/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)
Karš ir ļoti sarežģīts – tie, kuri sāk karus, nereti atklāj, ka viņu armijas, iespējams, nav tik spēcīgas, kā varētu šķist, un karš kļūst neprognozējams. Jebkas, kas karā sola mazināt nenoteiktību, rada interesi un iespējas piesaistīt naudu. Moderno datoru spēja apstrādāt bezprecedenta datu apjomu, ļauj visai precīzi modelēt, kā karš varētu attīstīties un līdz kādam iznākumam karojošās puses varētu nonākt.
Datu analīze ir jauna forma, kas plaši tiek izmantota Ukrainas-Krievijas karā, nemaz nerunājot par potenciālo situācijas saasinājumu Taivānas šaurumā. Bizness aktīvi meklē iespējas, kā maksimāli precīzi modelēt konfliktu iznākumu, un šeit talkā nāk dažādas tehnoloģijas.
Kā vēsta “The Economist”, viena no šādām tehnoloģijām ir “Lielo kaujas operāciju statistikais modelis” (MCOSM), kuru attīsta inženieri Kalifornijā. MCOSM darbojas pēc algoritmiem, kas radušies, apkopojot datus par vairāk nekā 96 kaujām un militārajām kampaņām – sākot ar Pirmo pasaules karu, beidzot ar mūsdienām.
24. februārī, kad Krievijas diktators deva noziedzīgo pavēli sākt pilna mēroga karu pret kaimiņvalsti Ukrainu, Krievijas sākotnējais plāns paredzēja ātri ieņemt Kijivu un apturēt Ukrainas spējas pretoties. MCOSM modelis pareģoja, ka iespēja piepildīties šādam scenārijam bija viens pret septiņi.
Šī modeļa prognoze bija precīza. Aptuveni mēnesi pēc kara sākuma Krievijas spēki atteicās no Kijivas ieņemšanas un koncentrēja savus spēkus uz Ukrainas austrumu un dienvidu ieņemšanu, iezīmējot tā saucamās kara pirmās fāzes beigas. MCOSM radītājs Džons Carneckis norāda, ka šis modelis ļauj visai precīzi prognozēt iespējamos iznākumus septiņos gadījumos no desmit.
Lai ļautu MCOSM modelim darboties un izteikt prognozi, ir nepieciešams apzināt 30 dažādas vērtības, piemēram, katras iesaistītās puses sagatavotības līmeni, munīciju, mobilitāti, loģistiku, lēmumu pieņemšanu un citus. Tāpat nepieciešams objektīvi novērtēt situāciju un nezināmos faktorus, kā arī kļūdas iespējamību.
1940. gada maijā Francijas armija pieredzēja sabrukumu, lai gan pirms Otrā pasaules kara Francijas armija tika uzskatīta par vienu no spēcīgākajām Eiropā. Tāpat tika uzskatīts, ka Krievijas armija ir ļoti bīstama, it īpaši pēc 2008. gadā sāktajām reformām.
Carneckis, kurš iepriekš bijis ASV armijā, ar vieninieku novērtēja Krievijas armijas lēmumu pieņemšanas spējas. Tas izrādījās precīzs pareģojums, jo daudzi militārie analītiķi norāda, ka Krievijas lielākā kļūda pirmajā kara fāzē bija sākt uzbrukumu plašā frontes līnijā no vairākiem virzieniem.
Tāpat pastāv citi prognožu modeļi. Viena kategorija ir nosakošie modeļi – tas nozīmē, ka, ievadot vienus un tos pašus datus, ir iespējams iegūt faktiski vienādu prognozi. Otra kategorija ir varbūtības modeļi. Piemēram, var modelēt, cik liela ir iespējamība, ka snaiperis trāpīs savam mērķim, ņemot vērā, ka mērķis atrodas 600 metru attālumā, ir krēsla, mērķim ir bruņuveste un tas pārvietojas, bet snaiperis ir noguris, kā arī slikti sagatavots.
Šāda veida varbūtības tiek atspoguļotas ar procentiem, piemēram, norādot varbūtību, kāda būs, vai snaiperis netrāpīs mērķim, ievainos vai nogalinās mērķi.
Šādu prognožu veidošanā tiek izmantoti dati no pagātnes kaujām analogās situācijās, kā arī ņemot vērā citas situācijas specifikācijas.
