Lagarda: ECB turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
ECB prezidente Kristīne Lagarda
ECB prezidente Kristīne Lagarda Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda. Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Viņa norāda, ka tāpēc ECB padome ceturtdien, 21.jūlijā, nolēma paaugstināt eirozonas procentu likmes par 0,5 procentpunktiem, noslēdzot astoņus gadus ilgo negatīvo procentu likmju periodu.

"Mēs esam vienoti savā apņēmībā nodrošināt, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos mūsu 2% mērķa līmenī," uzsver Lagarda.

Viņa arī atzīmē, ka tā bija pirmā procentu likmju paaugstināšana 11 gadu laikā. Taču būtībā tas ir tikai nesenākais solis ceļā uz vairāku krīžu pārvarēšanai paredzēto īpašo pasākumu pārtraukšanu. "Šo ceļu sākām pērnā gada decembrī, kad paziņojām, ka apturam pandēmijas obligāciju iegādes programmu, kas eirozonai palīdzēja pārvarēt Covid-19 krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Pagājušajā mēnesī apturējām vēl vienu obligāciju iegādes programmu, kuru sākām 2015.gadā, kad eirozonu apdraudēja deflācijas risks, kas var izrādīties tikpat bīstama kā augsta inflācija," saka Lagarda.

Pēc viņas skaidrotā, ar šīm darbībām ECB pauž skaidru vēstījumu uzņēmumiem, strādājošajiem un ieguldītājiem - inflācija vidējā termiņā atgriezīsies 2% mērķa līmenī. Un šīs darbības jau ietekmē procentu likmes visā eirozonā, tādējādi palīdzot virzīt tautsaimniecību, lai nodrošinātu atgriešanos pie cenu stabilitātes.

"Mēs turpināsim paaugstināt procentu likmes tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai pazeminātu inflāciju līdz mūsu noteiktajam mērķim. Mēs arī apzināmies, ka Eiropā valda liela nenoteiktība, īpaši saistībā ar karu un enerģijas cenām. Tautsaimniecībai attīstoties un reaģējot uz daudziem ārējiem un iekšējiem izaicinājumiem, padome uz saņemto datu pamata pārvērtēs situāciju un lems par piemērotāko laiku, lai spertu nākamos soļus," uzsver Lagarda.

Viņa arī piebilst, lai novērstu augstu inflāciju visā eirozonā, ECB ir jānodrošina raita monetārās politikas transmisija visās eirozonas valstīs. Tāpēc ir izstrādāts jauns instruments - transmisijas aizsardzības instruments (TAI), kas nodrošinās ECB monetārās politikas viendabību un palīdzēs panākt cenu stabilitāti vidējā termiņā.

Jau vēstīts, ka ECB padome nolēmusi no 27.jūlija paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,5 procentpunktiem. Tostarp galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme turpmāk būs 0,5%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme palielināta līdz 0,75%, bet noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paaugstināta līdz 0%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu