Domājot par turku saldumiem, prātā nāk vīzijas no "100 un vienas nakts pasakām" - ar grezni izrakstītām teltīm, kur krāsainu spilvenu krāvumos mirdz sudraba paplātes ar augļiem un izsmalcinātiem kārumiem.

Tieši saldumi ir viena no labākajām izvēlēm, ar ko iepriecināt mājās palicējus, atgriežoties no ceļojuma uz Turciju. Lai palīdzētu orientēties plašajā gardumu klāstā, sadarbībā ar “Novatours” sastādījām iecienītāko kārumu TOP10.

Halva

Sensenos laikos, kad vecais Hotabičs uz sava burvju paklāja lidinājās virs tuksnešiem un Aladins pulēja savu burvju lampu, - jau tad turku sultāns pats baudīja un savu harēmu cienāja ar halvu.

Tiek uzskatīts, ka šis ir viens no senākajiem Austrumu saldumiem, jo pirmās ziņas par halvu pieejamas jau no 7. gadsimta.

Halvu gatavo no žāvētām un sasmalcinātām eļļas augu sēklām un saputotas karameļu masas. Ir pazīstami vairāki halvas veidi atkarībā no izmantotajām eļļas augu sēklām. Tā, piemēram, tahinas halvu gatavo no sezama sēklām, saulespuķu halvu no saulespuķu sēklām un to eļļas, zemesriekstu halvu no zemesriekstu kodoliem. Halvu var gatavot arī no citām riekstu šķirnēm un sojas pupām, kā arī no miltiem vai mannas, apgrauzdējot lielā daudzumā sviesta vai eļļas. Garšas dažādošanai halvai mēdz pievienot arī vaniļu, kakao pulveri vai rozīnes.

Lukums

Lukums ir Austrumu saldums, kas ir tikpat populārs kā halva. Turcijas lukums ir viens no vecākajiem zināmajiem saldajiem kārdinājumiem konditorejas pasaulē. Šis kārums ir dažādām leģendām apvīts – viena no tām vēsta, ka

Lukuma gatavošanas process sākas ar to, ka uzvāra ūdeni ar cukuru un citronskābi. Lai maisījumu iebiezinātu, tam pievieno iepriekš aukstā ūdenī iejauktu kukurūzas cieti. Tad lukumam pievieno aromatizētājus - to klāsts sniedzas no rožu, zemeņu un mandarīnu garšas līdz banānu, bergamotes un pistāciju garšai. Dažreiz tiek pievienotas arī krāsvielas, šokolāde vai grauzdēti rieksti.

Kad aromatizētāji pilnībā iemaisīti, masu salej lielās metāla plātēs un atstāj sastingt. Atdziestot maisījums iegūst savu galīgo želejveida konsistenci; tas ir stingrs un pēc saspiešanas viegli atgūst iepriekšējo formu, bet vienlaikus mīksts un mutē kūstošs. Galaproduktu sagriež nelielos četrkantainos gabaliņos un pārkaisa ar pūdercukuru vai smalkām kokosriekstu skaidiņām.

Saldā "vistas krūtiņa"

“Tavuk göğsü” (turku val. “tavukgöğsü” - "vistas krūtiņa") ir ļoti īpatnējs deserts – salds piena pudiņš, kas pagatavots no sasmalcinātas vistas krūtiņas. Šī delikatese savulaik osmaņu sultāniem tika pasniegta Topkapi pilī, bet arī mūsdienās Turcijā šis pudiņš ir ļoti iecienīts. Turku virtuvē “tavuk göğsü” ir “atceļojis” no romiešiem - šī deserta recepte pirmo reizi tikusi publicēta jau mūsu ēras 1. gadsimtā romiešu pavārgrāmatā “Apicius”.

To vispirms novāra, un tad saplucina ļoti smalkās šķiedrās vai saberž viendabīgā masā. Tad gaļu atkal vāra, samaisot ar ūdeni, pienu, cukuru, rīsiem vai kukurūzas cieti, kā arī beigās pievienojot kanēli. Rezultātā iegūst biezu pudiņu, kas pirms pasniegšanas tiek sagriezts gabaliņos.

