Sv, 14.08.2022.

Pēdējais mohikānis jeb kā "Google" izdodas noturēt savas pozīcijas Krievijā

TVNET | FINANCENET
Pēdējais mohikānis jeb kā "Google" izdodas noturēt savas pozīcijas Krievijā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AFP / Scanpix

Krievija pēdējo mēnešu laikā ir noraudzījusies, kā lielākās Rietumvalstu tehnoloģiju kompānijas pamet valsti. Lielā daļā gadījumu tas noticis arī tādēļ, ka Krievija pati pieņēmusi noteikumus, kuru dēļ tehnoloģiju uzņēmumiem darbošanās totalitārajā valstī vairs nav iespējama. Tomēr joprojām Krievijā darbojas viens liels tehnoloģiju uzņēmums – “Google”.

Kā vēsta CNN, lielākā daļa “Google” pakalpojumu, to vidū meklēšana, “Maps”, “Gmail” un pats svarīgākais – “YouTube” joprojām ir izmantojami Krievijā, kamēr “Facebook”, “Instagram” un “Twitter” ir slēgti. Sarežģītā pozīcijā nonākušas abas puses. Krievija ir centusies pilnībā izolēties no pārējās pasaules interneta, taču saskārusies ar pretestību valsts iekšienē. Arī “Google” ir kritizējusi Krievijas rīcību, iebrūkot Ukrainā, taču tai joprojām ir stratēģiski un morāli iemesli saglabāt darbību šajā valstī.

Krievijas valdība turpina cīnīties pret “Google”, atklājot jaunu tiesvedību pret Silīcija ielejas uzņēmumu. Šoreiz par to, ka “Google” nav piekritusi izvietot Krievijas lietotāju datus Krievijas teritorijā esošajos serveros. Pirms vairākām nedēļām “Google” Krievijas nodaļa apturēja savas komercoperācijas un paziņoja par bankrotu, jo Krievijas valdība pārņēma savā kontrolē “Google” Krievijas nodaļas bankas kontus.

“Krievijas varasiestāžu īstenotā bankas kontu pārņemšana faktiski neļauj “Google” operēt ar savu Krievijas biroju, neļauj arī maksāt Krievijā strādājošajiem darbiniekiem algas, kā arī izpildīt citas finansiālās saistības,” norādīja “Google” pārstāvis.

Tiesa gan, pēdējā laikā “Google” ir pārtraukusi censties par katru cenu pamest Krieviju. Tāpat arī Krievija ir pārtraukusi izdarīt spiedienu pret “Google”.

“Cilvēki Krievijā paļaujas uz mūsu pakalpojumiem, meklējot un piekļūstot kvalitatīvai informācijai. Mēs turpināsim Krievijā nodrošināt gan meklēšanas pakalpojumus, gan “Maps”, gan “YouTube”, gan arī atbalstu “Android” ierīcēm,” sacīja kompānijas pārstāvis.

Šeit gan jāpiebilst, ka “Google” gan ir liegusi savus pakalpojumus izmantot Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem, kā arī liedz gūt peļņu no ierakstiem, kas dezinformē par karu Ukrainā.

Tikmēr Krievijas digitālās attīstības ministrs Maksuts Šadajevs faktiski izslēdza iespējamību, ka “YouTube” varētu tikt pilnībā bloķēts, jo tas ir viens no populārākajiem interneta pakalpojumiem Krievijā.

“Mēs neplānojam bloķēt “YouTube”. Pirms kaut ko bloķējam, mums ir jābūt pilnībā drošiem, ka tas nekādā veidā neskars mūsu interneta lietotājus,” pauda Šadajevs.

Pēdējais mohikānis

Ja runā par “Google”, tad iezīmējas skaidrs stratēģiskais mērķis, kāpēc kompānija vēlas saglabāt savu darbību valstī ar vairāk nekā 100 miljoniem aktīvo interneta lietotāju, – tas ir tirgus, kurā “Google” ir ļoti spēcīga pozīcija.

“Vairākiem “Google” pakalpojumiem ir ļoti nozīmīga tirgus daļa Krievijā, kādēļ uzņēmums vēlas saglabāt darbību Krievijā, cerot, ka karš Ukrainā beigsies un varēs runāt par nosacītu attiecību atjaunošanu ar Krieviju,” sacīja kiberdrošības un politikas profesore Māstrihtas universitātē Mariela Vijemārsa. “Ņemot vērā Krievijas mērķi nodibināt suverēnu internetu, atgriezties Krievijas tirgū būtu ārkārtīgi sarežģīts uzdevums.”

Tomēr citi interneta eksperti norāda, ka “Google” lēmums nepamest Krieviju ir mazāk saistāms ar biznesa interesēm, bet vairāk – ar morāliem apsvērumiem.

“Morālā puse ir nozīmīgāks faktors. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Krievijā darbojas arī resurss, kurš agresīvās propagandas laikā turpina patērētājiem piegādāt arī citu avotu informāciju,”

skaidro Stenfordas universitātes Kiberdrošības centra pārstāve Dafne Kellere.

