C, 29.09.2022.

Tomahauks vai bumerangs? Kurš vairāk cieš no sankcijām: Rietumi vai Krievija

BBC News Русская служба
Tomahauks vai bumerangs? Kurš vairāk cieš no sankcijām: Rietumi vai Krievija
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 12
BBC
Ukrainas karogs
Ukrainas karogs Foto: Stringer

Kremlis nebaidās no sankcijām un uzskata, ka Rietumi nodarbojas ar pašiznīcināšanos. Eiropa un ASV spēlē ilgtermiņa spēli. Kurš uzvarēs?

Pēc iebrukuma Ukrainā Rietumi ir pilnībā atstūmuši Krieviju un piemērojuši tādas sankcijas, kādas nekad nav pieredzējusi ne Irāna, ne Ziemeļkoreja, ne Kuba un Venecuēla. Ir pagājis pusgads. Eiropa cīnās ar krīzi, bet Krievija lepojas ar stabilitāti un turpina nogalināt ukraiņus. Tātad sankcijas nedarbojas?

Par šo jautājumu viedokļi dalās. Daži saka, ka sankciju tomahauks jau ir atgriezies kā bumerangs. Citi apgalvo, ka ilgtermiņa spēlē vissvarīgākais ir tas, kurš smiesies pēdējais.

Vladimirs Putins apgalvo, ka pret Krieviju vērstais ekonomiskais "zibenskarš" ir izgāzies un Rietumu sankcijas ir izraisījušas krīzi Eiropā, kuras kulminācija būs varas maiņa.

Rietumi atbild, ka Krievijas ekonomika aizies bojā pirmā, jo tā ir arhaiska un balstīta uz izejvielām. Gadu desmitiem, ja ne gadsimtiem ilgi tā ir bijusi pilnībā atkarīga no Rietumu tehnoloģijām, investīcijām un tirgiem. Tagad vismaz uz pāris gadiem Krievijai šim visam nebūs piekļuves.

Karš nebūt nav Rietumu vienīgās galvassāpes. Attīstīto valstu ekonomiku negatīvi ietekmē pandēmijas sekas, ražošanas un tirdzniecības traucējumi Ķīnā un citur, centrālo banku procentu likmju pieaugums un ilgstošas problēmas darba tirgū, imigrācija, sabiedrības novecošanās, dabas resursu trūkums un ekonomikas pārstrukturēšana, lai novērstu globālo sasilšanu.

No visām šīm problēmām tikai viena ir melnbalta un saprotama – Krievijas karš Ukrainā. Neviens nevēlas draudzēties un tirgoties ar agresoru, kurš ir sagrāvis pēckara pasaules kārtības normas.

Problēma ir tik acīmredzama, ka sankcijas pret Krieviju ir atbalstījušas vairāk nekā 40 valstis – ne tikai ASV, Eiropas Savienība un tuvākie sabiedrotie, bet arī tādas attālas partnervalstis, kuras nav pievienojušās iepriekš noteiktajām sankcijām, kā Taivāna, Dienvidkoreja, Šveice un Albānija.

Pilnais sankciju saraksts raisa izbrīnu. Eiropa viena pati ir bloķējusi un iesaldējusi sankcijām pakļauto Krievijas iedzīvotāju aktīvus 30 miljardu eiro vērtībā un Krievijas Centrālajai bankai liegusi piekļuvi zelta un ārvalstu valūtas rezervēm aptuveni 300 miljardu eiro vērtībā. Rietumi ir atteikušies no Krievijas dimantiem, naftas un oglēm. Rietumvalstis ir izslēgušas Krieviju no globālās finanšu sistēmas, aizliegušas pārdot iekārtas un luksusa preces, slēgušas robežas Krievijas elitei, bloķējušas kontus un arestējušas jahtas un nekustamos īpašumus.

Un tā ir tikai daļa no pretpasākumiem. Iesaldētie līdzekļi nav konfiscēti, bet nav arī nekāda pamata sankcijas atcelt. Sankcijas vienkārši pastāv; tā ir jauna realitāte Krievijā, tāpat kā Ziemeļkorejā vai Irānā. Taču, atšķirībā no šīm negodprātīgajām valstīm, Krievijas gadījumā Rietumi pat nav sākuši apspriedi par to, kādos apstākļos sankcijas varētu atcelt.

Aptaujas liecina, ka Eiropas, kas ir tuvākais un lielākais Krievijas tirdzniecības partneris, iedzīvotāji atbalsta Kremļa politiku, kas paredz pilnīgu izolāciju no Rietumiem. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 62% iedzīvotāju atbalsta visu ekonomisko saišu pārraušanu ar Krieviju.

