Kā raksta Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Dr.oec. Vita Zariņa, nenoliedzami, ir vairāki pozitīvi aspekti un arī deficīta apjoms nav traģisks, tomēr arī izaugsme, lai arī saukļos ļoti skaista, realitātē ir minimāla.
Mūžsenais jautājums par pensiju un nodokļiem
Izceļot pozitīvos aspektus, noteikti vēlos pieminēt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu algām, kā arī aizsardzībai. Lai gan izaugsme ir minimāla - ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots novirzīt papildus 40,6 miljonus eiro, bet pedagogu darba samaksas pieaugumam paredzēti 15,2 miljoni eiro – tas tomēr ir solis pareizajā virzienā. Patīkama ziņa arī pensionāriem, proti, jaunais budžets paredz, ka 2022. gadā tiks paaugstināts pensionāra neapliekamais minimums (pašreiz 330 eiro mēnesī). No 1. janvāra pusgadu tas būs 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 500 eiro mēnesī.
"Neraugoties uz to, ka uzskatu – pensijas vispār nebūtu jāapliek nodokļiem, vienlaikus apzinos, ka šāda prakse ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, tāpēc neapliekamā minimuma paaugstināšana ir vērtējama pozitīvi," norāda Zariņa.
Kaimiņiem augstākas minimālās algas
Runājot par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, jāpiezīmē, ka tas varētu būt piemērots risinājums ne tikai pensionāriem, bet arī strādājošajiem. Lai gan diskusijas bija garas un plašas, minimālā alga tomēr netika paaugstināta un Latvijā šis slieksnis joprojām ir zemākais no visām Baltijas valstīm. 2021. gadā minimālā alga Latvijā (bruto) ir 500 eiro, kamēr Lietuvā – 642, bet Igaunijā – 584. Turklāt Lietuvā no nākamā gada šis slieksnis būs 730 eiro, bet Igaunijā – 654 eiro.