EM: Nodarbinātības līmenis šajā gadā varētu augt par 1,2 procentpunktiem

Cilvēki. Ilustratīvs attēls. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem šajā gadā varētu palielināties par 1,5% jeb 13 000 cilvēku, bet nodarbinātības līmenis augt par 1,2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021.gadu, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Latvijas ekonomikas attīstības pārskats par 2021.gadu.

Kopumā vidējais nodarbināto iedzīvotāju skaits 2022.gadā varētu sasniegt 881 000 un nodarbinātības līmenis pieaugt līdz 64,1% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis šogad varētu samazināties līdz vidēji 7%, savukārt darba meklētāju skaits varētu nokristies par aptuveni 4000, salīdzinot ar 2021.gadu, un kopumā 2022.gadā samazināties līdz vidēji 70 000.

Vienlaikus EM atzīmē, ka neatņemami priekšnosacījumi uzlabojumiem darba tirgū ir normālas ekonomikas aprite atjaunošanās un ieviesto ierobežojumu pakāpeniska mazināšana, kas, savukārt, tiešā veidā ir saistīta ar epidemioloģiskās drošības atjaunošanos un pietiekamu vakcinācijas aptveri.

Kopumā nodarbinātības un bezdarba relatīvie rādītāji varētu atgriezties 2019.gada līmenī aptuveni 2023.gada vidū, taču nodarbināto skaits absolūtā izteiksmē turpmākajos gados visdrīzāk saglabāsies zem pirmskrīzes līmeņa, ņemot vērā gan demogrāfiskos procesus - mazāku darbspējīgo iedzīvotāju skaitu darba tirgū, gan nepieciešamību pēc augstākas darbaspēka efektivitātes - ekonomikas izaugsme būs vairāk balstīta uz darbaspēka produktivitātes pieaugumu.

EM paredz, ka nākamajos gados turpinās sarukt brīvie darba resursi, un darbaspēka nepietiekamības problēma varētu kļūt īpaši izteikta, sākot ar 2023.gada otro pusi, ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma atjaunošanos. 2023.gadā bezdarba līmenis varētu samazināties līdz vidēji 6,8%, bet nodarbinātības līmenis sasniegt 64,8%. Sagaidāms, ka kopumā bezdarba līmenis līdz 2027.gadam varētu nokristies līdz 5,4%, bet nodarbinātības līmenis pieaugt līdz 66,7%.

Pārskatā atzīmēts, ka darbaspēka rezervju samazinājumu nākamajos gados lielā mērā noteiks darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums, kā arī esošā darbaspēka novecošanās un iziešana no darba tirgus. Saskaņā ar EM demogrāfijas prognozēm līdz 2027.gadam iedzīvotāju skaits Latvijā varētu samazināties par aptuveni 56 000, salīdzinot ar 2021.gada sākumu. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums būs vērojams starp iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem līdz 2027.gadam varētu sarukt par gandrīz 64 000 jeb vairāk nekā 5%, kas kopumā negatīvi atsauksies arī uz kopējo darbaspēka piedāvājumu.

Ņemot vērā darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukumu, EM sagaida, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2027.gadā varētu būt par 2,9% jeb gandrīz 28 000 mazāks nekā 2020.gadā. Vienlaikus demogrāfijas tendenču negatīvo ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu mazinās iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Līdz 2027.gadam iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū varētu sasniegt 70,5% - par 0,6 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2020.gadā un par 1,1 procentpunktu augstāku nekā 2019.gadā.

Darbaspēka novecošanās tendences rāda, ka galvenās darba iespējas nākamajos gados veidos aizvietojošais darbaspēka pieprasījums. Saskaņā ar EM prognozēm aptuveni puse no visām vakancēm periodā no 2022. līdz 2027.gadam varētu veidoties, pateicoties aizvietojošajam pieprasījumam.

Covid-19 krīze līdz šim visdziļāk ir skārusi tādas nozares kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, klātienes tirdzniecība, dažādas izklaides, mākslas un sporta aktivitātes, pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru darbība un citas jomas, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos.

EM skaidro, ka ir jāņem vērā, ka šo nozaru atgūšanās no krīzes lielā mērā ir saistīta ar kopējās epidemioloģiskās situācijas attīstību gan Latvijā, gan pasaulē. Kaut arī saslimstība ar Covid-19 nākamajos gados varētu pakāpeniski izplatīties mazāk, ir jāņem vērā, ka jaunu paveidu veidošanās un sezonālie saslimstības uzliesmojumi varētu saglabāties ilgstoši, līdz ar to šo nozaru atgūšanās var nebūt ātra un daļā no tām darbavietu skaits tuvākajos gados var neatgriezties 2019.gada līmenī jeb pirms krīzes.