Citas valstis – galvenokārt vadošās Āzijas valstis Ķīna un Indija – nav pievienojušās sankcijām. Taču līdzīgi kā Rietumu uzņēmumi, kas bēg no Krievijas bez varas iestāžu piespiešanas, daudzi Āzijas uzņēmēji nav gatavi zaudēt Rietumu tirgu, lai saglabātu saikni ar Krieviju, kas veido tikai 2% no pasaules ekonomikas.

Kas cieš vairāk: Krievija vai Rietumi?

Saskaņā ar jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm pirmie mēneši jaunajā ekonomiskajā situācijā beidzās par labu Krievijai. Krievijas ekonomikai ir veicies labāk, nekā gaidīts, turpretī Eiropas ekonomika pavasarī ir cietusi vairāk, nekā iepriekš paredzēts.

Divi galvenie iemesli: tā kā nav noteikts pilnīgs embargo un valsts piedāvā zemākas cenas, nekā citi, Krievija turpināja labi pelnīt no eksporta, savukārt iekšzemes patēriņš īpaši nesamazinājās, jo noteikumi valstī ir kļuvuši daudz stingrāki.

Savukārt Eiropas tirgus ekonomika reaģēja nekavējoties un daudz asāk, nekā gaidīts. Pārspīlētās elektroenerģijas cenas un pastāvīgie piegāžu traucējumi, tostarp sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem Ķīnā, ir iedragājuši gan patēriņu, gan ražošanu.

Ekonomisti brīdina, ka šī Krievijas priekšrocība ir iedomāta un īslaicīga, un Krievijai prognozē daudz lielākus zaudējumus nekā Eiropai un jo īpaši aizjūras sabiedrotajiem.

Rietumi jau pielāgo savu ekonomiku jaunajai realitātei, un tiem ir milzīgi finanšu, dabas un cilvēkresursi. Rietumu valstis saka ardievas tikai Krievijai! Pārējā jaunattīstības pasaule, tostarp giganti Ķīna un Indija, turpina tirgoties ar attīstītajām valstīm.

Taču Krievija zaudē savu bagātāko noieta tirgu un galveno tehnoloģiju un peļņas avotu. Īslaicīgs eksporta peļņas pieaugums un uzkrātās rezerves maskē ražošanas, importa un patēriņa kritumu. Un tas notiek jau šobrīd, kad Eiropa vēl nav pilnībā ieviesusi visas sankcijas.

Eiropas Savienības Roberta Šūmaņa pētniecības centra Eiropas Universitātes institūta ekonomisti modelējuši sekas, ko radītu pilnīgs Rietumu tirdzniecības embargo Krievijai. Rezultātā viņi secināja, ka Krievijas ekonomika kritīsies par 14, Eiropas ekonomika – par 0,7% un sabiedroto ekonomika kritīsies tikai par 0,2%. Zaudējumi katrai valstij ir atšķirīgi, taču, pēc ekonomistu aprēķiniem, neviena no Rietumvalstīm nezaudēs vairāk par 1,6% no IKP.

Salīdzinājumam viņi modelēja vēl četras citas prognozes, un katrā no tām tika iegūts līdzīgs rezultāts - IKP, reālo ienākumu un eksporta krituma apmērs ar sankcijām apliktajā Krievijā būs daudzkārt lielāks nekā ES, ASV un citām sadarbības valstīm.

Savukārt valstis, kas nav pievienojušās sankcijām, iegūs nelielu peļņu, pateicoties Krievijas centieniem atrast Rietumu partneru aizstājējus. Tomēr ekonomisti ir aprēķinājuši, ka pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar Krievijas preču pārvadāšanu un samaksu par tām, galu galā samazinās Krievijas ienākumus līdz minimumam. Ekonomisti kā piemēru min Ķīnu, Indiju un Turciju.

Vai sankcijas darbojas?

Novērtējot sankciju efektivitāti, ir svarīgi ņemt vērā mērķus, laiku un apjomu. Pirmkārt, kāds ir sankciju mērķis: ilgtermiņā vājināt Putina režīma kara mašīnu vai pēc iespējas ātrāk panākt pamieru? Rietumu līderi skaidri apgalvo, ka viņi spēlē ilgtermiņa spēli. Turklāt Krievijai, pēc ekonomistu domām, ir pietiekami daudz līdzekļu, kas pietiks gan gadam, gan pusotram gadam kara apstākļos. Tāpēc situācija frontē neilustrē sankciju efektivitāti.

