērķis ir, nepalielinot esošo budžetu, rast iekšējos resursus jaunu prioritāšu īstenošanai, skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, izdevumu pārskatīšanas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Atis Zakatistovs.

Budžets tiek uzskatīts par līdzekli definētu mērķu sasniegšanai. Līdz ar to, pirmkārt, izdevumu pārskatīšanas procesā tiek skatīti ministriju definētie rezultatīvie rādītāji, tiek analizēta šo rādītāju aktualitāte, izpildes vai neizpildes iemesli.

Analīzes rezultātā kvantitatīvie rādītāji tiek modificēti vai papildināti, lai atspoguļotu aktuālo situāciju. Otrkārt, tiek analizētas kvantitatīvo rādītāju sasniegšanas metodes, ministriju izstrādātās politikas, kā arī politiku īstenošanas finansējums, ar tām saistītie procesi un procedūras. Treškārt, tiek vērtētas atbalsta funkcijas, kā, piemēram, grāmatvedība, IT, cilvēkresursu vadība, šo funkciju izmaksas, lietderība un centralizācijas iespējas.

Ceturtkārt, tiek vērtēti ārkārtas izdevumi un sasniedzamie rezultāti, šogad tie bija COVID-19 izdevumi, kā arī ministriju sadarbība atsevišķu politiku ietvaros.

Izdevumu pārskatīšanas darba grupā pastāvīgi darbojas Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas, Valsts kontroles un Latvijas bankas eksperti. Izdevumu pārskatīšanas laikā notiek tikšanās gan ar ministriju ekspertiem, gan arī vairāku ministriju pārstāvju tikšanās par sadarbību kopējo politiku īstenošanai.

Izdevumu pārskatīšanai ir fiskāli preventīva daba. Proti, Finanšu ministrija un darba grupa neveido nozaru politikas, bet gan sniedz fiskālu novērtējumu un labāko starptautisko praksi, kā iespējams rast ekonomiskākos veidus politikas īstenošanai, samērojot iespējas ar vajadzībām, analizē atsevišķu politiku un iespējamo alternatīvu fiskālo ietekmi, veido un skaidro labās prakses pielietojumu procesu vienkāršošanā un ministriju sadarbībā.

Līdz ar to izdevumu pārskatīšanas procesa pamatā ir ekspertu sadarbība un savstarpēja uzticēšanās, lai uz patiesas informācijas pamata varētu modelēt finansiāli izdevīgākos un efektīvākos risinājumus.

Vienlaikus valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiek rasti labākie iespējamie risinājumi dažādos sarežģītos jautājumos, veicināta starpinstitūciju sadarbība un ieviesta labākā pasaules prakse.

4

Vienkāršojot, izdevumu pārskatīšanas vispārējas fiskālas disciplīnas komponente palīdz atbildēt uz jautājumu – ko varam atļauties? Politiku un atbalsta funkciju analīzes komponente palīdz atbildēt uz jautājumu – kā rast iekšējos resursus aktuālo problēmu risināšanai? Procesu un ministriju sadarbības vērtēšanas komponente palīdz atbildēt uz jautājumu – kā efektīvāk un lētāk sniegt atbilstošas kvalitātes pakalpojumus, un kā tos nedublēt?

2021. gads ir sestais gads, kopš Finanšu ministrija veic izdevumu pārskatīšanu, sagatavo informatīvo ziņojumu par izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un sniedz priekšlikumus par šo rezultātu izmantošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta, kā arī gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā.

Šogad izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti 172,8 miljoni eiro, no kuriem 102,2 milj. eiro novirzāms ministriju aktuālajām prioritātēm, savukārt 70,6 milj. eiro novirzāms citām kopējām prioritātēm.

Iepriekš vēstīts, ka Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.

2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

FM skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas 2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai - 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam - 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022.gadam aprēķināti 3,387 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam - 3,541 miljarda eiro apmērā un 2024.gadam - 3,772 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, 2022.gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023.gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022.gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro - bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.

Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.

Jāpiebilst, ka valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no FM sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.

Pēc FM minētā, šā gada beigās vispārējais valdības parāds prognozēts 49,6% apmērā no IKP jeb 15,56 miljardi eiro. Savukārt 2022.gadā, pie nemainīgas politikas, valsts parāds varētu sasniegt 50% no IKP jeb 17,015 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka valsts parādu plānots mazināt 2023.gadā, tam gada beigās samazinoties līdz 48,1% no IKP, bet 2024.gada beigās tas varētu būt 47,6% apmērā no IKP.

Vienlaikus pieļauts arī scenārijs, ka gadījumā, ja valstī sāksies vēl viens Covid-19 izplatības vilnis vai arī būs nepieciešami papildu aizņēmumi investīcijām, valsts parāda līmenis varētu pārsniegt 50% no IKP.

Uz augšu
Back