2021. gads biznesam bija izaicinājumu un sarežģījumu pilns. Kādam nācās saskarties ar koronavīrusa krīzes sekām, bet kādam citam uzņēmumam problēmas radās seksa skandāla, finansējuma trūkuma vai mikročipu deficīta dēļ. Izdevums “Forbes” apkopojis lielākās neveiksmes biznesā pagājušajā gadā.
“Evergrande” ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ķīnā, un tā maksātnespēja draud kļūt par vienu no lielākajām Ķīnas (un ne tikai) vēsturē. Decembra sākumā uzņēmums nokavēja pēdējo termiņu procentu atmaksai 82,5 miljonu dolāru vērtībā. Novembrī kreditori pieprasīja no kompānijas atmaksāt 260 miljonus dolāru vērtas obligācijas. Kopumā uzņēmuma parādsaistības pārsniedz 300 miljardus dolāru. Lai arī oficiāli uzņēmums nav paziņojis par bankrotu, šis scenārijs šķiet visloģiskākais.
Decembrī reitingu aģentūra “Fitch” pazemināja “Evergrande” statusu no “tuvu maksātnespējai” līdz “ierobežota maksātnespēja”. Līdzīgi rīkojās arī aģentūra S&P. Pašlaik “Evergrande” cenšas piesaistīt naudu, pārdodot savus aktīvus un akcijas. Līdzīgi rīkojas arī kompānijas dibinātājs.
2021. gads kompānijai “Facebook” nebija viegls. Viss sākās ar 6. janvāri, kad aizejošā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji uzbruka Kapitolijam. Uzbrukuma organizēšanā vainoti tika sociālie tīkli, tostarp arī “Facebook”. Tā rezultātā uzņēmumam nācās sniegt izmeklētājiem uzbrukuma dalībnieku personiskās sarakstes.
Ar to problēmas nebeidzās – septembrī populārā hakeru forumā tika publiskota datu bāze, kurā it kā bija atrodami vairāk nekā 3,8 miljardi telefona numuru, kas pieder “Facebook” lietotājiem. Par šo informāciju tika prasīta 100 000 dolāru liela samaksa. Oktobra sākumā notika lielākās darbības problēmas kompānijas vēsturē. Vairākas stundas lietotājiem nebija pieejami ne “Facebook”, ne “Instagram”, ne “WhatsApp” profili. Kā saka – līdz tam vēl nekad digitālais detokss nebija bijis tiks masveidīgs.
Arī tas nav viss. Oktobrī ASV Senātā bijusī “Facebook” darbiniece Frānsisa Haugena atklāti apsūdzēja sociālo tīklu naida kurināšanā. Vēl pēc mēneša “darknet” platformās bija pieejami nozagti dati par 1,5 miljardiem sociālā tīkla lietotāju. Ņemot vērā visus skandālus, uzņēmums mainīja nosaukumu uz “Meta”, taču tāpat – pēc “Yahoo Finance” aptaujas datiem, “Facebook”/”Meta” tika atzīta par gada sliktāko kompāniju.
2021. gads Ķīnā bija problemātisks ne tikai nekustamo īpašumu attīstītājiem, bet arī tehnoloģiju uzņēmumiem visās nozarēs – sākot no e-komercijas, beidzot ar izglītības tehnoloģijām. Ķīnas valdības lēmuma dēļ, stingrāk kontrolējot tehnoloģiju uzņēmumus, visai strauji kritās uzņēmumu vērtība. Tikmēr šo kompāniju dibinātāji var “lepoties” ar apjomīgākajiem zaudējumiem.
Zaudējumu ranga pirmajā vietā e-komercijas platformas “Pinduoduo” dibinātājs Kolins Čens Huangs, kurš pagājušajā gadā zaudēja vairāk nekā 40 miljardus dolāru. Pašas kompānijas akciju vērtība gada laikā kritās par teju 70%.
Uzņēmums “Peloton” ražo viedos velotrenažierus un citu aprīkojumu mājas fitnesam. Šīs kompānijas akciju vērtība pērn kritās par 77,7%. Šis uzņēmums savus panākumus guva, pateicoties lokdauniem lielajās pilsētās – cilvēki mājsēdes laikā iegādājās trenažierus, lai nebūtu jādodas uz trenažieru zāli. Tomēr pakāpeniska lokdaunu atcelšana 2021. gadā radīja situāciju, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas strauji kritās, un arī akciju vērtība sāka kristies. Beigu beigās atklājās citas problēmas uzņēmuma iekšienē, kas saistāmas ar kompānijas pārvaldību un drošību.
