Igaunijas Valsts kontrole: Zemes atpirkšana "Rail Baltica" vajadzībām atpaliek no grafika par vairākiem gadiem

Rail Baltica Ülemiste terminal FOTO: Rail Baltica

Nekustamo īpašumu atpirkšana dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta vajadzībām Igaunijā atpaliek no sākotnēji plānotajiem termiņiem par vairākiem gadiem, savā jaunajā ziņojumā secinājusi Igaunijas Valsts kontrole.

Informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka valsts no visas projektam nepieciešamās zemes līdz šim iegādājusies tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu, bet Harju apriņķī, kur zemes cenas ir visaugstākās, - tikai 6%.

Ziņojumā arī norādīts, ka šī iekavēšanās raisa bažas gan par projekta grafiku, gan budžetu, jo cenu līmenis Harju apriņķī ir augstāks nekā Pērnavas vai Raplas apriņķī un jāatpērk "tādi zemesgabali, kuru iegāde valstij var izrādīties sarežģītāka par vidējo".

Valsts kontrole atzīmē, ka līdz šim atpirkti lielākoties tādi īpašumi, kuros "Rail Baltica" trasei jāšķērso meži vai lauki un kur nav daudz komerciālu vai apdzīvojamu zemes platību. Turklāt saskaņā ar Zemes departamenta datiem visos trijos minētajos apriņķos zemes darījumu vērtība kopš 2014.gada, kad tika izstrādāts projekta budžets, pieaugusi par vairāk nekā 50%.

Kopējais budžets nekustamo īpašumu atpirkšanai saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līgumiem CEF1 un CEF6 sasniedz 29,1 miljonu eiro, ieskaitot pašfinansējumu, un no šīs summas pagaidām izlietoti tikai 11%.

Atpērkamo zemes īpašumu apzināšana aizņem vairāk laika, nekā plānots, un arī pats atpirkšanas process norisinās diezgan gausi.

Kā teikts ziņojumā, nav arī līdz galam skaidrs, kādi un cik lieli zemes īpašumi jāatpērk, jo kavējas ar plānošanu saistīto dokumentu izstrāde.

"Ekonomikas un infrastruktūras ministrijai trūkst kopēja pārskata, cik un kuri zemes gabali jāiegādājas "Rail Baltica" izbūvei, jo pamatprojektos, kuri atrodas izstrādes procesā un kuru pabeigšana lielā mērā ir atkarīga no projektētāja un [Baltijas valstu kopuzņēmuma] "RB Rail", tiek veiktas daļējas izmaiņas attiecībā uz plānoto trasi," norādīts dokumentā.

Tajā arī uzsvērts, ka Pērnavas apriņķī sākotnējais plānojums tiek pārstrādāts un nebūs gatavs agrāk par 2023.gadu.

Valsts kontrole secina, ka minētā iekavēšanās liek pārskatīt visa projekta darbu grafiku Igaunijā, bet laikā, kad veikts audits, saskaņā ar Ekonomikas un infrastruktūras ministrijas nostādni joprojām tika plānots pabeigt projektu līdz 2026.gadam, un kā vienu no risinājumiem projekta dalībnieki Valsts kontrolei piedāvāja 2026.gadā nodot dzelzceļu ekspluatācijā pakāpeniski, piemēram, posmā Tallina-Pērnava. Tomēr 1.oktobrī ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR atzinis, ka projektu minētajā termiņā pabeigt neizdosies.

Kā teikts ziņojumā, ņemot vērā, ka "Rail Baltica" budžeta Igaunijas daļa nav saplānota pa gadiem līdz projekta pabeigšanai, nav iespējams noteikt, vai budžets ir pārsniegts, tomēr ir skaidrs, ka tas pieaudzis saistībā ar veicamo darbu apjoma paplašināšanos un vispārēju cenu kāpumu.

Piemēram, vietējo staciju parādīšanās projektā, kā arī Pērnavas un Ilemistes pasažieru termināļu paplašināšana paredzamās izmaksas palielinās attiecīgi aptuveni par 16 miljoniem un 49 miljoniem eiro.

Tikmēr ministrija audita laikā norādījusi, ka gadījumā, ja kādu projekta darbu izmaksas pārsniegs budžetu, nāksies ietaupīt citviet.

"Ņemot vērā, ka Ekonomikas un infrastruktūras ministrija, precizējot projekta "Rail Baltica" informāciju, neatjaunina budžetu, ir grūti prognozēt, vai un kad var parādīties vajadzība pēc papildu līdzekļiem no valsts budžeta," atzīst Valsts kontrole.

Āss oktobra sākumā lēsa, ka projekta Igaunijas daļas budžeta deficīts līdz 2030.gadam varētu sasniegt 300-500 miljonus eiro.

"Valsts kontrole ieteica ministram atjaunināt "Rail Baltica" Igaunijas posma budžetu līdz iespējamajam būvdarbu nobeigumam, taču minisrs atbildēja, ka jaunu, precizētu izmaksu prognozi paredzēts izstrādāt tikai līdz 2026.gadam, kaut gan ir skaidrs, ka līdz tam projekts netiks pabeigts.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji tika lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu, un daļa šo izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču, pieaugot būvmateriālu cenām un darbaspēka izmaksām, šo skaitli nāksies koriģēt.

Igaunijā paredzamais dzelzceļa trases garums ir 213 kilometri, un lēsts, ka tā šķērsos aptuveni 1000 nekustamos īpašumus, tai skaitā 863 pašvaldībām vai privātpersonām piederošus zemesgabalus. Saskaņā ar 2018.gada aplēsēm projekta izmaksām Igaunijā būtu jāsasniedz 1,58 miljardi eiro.

Uz augšu
Back