Piemēram, aizsardzības kompānijas “ManTech” simulators “Brawler” veic simulāciju un aprēķina varbūtību tam, kā ar konkrēto uzdevumu var tikt galā gaisa spēki. Piemēram, ar simulācijas palīdzību var noteikt varbūtību, kāda ir iespēja, piemēram, F16 lidmašīnai notriekt krievu S-400 raķeti, un kādi apstākļi to var ietekmēt.
Simulējot dažādas situācijas, liela nozīme ir fizikas aspektam. Algoritmi ņem vērā arī citus faktorus, kā, piemēram, mentālo un kulturālo aspektu. ASV gaisa spēku atvaļinātā kapteine Karena Čildersa, kas darbojas “ManTech”, skaidro, ka varbūtības noteikšanā svarīga ir pilota personība un viņa domu gājiena modelēšana.
Piemēram, pilotam piedaloties “Brawler” simulācijā, tiek pētīts, kāda ir pilota reakcija dažādās situācijās, tādējādi nosakot viņa mentālo kapacitāti Čildersa norāda, ka tiek ņemts vērā arī pilota sociālpolitiskais fons. Secināts, ka demokrātisko valstu piloti ir daudz kreatīvāki nekā tie, kuri cīnās par autoritatīviem režīmiem, kuros personīgā iniciatīva faktiski tiek ierobežota.
“Brawler” simulācija ir efektīva, simulējot situācijas ar ne vairāk nekā 20 lidaparātiem, bet vajadzības gadījumā var simulēt situācijas ar 60 lidaparātiem. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir vienīgais zināmais “Brawler” klients, taču – arī Dienvidkoreja un Taivāna ir izrādījušas interesi par šī simulatora iegādi.
Floridā kompānija “Bohemia Interactive Simulations” (BISIM) darbojas pie lielāka varbūtību modeļa “Pioneer”, un martā šo kompāniju iegādājās Lielbritānijas ieroču gigants “Bae Systems”.
“Bae” Peders Jangks norāda, ka kopumā pie “Pioneer” darbojas ap 400 cilvēku, un tas varētu būt “aizsardzības metaverss”. ASV flote cer, ka šo simulācijas modeli varēs izmantot jau nākamgad.
Tāpat kā komerciālie metaversi, arī “Pioneer” prasa lielu datoru jaudu, un pamatā tie darbojas ar mākoņpakalpojumiem. “Pioneer” var simulēt darbības un iznākumus konfliktiem visā pasaulē. Šeit kā mainīgie lielumi ir karavīru skaits, tanki, kuģi, lidaparāti, ēkas, mašīnas, mobilo sakaru torņi, kalni un daudzi citi faktori. Vietās ar īpašu militāro nozīmi, “Pioneer” piedāvā datus pat par konkrētām koku pozīcijām.
Sistēma sevī iekļauj reālā laika meteoroloģiskos datus. Ja pastāv iespēja, ka tanks nogrims dubļos, tad “Pioneer” savā situācijas modelī deformē zemes virsmu konkrētajā vietā. Ja ceļu aizšķērso artilērijas iekārta, “Pioneer” pārrēķina pārvietošanās maršrutu, piedāvājot to maksimāli drošu. Tāpat šis modelis spēj prognozēt “katras lodes lidojuma trajektoriju, kā arī potenciālos rikošetus”. Tiek ņemts vērā arī karavīru sagatavotības līmenis, nogurums un pat pārstāvētā spēka doktrīna.
“Veic vairākas simulācijas ienaidnieka teritorijā, un tad būs iespējams visai uzskatāmi redzēt, ar kādiem zaudējumiem jārēķinās. Tāpēc konkrētai kaujai iespējams sagatavoties tā, lai no tās varētu iziet ar minimāliem zaudējumiem,”
norāda BISIM pārstāvis Pīts Morisons.
