LVM 2021.gadu plāno noslēgt ar 404,8 miljonu eiro apgrozījumu

Mežs FOTO: Jānis Škapars/TVNET

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagājušo finanšu gadu plāno noslēgt ar 404,8 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu, pirms uzņēmuma nodokļa nomaksas, 126,9 miljonu eiro apmērā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sacīja LVM valdes priekšsēdētājs Arnis Melnis.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kompānijas apgrozījums gada laikā pieaudzis par aptuveni 15,7%, bet peļņa, pirms nodokļu nomaksas, pieaugusi par 66,7%.

Vienlaikus Melnis norādīja, ka 2022.gadā LVM plāno sasniegt apgrozījumu 471,3 miljonu eiro apmērā, bet peļņu - 163,1 miljonu eiro.

Nodokļu jomā LVM devums valsts un pašvaldību budžetos laika posmā no 2000. līdz 2022.gadam bijis lielāks nekā 1,6 miljardi eiro. Tostarp pērn nodokļos samaksāti 123,6 miljoni eiro. Plānots, ka 2022.gadā nodokļu apmērs varētu palielināties līdz 155 miljoniem eiro.

Komentējot veiktās investīcijas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs pauda, ka pērn dažādos projektos investēts aptuveni 56,1 miljons eiro, taču šogad plānots investēt 73,7 miljonus eiro.

Pie nākotnes inovāciju projektiem Melnis uzskaitīja, piemēram, kokaudzētavu "Mežvidi", kā arī kokšķiedru masas ražotni, kuras biznesa plānu paredzēts izstrādāt līdz 27.jūlijam.

Tāpat LVM apkopotā informācija liecina, ka kopumā 2021.gadā realizēti 55,4 miljoni stādu, mežsaimniecībā izkoptas jaunaudzes 33 300 hektāros, kā arī atjaunotas meža platības 17 200 hektāru platībā.

LVM vadība paredz, ka šogad realizēto stādu apjoms varētu palielināties līdz 61,9 miljoniem, izkoptās jaunaudzes - līdz 35 400 hektāriem, bet atjaunotās meža platības - līdz 18 000 hektāriem.

Pēc provizoriskajiem datiem pārdoti 6,8 miljoni kubikmetru koksnes, tostarp 6,7 miljoni kubikmetru apaļkoksnes. Šogad plānots palielināt kopējo koksnes pārdošanas apjomus līdz septiņiem miljoniem kubikmetru, bet apaļkoksni - līdz 6,8 miljoniem kubikmetru.

Starp citiem LVM raksturojošajiem faktiem, Melnis norādīja, ka uzņēmums ik gadu vidēji izbūvē 335 kilometrus meža ceļa un ekspluatācijā nodod meža meliorācijas objektus 18 100 hektāru platībā.

Pēc komisijas lūguma LVM valdes loceklis Gints Bumbieris prezentēja uzņēmuma valdes un padomes atalgojuma izmaksas pēdējos četros gados.

LVM apkopotā informācija liecina, ka četru gadu laikā, tas ir, no 2018.gada 2021.gadam, uzņēmuma padomei kopumā izmaksāti 655 321 eiro. Tostarp atlīdzībā izmaksāti 600 690 eiro, bet prēmijās, kas izmaksātas vien 2018. un 2019.gadā, izlietoti 24 631 eiro.

No padomes kopējā atalgojuma, padomes priekšsēdētāja pēdējos četros gados kopumā saņēma 143 332 eiro, kur 2020. un 2021.gadā katrā padomes priekšsēdētājs saņēmis 36 132 eiro.

2022.gadā LVM paredz padomes priekšsēdētājam mēnesī izmaksāt 3011 eiro, bet padomes locekļiem katram 2709 eiro.

Tikmēr uzņēmuma valde pēdējo četru gadu laikā saņēmusi 1,998 miljonus eiro. 2020.gadā valdei kopumā izmaksāti 715 041 eiro, bet 2021.gadā - 754 119 eiro. No pērn izmaksātās summas valdes atlīdzību veidoja 569 736 eiro, prēmijas - 92 368 eiro, amatalga - 75 133 eiro, bet amatalgas mainīgā daļa - 16 882 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, salīdzinot ar 2018.gadu, LVM valdes kopējais atalgojums pieaudzis par 43,8%, bet valdes priekšsēdētāja - par 22,6%.

LVM padomes priekšsēdētājs Edmundu Beļskis komisijas sēdes dalībniekiem atklāja, ka līdz ar 1.februāri LVM valdei vairs nebūs ļauts apvienot amatus kompānijas ietvaros, proti, tādējādi mainīsies arī izmaksu aprēķins.

