Lukums ir Austrumu saldums, kas ir tikpat populārs kā halva. Turcijas lukums ir viens no vecākajiem zināmajiem saldajiem kārdinājumiem konditorejas pasaulē. Šis kārums ir dažādām leģendām apvīts – viena no tām vēsta, ka
14. gadsimtā kāds drosmīgs jaunietis izpirka savu mīļoto, kura tika sagūstīta un nogādāta karaliskajā pilī, iekārdinot ļauno ķēniņu ar neticami garšīgu delikatesi – lukumu.
Lukuma gatavošanas process sākas ar to, ka uzvāra ūdeni ar cukuru un citronskābi. Lai maisījumu iebiezinātu, tam pievieno iepriekš aukstā ūdenī iejauktu kukurūzas cieti. Tad lukumam pievieno aromatizētājus - to klāsts sniedzas no rožu, zemeņu un mandarīnu garšas līdz banānu, bergamotes un pistāciju garšai. Dažreiz tiek pievienotas arī krāsvielas, šokolāde vai grauzdēti rieksti.
Kad aromatizētāji pilnībā iemaisīti, masu salej lielās metāla plātēs un atstāj sastingt. Atdziestot maisījums iegūst savu galīgo želejveida konsistenci; tas ir stingrs un pēc saspiešanas viegli atgūst iepriekšējo formu, bet vienlaikus mīksts un mutē kūstošs. Galaproduktu sagriež nelielos četrkantainos gabaliņos un pārkaisa ar pūdercukuru vai smalkām kokosriekstu skaidiņām.
“Tavuk göğsü” (turku val. “tavukgöğsü” - "vistas krūtiņa") ir ļoti īpatnējs deserts – salds piena pudiņš, kas pagatavots no sasmalcinātas vistas krūtiņas. Šī delikatese savulaik osmaņu sultāniem tika pasniegta Topkapi pilī, bet arī mūsdienās Turcijā šis pudiņš ir ļoti iecienīts. Turku virtuvē “tavuk göğsü” ir “atceļojis” no romiešiem - šī deserta recepte pirmo reizi tikusi publicēta jau mūsu ēras 1. gadsimtā romiešu pavārgrāmatā “Apicius”.
Tradicionālajā versijā “tavuk göğsü” gatavošanai tiek izmantota vistas filejas baltā gaļa.
To vispirms novāra, un tad saplucina ļoti smalkās šķiedrās vai saberž viendabīgā masā. Tad gaļu atkal vāra, samaisot ar ūdeni, pienu, cukuru, rīsiem vai kukurūzas cieti, kā arī beigās pievienojot kanēli. Rezultātā iegūst biezu pudiņu, kas pirms pasniegšanas tiek sagriezts gabaliņos.
Baklava jeb pahlava ir slavenākais tradicionālais turku deserts, kas ir zināms un iecienīts visā pasaulē. Baklavas pirmsākumi meklējami Bizantijas impērijā. Osmaņu impērijas laikos recepte tika uzlabota, un tieši šī versija ir pamatā mūsdienu turku baklavas receptūrai.
Šis leģendārais konditorejas izstrādājums tiek gatavots, pildot plānas folo mīklas kārtas ar sasmalcinātiem riekstiem, piemēram, pistācijām, mandelēm vai lazdu riekstiem un saldinot ar sīrupu vai medu.
Ja vēlies nobaudīt autentisku garšu, tad tiek uzskatīts, ka labākā baklava Turcijā ir meklējama Gaziantepā, kur ir simtiem gadu senas baklavas gatavošanas tradīcijas.
Šis konditorejas izstrādājums ir iecienīts Turcijā un citās bijušās Osmaņu impērijas reģionālajās virtuvēs. Agrāk taukos vārīti mīklas kārumi bija nabagu ēdiens daudzās pasaules malās, jo nav taču nekā vienkāršāka, kā iejaukt mīklu no ūdens, miltiem un tad ātri apbrūnināt verdošos taukos. Skaidrs ir viens – tieši Turcijā ir radusies ģeniālā ideja eļļā vārītos mīklas stienīšus izmērcēt saldā sīrupā. Daudzi saldummīļi pie šī deserta pasūta arī glāzi ūdens, ar ko remdēt salduma izraisītās slāpes.