Ministrijām līdz jūnija vidum jāiesniedz piedāvājums par mērķētu pabalstu sistēmu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš FOTO: Zane Bitere / LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai valdības 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, vēsta Valsts kanceleja.

Premjers šādu rezolūciju izstrādājis, ņemot vērā, ka viņš "līdz šim nav saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai". Valdībā iesniegtajam piedāvājumam būtu nepieciešams ļaut finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.

Premjera skatījumā, sistēma būtu jāievieš līdz 1.septembrim.

Premjers norāda, ka, plānojot atbalsta pasākumus, ir jāveido atbalsta virzieni, kas kompensē straujo inflācijas pieaugumu un kuri orientēti uz grupām, kuru ienākumi netiek indeksēti ar administratīviem lēmumiem vai likumā ietvertu ienākumu indeksāciju vai kuru ienākumi nepieaug līdz ar darba tirgus spiedienu un sekojošām atlīdzības izmaiņām.

Premjers rezolūcijā uzsvēris, ka būtu jāsniedz finansiāls atbalsts mājsaimniecībām ar ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli zem konkrēta līmeņa. Atbaksta ieviešana esot jāvērtē kopsakarā ar pašdeklarēšanās principu, kas paredzētu norādīt personu skaitu mājsaimniecībā un personu ienākumus. Šo atbalstu varētu veidot, izmantojot esošo pabalstu un programmu datus un maksājumu sistēmas, piemēram, ģimenes valsts pabalsts, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datus par pensiju saņēmējiem un citu sociālo pabalstu saņēmējiem.

Politiķis domā, ka alternatīvi minēto risinājumu var īstenot mājokļa pabalsta sistēmas ietvaros, kas paredz pašdeklarēšanos pašvaldību sociālajos dienestos. Lai īstenotu minēto, būtu nepieciešams veikt terminētus grozījumus mājokļa pabalsta regulējumā, koriģējot ienākumu līmeņa aprēķinu, pie kura var saņemt pabalstu, mājokļa lietošanas izdevumus un citas pozīcijas. Pašvaldības nodrošinātu pabalsta izmaksu, savukārt valsts veiktu dotāciju pašvaldībām apmērā, kas būtu proporcionāls starpībai starp nemainīgu mājokļa pabalsta sistēmu un ieviesto terminēto sistēmu.

Finansiālu atbalstu vajadzētu sniegt arī grupām, tai skaitā sociālām, kuras ir viegli identificējamas valsts un pašvaldību līmenī - trūcīgās un maznodrošinātās personas, kā arī personas ar invaliditāti, bezdarbnieki, pensionāri (līdz noteiktam ienākumu apmēram), uzsvēris premjers. Tāpat būtu ieplānojams finansiāls atbalsts personām ar neto ienākumiem zem konkrēta līmeņa, ko veido ienākumi no algota darba, pašnodarbinātā statusa, sociālajiem transfertiem un kapitāla, kas dalīti uz personu un tās apgādājamajiem. Risinājums paredzētu identificēt personas datubāzēs un nodrošināt automātisku atbalsta izmaksu.

Piemēram, ja ienākumu līmenis atbilstu pirmajām trim kvintilēm, tad visas personas ar ienākumiem zem 508,57 eiro kvalificētos atbalstam, attiecīgi, ja personai ir viens apgādājamais, tad atbalstam kvalificētos personas ar ienākumiem zem 1017,14 eiro. Papildus kā risinājuma variants būtu izvērtējama iespēja minēto sistēmu ieviest progresīvu, lielāku atbalstu sniedzot pirmajai kvintilei, attiecīgi to pakāpeniski samazinot otrajai un trešajai kvintilei, uzskata premjers.

Otra veida atbalsta pasākumi, pēc Kariņa rezolūcijā paustā, būtu tādi, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā. Tostarp, varētu piešķirt subsīdijas energoresursu tirgotājiem cenas noturēšanai konkrētā līmenī. Vienlaikus ir vērtējams, vai nav iespējams padarīt atbalstu mērķtiecīgāku, šķērsanalizējot mājsaimniecību adreses ar deklarēto personu reģistru un VSAA administrētajiem fizisko personu ienākumu datiem, ieviešot ienākumu līmeņa ierobežojumu un pašdeklarēšanās principu, kas paredzētu deklarēt mājsaimniecības ienākumus un personu skaitu tajā, lai saņemtu atbalstu, kas nav attiecināms uz neregulēto tirgu - cieto kurināmo, domā Kariņš.

Tāpat subsīdiju varētu piešķirt arī elektroenerģijai un dabasgāzei. Tas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja un valsts puses, nosakot pieaugošu atbalsta intensitāti, pieaugot cenai. Siltumenerģijas subsīdija paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja, pašvaldības un valsts puses, nosakot pieaugošu atbalsta intensitāti, pieaugot cenai.

Visi risinājumi pamatojami ar aprēķiniem par kopējo inflācijas līmeņa pieaugumu, energoresursu patēriņa un cenu prognozēm, to ietekmi uz lietotāju maksātspēju, kā arī iespējamo pabalstu apmēra ietekmi uz valsts budžetu. Ja risinājums nav ieviešams līdz 1.septembrim, Kariņš lūdz norādīt ātrāko iespējamo ieviešanas datumu.

Pasākumus premjers lūdz kārtot atbilstoši šādiem kritērijiem - mērķtiecīgāks atbalsts tieši grupām, kuras bez atbalsta sniegšanas nonāktu faktiskā maksātnespējas stāvoklī, vērtējot patēriņa grozu un energoresursu īpatsvaru tajā, plānotā atbalsta kopējās finansiālās izmaksas, kurām jābūt pēc iespējas mazākām, salīdzinot vairākus atbalsta variantus, kā arī atbalsta ietvaros pēc iespējas izslēgtu tādu grupu finansēšanu, kuras hipotētiski pašas, pārskatot savu izdevumu struktūru, mainot paradumus, veicot ieguldījumus efektivitātē, spētu segt pieaugošās izmaksas (indikatīvi ceturtajā un piektajā kvintilē).

Uz augšu
Back