Tikmēr Bumbieris, vaicāts par LVM klientu apkalpošanas centru Rīgā, Vaiņodes ielā 1, sacīja, ka īpašuma nomai LVM kopš 2014.gada tērē 1,199 eiro gadā jeb 99 945 eiro mēnesī.

Nomas līgums par attiecīgajām telpām par fiksētu īres maksu ēkai noslēgts līdz 2024.gadam.

Taujāts par nākotnes plāniem, Bumbieris sacīja, ka pašlaik vēl nav pieņemts lēmums par to, vai pēc minētā termiņa beigām tas tiks pagarināts. Tikmēr Melnis atzīmēja, ka lēmums būtu jāpieņem gada laikā.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) piebilda, ka nākamnedēļ ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs tiksies ar LVM padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski, lai pārrunātu ar LVM saistītos jautājumus, tostarp arī turpmākos plānus attiecībā uz telpu nomu.

Valsts kontroles (VK) pārstāve Inga Vilka komisijai sacīja, ka LVM daļēji vai pilnībā novērsusi teju visas iepriekš veiktajās revīzijās VK secinātās nepilnības. LVM un ZM nepieciešams pilnveidot vēl jautājumus, kas saistīti ar derīgajiem izrakteņiem un saimnieciskās darbības aspektiem ēku nomā.

Beļskis norādīja, ka LVM šī gada laikā veiks iekšējo auditu, kurā tiks izskatīti visi jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma riskiem. Tostarp tiks skatīts arī jautājums par apdrošināšanu, kuru iepriekš kā problemātisku izvirzījusi arī VK.

Viņš arī sacīja, ka pašreiz starp uzņēmuma valdes locekļiem ir vienošanās, ka uzkrājums, kas iegūts no apdrošināšanas, februārī tiks nodots LVM rīcībā. Darbinieki no tā plāno atteikties.

Jau ziņots, ka trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja LVM darbības pārskatu par pēdējiem četriem gadiem un turpmākās attīstības prioritātes.

Tāpat izskatīts jautājums par VK revīzijā sniegtā ieteikuma izpildi.

LETA jau vēstīja, ka 2020.gada jūnijā VK konstatēja, ka LVM, interpretējot tiesību normas atšķirīgi, nav ievērojusi Kapitāla daļu likumā atkarīgās kapitālsabiedrības valdes loceklim noteiktos ierobežojumus un palielinājusi atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļa atlīdzību.

VK revīzijā, analizējot informāciju par kapitālsabiedrību valdes locekļiem pielīgto apdrošināšanu, konstatējusi, ka LVM valdes locekļiem tiek nodrošināta dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu. LVM 2017.gada februārī noslēdza dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma veidošanu līgumu uz piecu gadu termiņu - līdz 2022.gada februārim. Atbilstoši VK revidentu rīcībā esošajai informācijai par laiku no 2015.gada līdz 2017.gada februārim LVM veikusi iemaksas par četriem valdes locekļiem vairāk nekā 47 000 eiro apmērā. Savukārt līdz ar jauna līguma spēkā stāšanos laikā no 2017.gada marta līdz 2019.gada 30.aprīlim LVM veikusi iemaksas 84 000 eiro apmērā.

VK ieskatā, nav pieļaujama dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma veidošanu pielīgšana un iemaksu veikšana uzkrājuma veidošanai valdes locekļiem no kapitālsabiedrību līdzekļiem, jo dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu ir personas papildu finansiāls nodrošinājums, kas garantē valdes loceklim ienākumus nākotnē un neatbilst Kapitāla daļu likuma mērķim.

LVM toreiz skaidroja, ka 2017.gadā noslēgtais dzīvības apdrošināšanas līgums turpinās darboties līdz tā termiņa beigām, tas ir, līdz 2022.gada 21.februārim. "Beidzoties šim līguma termiņam, tiks ievērotas vadlīnijās sniegtās rekomendācijas," uzsvēra LVM, norādot, ka uzņēmuma valdes locekļiem nav izmaksāta likumā neparedzēta atlīdzība, kā arī ievērotas normatīvo aktu prasības un arī Pārresoru koordinācijas centra rekomendācijas.

Tāpat ziņots, ka LVM apgrozījums 2020.gadā bija 349,693 miljoni eiro, kas ir par 6,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 40,7% un bija 62,286 miljoni eiro.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes un ir otrs lielākais no valstij piederošajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma.

Kā liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija, LVM valdē strādā tās priekšsēdētājs Melnis, kā arī Jānis Lapiņš, Gints Bumbieris un Edvīns Zakovics. Savukārt padomes priekšsēdētājs ir Beļskis, viņa vietnieks ir Aivars Tauriņš. Padomē strādā arī Rinalds Muciņš un Kaspars Ozoliņš.

Uz augšu
Back