Gada beigās vēl viens trieciens – vienā no seriāla “Sekss un lielpilsēta” epizodēm galvenais varonis Misters Lieliskais mira no sirdstriekas pēc treniņa uz “Peloton” velotrenažiera. Nākamajā dienā pēc sērijas demonstrēšanas uzņēmuma akciju vērtība zaudēja 11%. Tas padziļināja jau tā nopietnās uzņēmuma problēmas fondu tirgū, tāpat arī pievērsa uzmanību trenažieru drošībai. Pērn kompānija arī atsauca savus skrejceliņus “Tread+” un “Tread” pēc tam, kad tika saņemtas ziņas par 70 nelaimes gadījumiem, starp kuriem arī viena bērna nāve un vairākas dažāda smaguma pakāpes traumas.
Mēģinot pārņemt iniciatīvu pēc “nelaimīgās sērijas”, kompānija “Peloton” paziņoja, ka “Misteram Lieliskajam bija tāds dzīvesveids, kādu daudzi sauc par ekstravagantu, – kokteiļi, cigāri un trekni steiki. Viņš bija pakļauts nopietnam riskam, jo viņam jau seriāla sestajā sezonā bija sirdskaite. Šāds dzīvesveids, iespējams, arī bija galvenais iemesls viņa nāvei. Treniņš uz “Peloton Bike” trenažiera, iespējams, varēja aizkavēt viņa sirds problēmas”.
Vai “Peloton” klienti un televīzijas skatītāji noticēja šim paziņojumam, grūti spriest. Tomēr, ņemot vērā akciju vērtības kritumu fondu tirgos, – droši vien nenoticēja gan.
Pakalpojums “Zillow” tika veidota kā nekustamo īpašumu pārdošanas platforma, kas pelna no reklāmas. 12 gadus vēlāk uzņēmums mainīja stratēģiju: tagad tas stāsta par mājām tirgū, kā arī iegādājas īpašumus, lai pārdotu tos tālāk. “Pagaidām stratēģija strādā,” tā sākas raksts par jaunuzņēmumu “Zillow”, kas uzrakstīts 2020. gadā. 2021. gadā stratēģija pārtrauca darboties. Iegādātās 7000 mājas neizdevās pārdot tālāk, tā rezultātā tās nācās pārdot par daudz zemāku cenu, līdz ar to zaudējumi – 500 miljoni.
Pērn 2. novembrī uzņēmums paziņoja, ka pilnībā slēdz īpašumu pārdošanas biznesu un atlaiž no darba 2000 darbinieku – tas ir 25% no kompānijas darbinieku skaita.
“Zillow” akciju cena kritās jau kopš gada sākuma, taču novembrī tās nonāca brīvajā kritienā. 2021. gada laikā to vērtība zaudēja 56,7%. Lielākais investors – Keitijas Vudas fonds “ARK Invest” pārdeva visas sev piederošos septiņus miljonus “Zillow” akciju.
Populāro datorspēļu “Call of Duty”, “World of Warcraft” un “Diablo” veidotājam “Activision Blizzard” biržā sokas labāk nekā iepriekš minētajiem uzņēmumiem. Ir brīži, kad “Activision” akciju vērtība aug, bet kopējais akciju vērtības kritums 2021. gadā bija 26%. Tomēr šeit jārunā par ko citu – reputācijas zaudēšanu.
20. jūlijā Kalifornijas Godīgas nodarbinātības un mājokļa departaments (DFEH) iesniedza prasību pret “Activision Blizzard” saistībā ar sistemātiskiem sieviešu tiesību pārkāpumiem un pazemošanu darba vietā. Kompānijas darbinieces sūdzējās par uzmākšanos, pazemojumiem un pat izvarošanas gadījumiem. Tā rezultātā videospēļu nozares gigants bija spiests atstādināt no amata prezidentu un viņa vietā iecelt divus jaunus vadītājus – vīrieti un sievieti.
Ar to viss nebeidzās. Novembrī “The Wall Street Journal” publicētā pētījumā secināts, ka kompānijas dibinātājs un vadītājs Bobijs Kotiks tika apsūdzēts, ka viņš zinājis par notiekošo kompānijā jau vairākus gadus un nekādi nav centies novērst problēmas. Tieši otrādi – Kotiks centās piesegt vainīgos. Līdz ar to arvien skaļāk sāka izskanēt aicinājumi atstādināt Kotiku no amata.
Turklāt kompānija, tāpat kā pārējā industrija, saskārās ar mikroshēmu trūkumu – spēļu cienītāji nevarēja iegādāties jaunas spēļu ierīces, kas negatīvi atsaucās uz visu spēļu industriju.
