Kā vīrietim cīnīties ar sabiedrībā pieņemtajiem stereotipiem un nezaudēt pašpārliecību?

Pastāstiet nedaudz par sevi. Ar ko jūs nodarbojaties?

Vairāk kā divdesmit gadus es strādāju vadītāja lomā dažādos uzņēmumos. Man patīk vadīt cilvēkus, biznesu un pelnīt ar to naudu. Savu brīvo laiku es atvēlu sportam – nodarbojos ar vindsērfingu, sērfingu, burāšanu, snovbordu un veikbordu. Šajos sporta veidos esmu ievedis arī savu meitu Mariju, ar kuru kopā bieži aktīvi pavadām laiku. Manuprāt, tas mūs vieno un satuvina. Man kā tēvam ir svarīgi rādīt labu piemēru bērnam un būt ar viņu, kā saka, uz viena viļņa. Mūsu gadījumā tas ir tiešā un pārnestā nozīmē. Jau 15 gadus, vairākas reizes gadā es dodos vindsērfot un sērfot uz Tenerifi. Tur es jūtos kā savās otrajās mājās. Biežā laika pavadīšana uz šīs salas mani iedrošināja mācīties spāņu valodu, jo man patīk komunicēt ar cilvēkiem un, manuprāt, tas ir labi, ja tu proti ar vietējiem runāt viņu valodā. Pēdējos gadus es ļoti izbaudu arī ēst gatavošanu.

Vai izjūtat spiedienu iekļauties sabiedrības radītajā “ideālā vīrieša” tēlā? Ja jā, raksturojiet, kā tas izpaužas.

Savos četrdesmit astoņos gados es nejūtu lielu spiedienu no sabiedrības. Ar vecumu tu kļūsti arvien vairāk pārliecināts par sevi. Mēs, zēni, izjūtam šo spiedienu un saskaramies ar stereotipiem bērnībā. Kad mēs piedzimstam, visi apkārt saka – jābūt drosmīgam, stipram, gudram un topošajam tēvzemes aizstāvim. Un, kad tu paliecs vecāks, parādās jauni stereotipi –jābūt centīgam, izglītotam, izskatīgam, veiksmīgam un dāsnam. Tev ir jāpakļaujas šiem stereotipiem. Tie grozās ap jebkuru vīrieti šajā pasaulē. Mums tie ir jāpārvalda.

Kādi stereotipi un viltus pieņēmumi liek Jums apšaubīt savas spējas un nogalina jūsos vīrišķīgumu? Vai uzskatāt, ka esat pietiekami pašpārliecināts, lai neļautu citu viedokļiem sevi ietekmēt?

Ar vecumu tu jūties mazāk atkarīgs no stereotipiem, bet jaunībā un pusaudžu vecumā tos var ļoti spēcīgi just. Es uzaugu deviņdesmito gadu sākumā, kad pasaule mainījās no Padomju Savienības sociālistiem un komunistiem, uz kapitālisma stilu. Mēs sākām dzīvot jaunā pasaulē, tāpēc mūsu laikā ļoti svarīgas bija divas lietas. Pirmkārt, mums bija jābūt fiziski spēcīgiem. Mūsdienās zēni to tik ļoti nejūt. Varbūt jūt, bet manā laikā, kad man bija sešpadsmit, septiņpadsmit gadi, tas bija jūtams daudz vairāk. Un, otrkārt, tev ir jābūt naudai un jāprot to pelnīt. Stereotips par veiksmīgu vīrieti tajā laikā bija fiziski stiprs vīrietis, kuram ir nauda.

Tas ir atkarīgs no tevis, cik emocionāls esi un vai pakļaujies spiedienam. Tāpēc diezgan daudzi vīrieši, kuri ir divdesmit vai četrdesmit gadus veci, jūtas mazāk vīrišķīgi. Šodien man vairs nav šīs sajūtas, bet tāda bija jaunībā. Es uzskatu, ka esmu pietiekami pārliecināts par sevi.

Nevaru teikt, ka man ir vienalga, ko citi cilvēki par mani domā, bet es neļauju citu viedokļiem sevi ietekmēt.

Es dzīvoju savu dzīvi tā, kā man patīk. Mana dzīves devīze ir – labāk to izdarīt, nekā pēc tam nožēlot, ka neizdarīji.

Vai šie viltus pieņēmumi liek citiem uz Jums skatīties citādi? Un vai tas liek Jums kaut kādā veidā par sevi cīnīties? Kāpēc būtu pieņemami atbilst stereotipiskajam vīrieša tēlam un kāpēc nebūtu pieņemami?