Vēl viens varbūtību modelis ir Paplašinātais kopējās efektivitātes modelis (AJEM). ASV aizsardzības departaments algo ap 600 cilvēku, kuri strādā pie šī modeļa. Vispirms izstrādātājiem nepieciešams izveidot programmu ar konkrētās lidmašīnas, automašīnas vai laivas specifikācijām. Ja šādi dati ir pieejami, tas izdarāms mazāk kā mēneša laikā. Pretējā gadījumā tas prasa daudz ilgāku laiku. AJEM menedžere Marianna Kankela norāda, ka šī modeļa lietotāji, ņemot vērā datus par konkrēto transportlīdzekli, var precīzi aprēķināt visu nepieciešamo, kā nodarīt lielākos postījumus ienaidnieka transportlīdzekļiem.
Tas ļauj AJEM aprēķināt iznākumus potenciāliem uzbrukumiem, prognozējot potenciālos iznākumus. Potenciālais uzbrukums var būt “katastrofāls”, uzbrucējam zaudējot mobilitāti, komunikācijas un iespējas šaut. Šādi dati ir svarīgi un noderīgi ieroču kompānijām, kas vēlas attīstīt tehnoloģijas, kas ļauj izdzīvot lielākam cilvēku skaitam kara laikā.
Vēl viena programmatūra ir “Casual Exploration” jeb “CausX”, kas pagaidām ir izstrādes stadijā. Atsaucoties uz programmatūras izstrādes menedžeri Džošua Eliotu, šī simulācijas programma piedāvās “patiesi bagātīgu un savstarpēji saistītu mehānismu”, kas ņems vērā tādus aspektus kā karojošo pušu ekonomisko aktivitāti, sabiedrības sentimentu, noziedzības līmeni un politiskos lēmumus attiecībā uz karu un mieru. Viens no programmas uzdevumiem būs rast saistības starp kiberuzbrukumiem un pret Krieviju noteiktajām sankcijām.
Šāda veida programmas Ukrainai pašreizējā situācijā būtu ļoti noderīgas. Kāds ģenerālis Kijivā norādīja, ka pašlaik “varētu vēlēties plašāku amerikāņu prognožu modeļu iesaisti karā, jo šāda programmatūra ļautu Ukrainai sekmīgāk plānot misijas”. Problēma ir tā, ka šādas kara tehnoloģijas ir jaunas, un tās “vēl tikai mācās karu”. Kanzasas Armijas pētniecības un izpētes centra direktore Pamela Bešingere norāda, ka Ukrainas karš skaidri parādījis vēl vienu nezināmo kara prognozēs – spēcīgo gribasspēku cīnīties. Tieši šis faktors ir izrādījies daudz nozīmīgāks, nekā viņas komanda ar 290 prognozētājiem rēķinājusies iepriekš.
Līdz šim pieejamajos kaujas simulatoros faktiski nevienā netiek ņemts vērā cīņas gribasspēka aspekts. Tomēr ASV domnīcas RAND pētnieki atklājuši vairākas lietas, kas ietekmē gribasspēku, piemēram, karavīra ēdiena kvalitāte, miegs, aprīkojums, kā arī iemesli, kādēļ cīnīties, kādi ir apkārtējie apstākļi, un kādi spēki ir pretiniekam. Panākumi karalaukā ļauj palielināt cīņas garu, kas palielina pozitīva iznākuma izredzes kaujaslaukā.
Tikmēr armijas cīņassparu negatīvi ietekmē korupcija, bezdarbs, kā arī pieaugošās dzīves izmaksas un politiskā polarizācija.
RAND statistiķis Henrijs Hargrovs norāda, ka simulatoros obligāti ir jāņem vērā fakts, ka karavīri ir cilvēki ar savām emocijām, jo viņi nav “bezbailīgas automātiskas kara mašīnas, jo cilvēki nav terminatori”.
Kas attiecas uz esošās Ukrainas kara fāzes iznākumu, Carneckis, izmantojot MCOSM modeli, norādīja, ka jaunās vērtības paredz to, ka Krievijas apgāde, salīdzinot ar kara pirmo fāzi, ir uzlabojusies, tāpat ir palielinājušās Ukrainas bruņojuma iespējas, tomēr – bruņojums Ukrainai ir mazāk, nekā Krievijai.
Carneckis norādīja, ka ņemot vērā jaunos mainīgos faktorus, “operacionālu panākumu” iespējamība tiek novērtēta uz pieci – gan Ukrainai, gan Krievijai. Citiem vārdiem sakot – karš tuvojas zināmam strupceļam.