Amerikāņu uzņēmums “Aerion Supersonic” plānoja ražot biznesa lidmašīnas, kuras lidos bez trokšņa un teju divas reizes ātrāk nekā komerclidmašīnas. Pirmo lidmašīnu AS2 bija plānots pabeigt līdz 2024. gadam, lai jau no 2026. gada ar to varētu sniegt komercpakalpojumus. Vienas lidmašīnas vērtība būtu bijusi ap 120 miljoniem dolāru. Maijā uzņēmums paziņoja par darbības beigšanu finansējuma trūkuma dēļ, bet septembrī pārdošanā nonāca visi kompānijas aktīvi.
“Aerion Supersonic” tika dibināta 2004. gadā, kad nozares profesionāļi apvienoja spēkus ar miljardieri Robertu Basu. Likās, ka uzņēmumam ir labākās izredzes starp kompānijām, kas izstrādāja jaunas virsskaņas ātruma lidmašīnas. Tomēr 17 gadu darbības laikā “Aerion” neizdevās uzbūvēt nevienu reālu lidmašīnu, lai gan tika izstrādāts 10-vietīgas virsskaņas pasažieru lidmašīnas AS2 makets.
Amerikāņu “Forbes” raksta, ka “Aerion Supersonic” ir jābūt kā piemēram visiem jaunuzņēmumiem, kas strādā pie virsskaņas ātruma lidmašīnām – tā ir ļoti dārga iecere un cerēt uz ātru investīciju atpelnīšanu īsā laika posmā nav vērts.
Austrijas uzņēmums “Salzburg Schokolade” ražoja slavenās konfektes “Mocarts” un citus saldumus, bet novembrī tika paziņots par bankrotu. Kompānija ļoti cieta no pandēmijas, jo iepriekš šī uzņēmuma produkcija tika pārdota galvenokārt kā suvenīri tūristiem, bet, kā zināms, tūrisms šajā laikā piedzīvo ne to vieglāko periodu. Uzņēmuma vadība izteica cerību, ka darbu izdosies turpināt, taču zemo pārdošanas rezultātu dēļ tas nebija iespējams. Uzņēmums nespēja rast līdzekļus, lai samaksātu darbiniekiem algas un izmaksātu Ziemassvētku prēmijas.
Kopstrādes tīkla “Knotel” dibinātāji ir Eduards Šenderovičs un Amols Sarva. Investori šajā projektā bija ļoti ieinteresēti, un tas aktīvi tika finansēts – kopš 2016. gada februāra līdz 2019. gada augustam uzņēmums piesaistīja 560 miljonu dolāru vērtas investīcijas un uzņēmuma tirgus vērtība pat sasniedza vienu miljardu dolāru.
Tomēr vēlāk tirgū bija redzams, kā izjuka “Knotel” lielākais konkurents “WeWork”, bet pēc neilga laika vajadzīgi nebija arī “Knotel” biroji, jo cilvēki sāka strādāt attālināti pandēmijas ierobežojumu dēļ. Kompānijas parādsaistības pieauga no 54,4 miljoniem dolāru 2020. gada janvārī līdz 119,8 miljoniem oktobrī. Pagājušā gada janvāra beigās “Knotel” iesniedza bankrota pieteikumu, bet februāra sākumā Šenderovičs paziņoja par aiziešanu no uzņēmuma. Vēlāk kompāniju pameta arī Sarva.
“Fastly” ir mākoņpakalpojumu sniedzējs. Uzņēmums sevi pozicionē kā platformu, kas ļauj datus apstrādāt tuvāk tai vietai, kur atrodas lietotājs. Šī tehnoloģija palielina mājaslapu ielādes ātrumu. Tomēr jūnijā šī pakalpojuma darbībā bija vērojami traucējumi. Mājaslapas, kuru vidū bija “Amazon”, “Reddit”, “Spotify”, “eBay” un citi, pārstāja atvērties, un lietotāji redzēja 503. kļūdu – pakalpojums īslaicīgi nav pieejams. Problēmas skāra Āzijas – Klusā okeāna reģionu, ASV un Eiropu.
Vēlāk tika noskaidrots, ka incidentu radīja viens no “Fastly” klientiem. Secināts, ka maija vidū “Fastly” laida klajā programmas nodrošinājumu, kas saturēja kļūdu, kas noteiktos apstākļos varēja bojāt plašu daļu tīkla. Par šo kļūmi neviens nezināja, kamēr kāds no klientiem to netīšām neaktivizēja, mainot savus iestatījumus. Problēmas dienā “Fastly” akciju vērtība kritās par sešiem procentiem, bet nākamajā dienā pieauga par 10%. Tomēr gada vērtējumā “Fastly” akcijas zaudēja 61,2% no savas vērtības.