Es nezinu, kā mani redz citi, bet, protams, šie stereotipi lika man kļūt stiprākam. Visu mūžu centos kļūt stiprāks savā garā un arī fiziski. To visu es panācu daudz sportojot, un tas vairs nav stereotips, bet mans dzīvesveids. Tāpat visu mūžu es smagi strādāju, lai nopelnītu naudu un meklēju jaunas iespējas, lai kļūtu veiksmīgs savā karjerā.

Viena no panākuma atslēgām mūsdienu pasaulē ir karjera un naudas pelnīšana. Šīs divas lietas lielākoties mudināja mani nokļūt tur, kur esmu šobrīd. Jā, es esmu zem šo stereotipu spiediena, bet tie kļuva par daļu no manas dzīves. Tas nozīmē – būt fiziski stipram un dzīvot labklājībā.

Pieņemami vai nepieņemami - tas ir ļoti atkarīgs no personības. Kāds dzīvo stereotipos, un tas mudina viņu kļūt veiksmīgākam, lai tiem atbilstu. Es uzskatu, ka stereotipi ne tikai rada spiedienu, bet arī motivāciju augt.

Katrs vīrietis izvēlās savu ceļu un galu galā izdara savu izvēli, kā veidot dzīvi.

Vai uzskatāt, ka pie tā, ka vīrieši zaudē pašpārliecinātību, vainojama tikai sabiedrība un tās izveidotie stereotipi? Ko ieteiktu citiem, lai cīnītos ar sabiedrības radīto spiedienu un atgūtu pārliecību par sevi?

Jā, es uzskatu, ka sabiedrība ir vainīga pie tā. Mēs augam vidē, kurā ir daudz stereotipu, kas īpaši attiecās uz vīriešiem. Esi tu pats – tas ir vienīgais ieteikums, ko varu sniegt vīriešiem. To ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Ja esi cīnītājs, tad cīnies ar šiem stereotipiem, taču tie tev ir apkārt visu laiku, tāpēc ir ļoti svarīgi atrast savu ceļu starp tiem un, iespējams, kādu padarīt par savu dzīves veidu. Piemēram, mans veids ir būt spēcīgam sportā.

Pastāstiet par savu jaukāko atmiņu! Kāds ir Jūsu dzīves lielākais sapnis?

Man ir daudz laimīgu atmiņu no dzīves. Kad man bija piecpadsmit gadu, es kļuvu par Latvijas čempionu burāšanā. Kad man bija astoņpadsmit, es nopelnīju savus pirmos simts dolārus. Un, kad man bija divdesmit seši, piedzima mana meita. Šie ir mani laimīgākie dzīves mirkļi.

Šobrīd mans lielākais sapnis dzīvē ir doties kosmosā. Viss pārējais, par ko vīrietis var sapņot, šeit, uz Zemes, ir tikai mērķi. Es gribu doties kosmosā un sajust šo neaprakstāmo sajūtu, tur atrodoties un skatoties uz Zemi no tālienes.

Vai Jums šķiet, ka zaudēsiet savu vīrišķīgumu, ja uzņemsieties izpildīt kādu tā saucamo sieviešu mājas darbu, piemēram, nomazgāsiet traukus, mazgāsiet veļu, pagatavosiet vakariņas? Kāpēc jā vai kāpēc nē?

Noteikti nē! Es nejūtos mazāk vīrišķīgs, ja veicu kādus mājas darbus. Man patīk gatavot ēst, īpaši dažāda veida pastas, un sakārtot savu māju. Šis process man palīdz relaksēties un pāriet no domām par biznesu uz kaut ko citu. Tas ir tā pat kā nodarboties ar sportu. Nejūtos mazāk vīrišķīgs to darot.

Kāds ir patiesais “ideālā vīrieša” tēls? Raksturojiet to!

Ja jūs man jautātu šo jautājumu, kad man bija trīsdesmit, es “ideālo vīrieti” raksturotu citādāk, nekā tagad. Tagad, četrdesmit astoņos gados, man ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Manuprāt, ideāliem vīrietim ir ļoti svarīga brīvība.

Tas nozīmē būt brīvam savā prātā, tajā, ko dari un kā veido savu dzīvi. Pats galvenais ir būt pārliecinātam par sevi.

Ko mums vajadzētu mācīt zēniem, lai viņi uzaugtu pašpārliecināti?

Ticēt sev un būt brīviem savā prātā. Mums ir jāmāca, rādot labu piemēru. Es domāju, ka tas ir labākais veids, kā var dalīties savā dzīvesveidā un domāšanā. Tas ir tas, kā es audzināju un audzinu savu meitu. Nedomāju, ka es rīkotos citādāk, ja man būtu dēls.