Ņemot vērā krīzes ietekmi, kā arī darbavietu automatizācijas tendences, nodarbināto skaits nākamajos gados varētu turpināt samazināties mazumtirdzniecības segmentā līdz ar plašāku pašapkalpošanās kasu sistēmu, kā arī citu automatizētas tirdzniecības risinājumu ienākšanu nozarē. EM prognozē, ka kopumā tirdzniecības nozarē nodarbināto skaits 2027.gadā varētu būt par 7,1% mazāks nekā 2020.gadā.

Līdz šim visbūtiskākais darbaspēka pieprasījuma kritums bijis izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Sagaidāms, ka no 2022.gada darbaspēka pieprasījums pakāpeniski nozarē varētu atgriezties, tomēr 2019.gada līmeni nodarbināto skaits nozarē varētu sasniegt ne ātrāk par 2026. vai 2027.gadu.

Nodarbināto skaits turpmākajos gados varētu pakāpeniski palielināties arī transporta pakalpojumos, tomēr jāņem vērā, ka nozares struktūra krīzes laikā ir būtiski mainījusies - liels darbaspēka pieprasījuma kritums bijis pasažieru pārvadājumos ar gaisa un ūdens transportu, kā arī dzelzceļa pakalpojumos -, līdz ar to nodarbināto skaits nozarē līdz 2027.gadam varētu neatgriezties pirmskrīzes līmenī. Nodarbināto skaits transporta un uzglabāšanas pakalpojumos 2027.gadā joprojām varētu būt par 6200 mazāks nekā vidēji 2019.gadā.

Nodarbināto skaits, sākot ar 2022.gadu, varētu pieaugt arī mākslas un izklaides nozarē, bet pietuvināties 2019.gada līmenim tas varētu aptuveni ap 2025.gadu. Kopumā darbaspēka pieprasījums mākslas un izklaides nozarē 2027.gadā varētu būt par 0,6% mazāks nekā 2020.gadā. Vienlaikus krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai ir sašaurinājušas atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū. Krīzes mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados, prognozēts EM veidotajā apskatā.

Būtiskākais darbaspēka pieprasījuma pieaugums līdz 2027.gadam varētu būt vērojams komercpakalpojumu sektorā, jo īpaši informācijas un komunikācijas pakalpojumos un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Kopumā komercpakalpojumu sektorā nodarbināto skaits līdz 2027.gadam varētu pieaugt par 7800, salīdzinot ar 2020.gadu.

Tāpat nozīmīgs darbaspēka pieprasījuma pieaugums līdz 2027.gadam sagaidāms būvniecības nozarē, ko lielā mērā nodrošināšot lielo investīciju projektu īstenošana, piemēram, dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūve. Kopumā līdz 2027.gadam nodarbināto skaits būvniecībā varētu palielināties par vairāk nekā 2400, salīdzinot ar 2020.gadu.

EM paredz, ka nodarbināto skaita pieaugums nākamajos gados varētu būt vērojams arī apstrādes rūpniecības nozarēs. Tomēr tiek aatzīmēts, ka kopumā nodarbināto skaita pieaugums gan apstrādes rūpniecībā, gan citās tradicionālajās ražošanas nozarēs saglabāsies lēns, jo nozaru izaugsme galvenokārt būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, kam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas nodrošināšanā. Tādējādi nodarbināto skaits apstrādes rūpniecībā vidējā termiņā varētu neatgriezties 2019.gada līmenī. Kopumā apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits 2027.gadā varētu būt par 0,7% jeb 800 mazāks nekā 2020.gadā.

Būtiskākais nodarbināto skaita samazinājums nākamajos gados sagaidāms sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, tomēr atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu nozaru attīstība var būt atšķirīga. Būtiskākais samazinājums sagaidāms valsts pārvaldē un izglītībā, ņemot vērā gan plānoto valsts pārvaldē strādājošo darbinieku skaita samazināšanu, gan skolu tīkla optimizācijas turpināšanos, norādīts pārskatā.

Nodarbināto skaits valsts pārvaldē līdz 2027.gadam varētu samazināties par 2400, savukārt izglītības nozarē - par 3400, salīdzinot ar 2020.gadu. Vienlaikus nodarbināto skaits varētu turpināt pieaugt veselības un sociālās aprūpes nozarē. Veselības un sociālās aprūpes nozarē nodarbināto skaits 2027.gadā varētu būt par vairāk nekā 7000 lielāks nekā 2020.gadā.

Uz augšu
Back