Ēnu ekonomika pandēmijas ietekmē, visticamāk, turpinās pieaugt (10)

Lielākā problēma politikas līmenī, kā izskatās, ir spēt saprast, kāpēc uzņēmumi iesaistās ēnu ekonomikā. Proti, vai uzņēmumi redz jēgu maksāt nodokļus, ja valsts tos pakalpojumu sniegšanai izlieto neadekvāti. Vai nodokļu slogs ir adekvāts, t.sk. tiem, kas sāk uzņēmējdarbību, un tiem, kas to vēlas attīstīt? Cik vienkārši ir samaksāt nodokļus? Un, cita starpā, vai nodokļu maksātājs var rēķināties ar valsts atbalstu gadījumos, kad tāds ir īslaicīgi vajadzīgs?

Tikai atbildot uz šiem jautājumiem, var domāt, kā cīnīties ar “aplokšņu” algām un ēnu ekonomiku kopumā. Piemēram, saprast, kā konstatēt uzņēmumus, kuros maksā aplokšņu algas.

Pētījumi liecina, ka uzņēmumos, kuros ir lielāks minimālās algas īpatsvars, ir arī lielāki aplokšņu algu riski. Tāpat par aplokšņu algu riskiem liecina tas, ka uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā vismazāk vienas nozares griezumā.

Tajā pašā laikā reālo vidējo algu noteiktā nozarē izrēķināt ir ļoti grūti un precīzi aprēķināt aplokšņu algu arī praktiski nav iespējams.

Pētījumi parāda arī, ka aplokšņu algas proporcionāli vairāk tiek maksātas mazajos un vidējos uzņēmumos. Vienlaikus nekas neliecina, ka arī daļa lielo uzņēmumu nemaksā saviem darbiniekiem algu aploksnē. Vidēji aplokšņu algas Latvijā veido 23,5%, un skaidrs, ka lielāko daļu no šī īpatsvara veido tieši mazie uzņēmumi. Taču, ņemot vērā, cik lielas naudas summas apgroza katrs no lielajiem uzņēmumiem, to ietekme uz ēnu ekonomiku nav mazāka.

Kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ēnu ekonomiku Latvijā, jāatzīst, ka tas vēl nav skaidrs, jo šobrīd tikai tā pa īstam varam sākt objektīvi izvērtēt šos procesus. Analizējot datus par 2020.gadu, kad tautsaimniecību jau bija skārusi šī pandēmija, redzējām, ka ēnu ekonomika ir palielinājusies. Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn bija 25,5% apmērā, un augstāks šis rādītājs bijis tikai 2011.gadā, kad tas sasniedzis 32% atzīmi.

Liela problēma ir tajā, ka ēnu ekonomika būtiski nemazinājās arī tā dēvētajos labajos laikos, kad ekonomika bija labā situācijā. Savukārt tagad, Covid-19 ietekmē, ēnas var tikai pieaugt - visticamāk, varam sagaidīt, ka ēnu ekonomika Latvijā palielināsies 2021.gadā.

Ēnu ekonomikas iespējamajam pieaugumam ir vairāki ietekmējošie faktori. Pirmkārt, darbaspēka pieejamība Latvijā, kas veicina aplokšņu algu izplatību, un tas ir tiešs pandēmijas seku rezultāts. Uzņēmējiem Latvijā jau tāpat ir trūcis kvalificēta darbaspēka. Šajā kontekstā neaizmirsīsim situāciju, kāda bija pirms pāris gadiem, kad Latvijā iebrauca viesstrādnieki no trešajām pasaules valstīm, strādāja nelegāli, bet reāli statistikā neuzrādījās. Kaut kas līdzīgs potenciāli var atkārtoties saistībā ar ierobežojumiem darba tirgū iesaistīties pret Covid-19 nevakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem - problēma, kurai būs jāatrod risinājums. Daudz arī tiek runāts par potenciālo cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, kad mazināsies dažādi epidemioloģiskie ierobežojumi Eiropā un kad darbaspēka trūkums būs liels arī citās ES dalībvalstīs. Šie visi būs Latvijai nopietni izaicinājumi ar ietekmi uz ēnu ekonomiku, un vieglu risinājumu es te neredzu.

Liels izaicinājums ēnu ekonomikas kontekstā ir arī atbalsta mehānismi no Covid-19 izraisītajiem ierobežojumiem cietušajiem uzņēmumiem. Protams, šādi atbalsta mehānismi ir, taču jautājums ir arī - cik laikus tiek pieņemti lēmumi tos izmaksāt. Respektīvi, kamēr politiķi saprot, ka kaut kas ir jādara lietas labā un tiešām kaut ko arī izdara, uzņēmēji jau ir veikuši dažādas “aktivitātes”, lai vispār izdzīvotu. Reāli tas nozīmē, ka tajā brīdī viņi jau ir “ēnās” un kaut ko izdarīt, lai situācija uzlabotos, kļūst arvien grūtāk. Valdības reaģēšanas ātrums Covid-19 pandēmijas laikā ir diezgan noteicošs faktors, kas ietekmē ēnu ekonomiku, un līdzšinējais ātrums ne vienmēr ir bijis pietiekams.

Daudz tiek runāts arī par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lomu ēnu ekonomikas mazināšanā. Tomēr, manuprāt, tas bieži vien ir pārspīlēti. Jā, VID ir laba datu bāze, kas var noderēt arī ēnu ekonomikas mazināšanas nolūkiem. Būtu labi, ja šos datus aktīvāk varētu izmantot arī citas kontrolējošās institūcijas. Tāpat VID var pieķert nodokļu nemaksātājus - bet ar to process tikai sākas. Šajā kontekstā ir būtiski atgriezties pie jautājumiem, ko minēju raksta sākumā, - kāpēc uzņēmēji iesaistās ēnās. Arī uzticība valdībai lielā mērā ietekmē to, cik godprātīgi uzņēmēji maksā nodokļus, un nav noslēpums, ka uzticība pašreizējai valdībai krītas. Bet gadījumos, kad nodokļu nemaksātāji tiek pieķerti, vairāk darbs būtu mūsu tieslietu sistēmai attiecībā uz to, kas tad tālāk notiek ar šiem pieķertajiem nodokļu nemaksātājiem. Nodokļu nemaksātāju pieķeršanas iespēja Latvijā ir diezgan liela, bet sodu adekvātums, ar ko VID ir maz sakara, jo tās tomēr ir krimināllietas, mūsu valstī ir diskutabls. Piemēram, reāli sodīti aplokšņu algu maksātāji tiek reti un, kā izrādās, Latvijā to izdarīt nemaz nav tik vienkārši.

Pašreiz strādājam pie ikgadējā pētījuma, kas parādīs, cik liela ēnu ekonomika būs bijusi 2021. gadā, t.sk. cik lielas valstī ir aplokšņu algas. Gribētos cerēt, ka politikas veidotāji būs guvuši secinājumus attiecībā uz faktoriem, kas noteica ēnu ekonomikas pieaugumu 2020. gadā un aktīvi strādā arī pie tā lai mazinātu augstāk aprakstīto faktoru ietekmi uz ēnu ekonomikas turpmāku pieaugumu. Tomēr tuvojas vēlēšanas, kas pašreizējā situācijā solās būt pārsteigumiem bagāts process. Gribētos cerēt, ka viens no pozitīvajiem pārsteigumiem būs labāki rezultāti cīņā ar ēnu ekonomiku.