Baklava

Baklava jeb pahlava ir slavenākais tradicionālais turku deserts, kas ir zināms un iecienīts visā pasaulē. Baklavas pirmsākumi meklējami Bizantijas impērijā. Osmaņu impērijas laikos recepte tika uzlabota, un tieši šī versija ir pamatā mūsdienu turku baklavas receptūrai.

Šis leģendārais konditorejas izstrādājums tiek gatavots, pildot plānas folo mīklas kārtas ar sasmalcinātiem riekstiem, piemēram, pistācijām, mandelēm vai lazdu riekstiem un saldinot ar sīrupu vai medu.

Tulumba

Šis  konditorejas izstrādājums ir iecienīts Turcijā un citās bijušās Osmaņu impērijas reģionālajās virtuvēs. Agrāk taukos vārīti mīklas kārumi bija nabagu ēdiens daudzās pasaules malās, jo nav taču nekā vienkāršāka, kā iejaukt mīklu no ūdens, miltiem un tad ātri apbrūnināt verdošos taukos. Skaidrs ir viens – tieši Turcijā ir radusies ģeniālā ideja eļļā vārītos mīklas stienīšus izmērcēt saldā sīrupā. Daudzi saldummīļi pie šī deserta pasūta arī glāzi ūdens, ar ko remdēt salduma izraisītās slāpes.

Kunefe

Kunefe vai kunafa ir viens no turku iecienītākajiem desertiem. To visbiežāk gatavo kā kūku, pēc tam sagriežot gabaliņos, bet reizēm veido arī kā mazākas kūciņas, kas pildītas ar dažādiem pildījumiem. Tradicionāli šo desertu gatavo no siera, kas ir vietējais mocarellas analogs, sviesta un cukura sīrupa. Zinātāji teic, ka šis kārums garšo tik lieliski, ka, dodoties uz Turciju, ir vērts doties uz valsts dienvidiem, kur mīt izslavēti turku kunefe gatavošanas meistari.

Lokma

Lai gan lokma vairāk saistās ar Turciju un Ēģipti, šo gardumu var sastapt arī tradicionālajā grieķu virtuvē, kur šie saldumi tiek dēvēti par "loukoumades". Kas tad īsti ir lokma? Tās ir rauga mīklas bumbiņas, kas novārītas eļļā.

Taču tās ir īpašas ar to, ka pēcāk tiek izmērcētas cukura sīrupā, šokolādes mērcē vai medū. Turcijā lokmas gatavo, izmērcējot medū vai rožūdens sīrupā. Garšai tiek pievienots kanēlis, bet gatavās bumbiņas beigās apkaisa ar pūdercukuru.

Revani

Gaisīga mannas kūka, kas kārdinoši piesūkusies ar apelsīnu sīrupa debešķīgo aromātu, ir viens no turku mājās biežāk gatavotākajiem desertiem, kas nopērkams un nobaudāms arī daudzās Turcijas konditorejās. Apelsīnu kūkas izcelsme ir meklējama 16. gadsimtā, kad šis konditorejas izstrādājums ieguva savu vārdu "revani", kas osmaņu turku valodā nozīmē "dārgums".

Saldais "dzijas kamols"

"Pişmaniye” - tiek uzskatīts, ka šī kāruma dzimtene ir Irāna. Visgardākie “pişmaniye” Turcijā tiek gatavoti Izmitas pilsētā, uz kurieni 17. gadsimta sākumā bēgļu gaitās bija devies kāds armēņu konditors, atvedot sev līdzi šī deserta recepti.

Šis turku saldums, kas izskatās pēc gaisīga dzijas kamoliņa, tiek gatavots no eļļā apgrauzdētiem miltiem un cukura, dažkārt pievienojot pistāciju riekstus, sezama, vaniļas vai citus aromatizētājus. “Pişmaniye” izceļas ar ļoti izsmalcinātu garšu un neparastu tekstūru – to var raksturot kā halvas un cukura vates krustojumu.

Ja vēlies nogaršot šos kārdinošos saldumus, ir vērts par nākamā ceļojuma galamērķi izvēlēties Turciju! Karstākos piedāvājumus meklē šeit.

Raksts tapis sadarbībā ar Novatours.