“Google” oficiāli nav komentējusi savus motīvus palikt Krievijā, tomēr “YouTube” vadītāja Sūzena Vojcicka pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka šai platformai ir milzīga loma Krievijā.

“Iemesls, kādēļ mēs joprojām turpinām darboties Krievijā, ir tas, ka mēs ticam – mūsu spēkos ir nogādāt Krievijas iedzīvotājiem neatkarīgas ziņas. Ir svarīgi, lai Krievijas interneta lietotājs var piekļūt tai pašai informācijai, ko varam lasīt Šveicē. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, lai cilvēkiem būtu pieejams arī skats no ārpasaules,” Davosas Pasaules Ekonomikas forumā skaidroja Vojcicka.

Aprēķināts, ka “YouTube” regulāri izmanto aptuveni trīs ceturtdaļas no Krievijas interneta lietotāju jeb 77 miljoni cilvēku. Neraugoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un draudiem no Krievijas valdības, “YouTube” ir viens no retajiem digitālajiem tiltiem, kas savieno Krieviju ar pārējo pasauli, it īpaši laikā, kad citas platformas ir bloķētas.

““YouTube” faktiski ir kā pēdējais mohikānis. “Google” faktiski ir pēdējā lielā kompānija, kas braši turas pretim cīņai ar autoritāru valdību, un tā ir vienīgā kompānija, kas sniedz nelielu brīvās izteiksmes telpu Krievijā,” skaidro Eiropas Politikas analīzes centra Vašingtonā vadītāja Alīna Poļakova.

Kāpēc Krievija samierinās ar “Google”

Krievija ir izmantojusi karu Ukrainā, lai palielinātu savus centienus nogriezt savus interneta lietotājus no pārējās pasaules, tādējādi veidojot “digitālo dzelzs priekškaru”. Tomēr lēmums ļaut turpināt “Google” darboties valstī parāda, ka Krievijas iespējas ierobežot internetu nav neierobežotas.

Pirmkārt - “YouTube” ir ļoti populārs tīmekļa pakalpojums Krievijā, un otrkārt – arī paši propagandas kanāli ir izmantojuši šo platformu, lai sasniegtu miljoniem lietotāju, pirms šo kanālu konti tika bloķēti.

“Krievija redz “YouTube” potenciālu propagandas izplatīšanai. Tas ir noderīgi, lai sasniegtu jaunāku auditoriju, kas ļoti maz patērē tradicionālās televīzijas saturu. Tieši tāpēc populāri digitālie rīki arī Krievijas propagandas veidotāju acīs ir ļoti pievilcīgs rīks, kā arī jaunākajai auditorijai piedāvāt savu naratīvu,” skaidro Vijemārsa.

Krievijai ir savas alternatīvas “Facebook” (vietējais sociālais tīkls VK) un “Google” meklēšanas servisam (“Yandex”). Tomēr – “YouTube” alternatīvas nav (jā, ir valdības atbalstītais “RuTube”, taču tas nav spējis sasniegt tādu popularitāti).

“Viņiem īsti nav vietējās alternatīvas un es domāju, ka [“YouTube” bloķēšanas gadījumā] neapmierinātība sabiedrībā būs ļoti liela, jo šo pakalpojumu izmanto ļoti daudz cilvēku. Un tas dod “YouTube” visai nozīmīgu ietekmes sviru,” saka Poļakova.

“YouTube” gan nav vienīgā populārā Rietumvalstu platforma, kas darbojas kā pēdējais mohikānis. Arī “Facebook” māteskompānijai “Meta” piederošā ziņapmaiņas lietotne “WhatsApp” ir kā pēdējais “Meta” serviss, kurš joprojām darbojas Krievijā. Krievijas varasiestādes “WhatsApp” atzīts par privātu ziņapmaiņas pakalpojumu, nevis sociālo tīklu. Tikmēr pārējie “Meta” pakalpojumi, kā “Facebook” un “Instagram”, bija vieni no pirmajiem, kas Krievijā tika bloķēti.

“Nav īsti skaidrs, kas notiktu, piemēram, ar “Android” ierīču lietotājiem, kuru skaits Krievijā ir mērāms desmitos miljonu, ja Krievijai izdotos izstumt “Google” no sava tirgus. Krievijas digitālās vide un ekonomika jau tā ir ļoti trausla un ievainojama, ņemot vērā milzīgās pārmaiņas sankciju dēļ,” norāda Vijemārsa.

Pašlaik izskatās, ka gan Krievija, gan “Google” skatās viena uz otru gaida, kura puse pirmā uzdrošināsies “pārgriezt vadus”.

“Es domāju, ka Krievijas valdība spēlē ļoti delikātu spēli. Ir acīmredzams, ka viņi negrib spert soli pirmie un būt tie, kas izdzen “Google” no valsts pilnībā,” tā Poļakova.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu