Eksporta straujais kāpums turpmākajos mēnešos sabremzēsies, prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Ministrijā atzīmē, ka 2022.gada februārī Latvijā turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Preču eksporta vērtība veidoja 1,467 miljardus eiro, kas bija par 7,2% vairāk nekā šogad janvārī un par 29,2% vairāk nekā pērn februāri.
Vienlaikus FM pauž, ka viens no galvenajiem iemesliem tik straujai un noturīgai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums.
Dati par februāri vēl nav pieejami, bet janvārī eksporta vienības vērtības indekss gada laikā palielinājās par 22,9%, kas nozīmē, ka reālā izteiksmē jeb izslēdzot cenu ietekmi preču eksporta vērtība pieaugtu par 6,3%, nevis par 29,2%.
Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, norāda FM pārstāvji, prognozējot, ka augsts izejvielu cenu līmenis varētu saglabāties līdz pat šā gada beigām. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies.
Preču eksporta izaugsmi turpmākajos mēnešos ierobežos augstā bāze, norāda FM pārstāvji. Pagājušā gada janvārī un februārī eksporta gada vidējais pieaugums bija ap 2%, bet laikā periodā no marta līdz decembrim vidējais pieaugums bija 28,5%. Tādējādi tāds eksporta kāpums, kāds bija fiksēts pēdējos mēnešos, nesaglabāsies.
Papildus tam Latvijas preču eksportu negatīvi ietekmēs Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskās sekas, atzīst FM pārstāvji.
Negatīvā ietekme atspoguļojās jau februāra datos, jo eksporta vērtība uz Krieviju februārī bija par 15,4% mazāka nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. 2021.gadā kopumā Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas ir 7,3% no kopējās preču eksporta vērtības. Lai arī kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu, uz ko ASV un Eiropas Savienība (ES) ieviesa sankcijas pret Krieviju un, kā atbildi, Krievija noteica embargo pārtikas preču importam, Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju praktiski nav mainījusies, tomēr tās īpatsvars kopējā eksportā būtiski saruka.
Ministrijā norāda, ka eksporta kritumu uz Krieviju noteiks rubļa kursa svārstības, pret Krieviju ieviestās sankcijas un uzņēmumu nevelēšanās sadarboties ar agresora valsti. Šādu lēmumu pieņēma vairāki Latvijas uzņēmumi, paziņojot to publiski. Lielāku negatīvo ietekmi šo faktoru dēļ izjutīs uzņēmumi, galvenokārt, mašīnbūves, farmācijas, apģērbu un audumu, kā arī alkoholisko dzērienu ražotāji, kuriem eksports uz Krieviju līdz šim bija būtisks. Ja pērn Krievijas tirgus bija starp pieciem lielākajiem eksporta tirgiem Latvijas precēm, tad šogad tas varētu noslīdēt līdz desmitajai vietai.
Krievijas agresija pasliktināja ekonomikas attīstības perspektīvas visā Eiropā.
Eiropas Centrālā banka, aktualizējot makroekonomikas prognozes, martā samazināja eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,5 procentpunktiem - līdz 3,7%, vienlaicīgi norādot, ka atkarībā no kara ilguma, sekojošām iespējamām sankcijām, kā arī izejvielu cenu dinamikas, eirozonas ekonomikas izaugsme varētu būt arī mazāka.
Martā preču eksporta vērtības pieaugums fiksēts visām preču grupām. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja koka un koksnes izstrādājumu eksporta pieaugums par 35,6%, tā izskaidrojot gandrīz ceturto daļu no eksporta kāpuma. Koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams visos lielākajos noieta tirgos - Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Nīderlandē un Igaunijā. Savukārt koka un koksnes eksporta vērtība uz Lielbritāniju gada laikā samazinājās par 12,1%. Neskatoties uz šo kritumu, Lielbritānija joprojām ir lielākais eksporta tirgus, veidojot 19% no kopējā koksnes un koka izstrādājumu eksporta vērtības.
Nozīmīgs devums preču eksporta pieaugumā fiksēts lauksaimniecības precēm un pārtikai. Pateicoties būtiskam piena produktu, graudaugu, kā arī eļļas un augu sēklu eksportam, kopējā šīs preču grupas eksporta vērtība palielinājā par 31,5%. Strauja eksporta izaugsme fiksēta arī minēralproduktiem un metāliem, ko lielākoties veicināja energoresursu un metālu cenu pieaugums, min FM pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 2,836 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 29,4% jeb 644,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,301 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 39,3% jeb 931,1 miljonu eiro.
Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 1,467 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 98,9 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī, un par 29,2% jeb 331,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,723 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,2% jeb 145,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, un par 42,6% jeb 514,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada februārī.