Šogad inflāciju visvairāk ietekmēs pārtikas un energoresursu cenas, norāda FM

FOTO: TASS/Scanpix

Šogad patēriņa cenu dinamiku Latvijā visvairāk ietekmēs pārtikas un energoresursu cenas, pauda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Energoresursu krīze Eiropā 2021.gada nogalē negatīvi ietekmē ražošanas un loģistikas izmaksas, tādējādi šogad energoresursu cenu spiediens atspoguļosies arī citu preču un pakalpojumu cenu attīstībā, uzsver FM pārstāvji.

2021.gada nogalē tika fiksēts straujākais patēriņa cenu kāpums pēdējo 12 gadu laikā, norāda FM pārstāvji. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērnā gada decembrī inflācija Latvijā sasniedza 7,9% salīdzinājumā ar 2020.gada decembri, kas ir straujākais cenu pieaugums kopš 2009.gada aprīļa.

Savukārt patēriņa cenu indekss, kas atspoguļo mājsaimniecību patēriņa groza vidējo cenu, sasniedza augstāko līmeni, kopš tiek apkopoti patēriņu cenu statistiskie dati (1996.gads), kas liecina par to, ka sasniegtais cenu līmenis Latvijā ir ļoti augsts, secina FM pārstāvji.

Kopš 2021.gada sākuma kopējā inflācijas aina Latvijā ir būtiski izmainījusies. Ja vēl pērn janvārī un februārī Latvijā bija fiksēta deflācija, tad kopš marta patēriņa cenas nepārtraukti ir augušas. Tādējādi 2021.gadā kopumā vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 3,3% augstāks nekā iepriekšējā gadā. Cenas kāpa gan precēm 3,6% apmērā, gan pakalpojumiem par 2,1%.

FM pārstāvji atzīmē, ka straujš patēriņa cenu kāpums vērojams ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Ātrais novērtējums liecina, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss eirozonā pērnā gada decembrī ir palielinājies par 5%, kas ir straujākais cenu pieaugums kopš eirozonas izveidošanas. Savukārt inflācija ASV pērnā gada novembrī sasniedza 6,8% gada izteiksmē, kas ir straujākais kāpums kopš 1982.gada.

"Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kura cieši integrēta pasaules ekonomikā, importējot daudzas izejvielas un kapitālpreces. Tādējādi globālais cenu pieaugums ietekmē arī Latviju," norāda FM pārstāvji.

Faktorus, kas stimulē inflāciju visā pasaulē, var iedalīt trijās grupās, skaidro FM pārstāvji. Pirmkārt, pasaules ekonomikas aktivitātes pieaugums, ko atbalsta labvēlīgie fiskālie un monetārie stimuli. Otrkārt, izejvielu un it īpaši naftas, gāzes, koksnes, metālu cenu pieaugums, kas saistīts ar šo preču strauju pieprasījuma kāpumu. Energoresursu cenu pieaugumu negatīvi ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī emisiju kvotu tirgus augšupvērstās tendences Eiropas Savienībā.

Treškārt, izejvielu trūkums un piegādes ķēžu traucējumi. FM pārstāvji norāda, ka šajā gadījumā runa ir nevis par dabas resursiem, bet citām starppatēriņa precēm, piemēram, par pusvadītājiem jeb mikroshēmām, ko izmanto transportlīdzekļu, elektroierīču un sadzīves tehnikas ražošanā. Savukārt degvielas cenu pieaugums un piegāžu traucējumi negatīvi ietekmē loģistikas izmaksas. Atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda novērtējumam pasaulē straujš cenu kāpums varētu turpināties līdz šā gada vidum. Tomēr situācija atsevišķos pasaules reģionos varētu būt atšķirīga.

Pērn decembrī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica energoresursu cenu pieaugums.

Elektroenerģijas cena Latvijā bija par 32,7% augstāka nekā iepriekšējā gada decembrī, bet siltumenerģijai - par 21,9%. Savukārt gāze un degviela sadārdzinājās attiecīgi par 40,4% un 30,3%.

Augstākminēto četru preču devums kopējā inflācijā pērnā gada decembrī veidoja 4,1 procentpunktu, tādējādi izskaidrojot pusi no novērotās inflācijas. Vienlaicīgi FM pārstāvji atzīmē, ka elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes un degvielas īpatsvars veido 14% no mājsaimniecību kopējā patēriņa groza, apliecinot, ka energoresursu cenām ir būtiska loma patēriņa cenu dinamikā. Augsta energoresursu cena būs jūtama arī šogad, uzskata FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka svētku galda servējums Jaunā gada sagaidīšanā vidēji sadārdzinājās par 7,2% salīdzinājumā ar 2020.gada decembri, jo tieši par šo summu gada laikā palielinājās pārtikas cenas. Pārtikas cenas 2021.gadā pasaulē kopumā sasniedza desmitgades augstāko līmeni, tomēr Latvijā šis globālais pārtikas cenu pieaugums sāka atspoguļoties tikai gada pēdējos mēnešos.

"Tas varētu būt saistīts ar lielo konkurenci šajā segmentā, it īpaši pārtikas mazumtirdzniecībā.

Papildus tam pārtikas cenu dinamiku noteica arī Covid-19 sekas, jo, nestrādājot viesnīcām un daļēji strādājot kafejnīcām, pieprasījums pēc pārtikas precēm bija zemāks," pauž FM pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%.

Vienlaikus 2021.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,4%, bet gada laikā - 2021.gada decembrī salīdzinājumā ar 2020.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 7,9%.

 

Uz augšu
Back