Otrkārt – laiks. Finanšu sankcijas tika piemērotas nekavējoties, savukārt tirdzniecības sankciju piemērošana ilga mēnešiem ilgi - Eiropas embargo Krievijas akmeņoglēm stājās spēkā tikai tagad, augustā, bet naftas embargo tika atlikts līdz ziemai, turklāt tas nav pilnīgs, jo neattiecas uz cauruļvadu piegādēm.

Pagaidām ir pāragri spriest, taču Rietumu amatpersonas uzskata, ka ierobežojumu ietekme laika gaitā palielināsies.

"Sankcijas rada spēcīgu ekonomisko spiedienu uz Krieviju, un šis spiediens pieaug," norāda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Lai gan Kremlis cenšas radīt priekšstatu par ekonomisku stabilitāti, fakti liecina par pretējo. Laika gaitā sankciju graujošā ietekme pieaugs un pastiprināsies.

Un šeit rodas trešais jautājums - par sankciju mērogu. Vai Rietumvalstis ir pareizi rīkojušās, vai ir pārspīlējušas vai tomēr sankcijas nav pietiekamas?

Atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams, jo vēsturē nav tāda precedenta, kad šāda apjoma sankcijas tiktu piemērotas lielvarai, kurai ir kodolieroči. Rietumi apzināti ir iegājuši vēl neiepazītā teritorijā un, pirms sper nākamos soļus vai labo jau veiktos, rūpīgi izvērtē visas iespējamās sekas.

Eiropas rīcībā ir ievērojams ekonomiskā spiediena arsenāls. Daži politiķi un ekonomisti aicina to izmantot nekavējoties. Citi iesaka nesteigties. Divi galvenie ieroči rezervē ir sekundārās sankcijas un pilnīgs tirdzniecības embargo. Līdz šim Rietumi nav noteikuši sekundārās eksteritoriālās sankcijas pret Krieviju, t. i., nav pieprasījušas "trešajām valstīm" ievērot sankcijas, draudot ar sodu, kāds tas ir, piemēram, Irānas gadījumā.

Ir paredzēts arī pilnīgs tirdzniecības embargo. Rietumi turpina Krievijā iepirkt metālus, pārtiku un, kas ir pats svarīgākais, enerģētikas produktus. ASV, Lielbritānija un daži sabiedrotie ir pilnībā atteikušies no Krievijas naftas, gāzes un akmeņogļu un naftas produktu iegādes, taču arī iepriekš tie iepirka diezgan maz – ne vairāk kā dažus procentus.

No otras puses, Eiropa tuvākajos gados nespēs atrast pilnīgu aizstājēju Krievijas energoresursiem. Eiropa importē vairāk nekā 55% no patērētajiem energoresursiem, un galvenais to piegādātājs līdz šim bijis Krievija. Krievijas nafta, naftas produkti, gāze un ogles veido gandrīz 25% no Eiropas kopējā patēriņa.

Rezultātā Krievija no naftas un gāzes eksporta nopelna līdz pat miljardam eiro dienā. Saskaņā ar dažādām aplēsēm, kopš kara sākuma ES vien Krievijai par naftu un gāzi ir samaksājusi vairāk nekā 80 miljardus eiro.

Ekonomisti nevar vienoties par to, vai finanšu sankcijas pret Krieviju ir efektīvas bez tirdzniecības embargo.

"Finanšu sankcijas vislabāk darbojas pret valstīm, kas importē kapitālu un kurām ir tekošā konta deficīts. Tā tas notika ar ASV sankcijām pret Turciju 2018. gadā - tās izraisīja milzīgu krīzi un ekonomikas lejupslīdi. Ar Krieviju tas nedarbosies, jo valstij ir kapitāla pārpalikums un tā pati ir kapitāla eksportētāja," norāda Starptautiskā Finanšu institūta (IIF), kas ir pasaulē vadošā finanšu nozares asociācija, eksperts Robins Brūkss.

"Finanšu sankciju vietā mums ir nepieciešams Krievijas eksporta embargo. Un mēs to neuzspiežam. Nav neuzvarama Putina, nav "Krievijas cietokšņa". Mēs vienkārši nevēlamies trāpīt pa sāpīgu vietu," sašutumu pauž eksperts.

Taču Rietumi nav vienīgais Krievijas eksporta pircējs, un uzdevums, iespējams, netiks izpildīts, brīdina Džerards Dipipo no Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS).

"Pat ja mums izdosies atņemt Krievijai, piemēram, 30% no ārvalstu valūtas ieņēmumiem, tai joprojām būs pietiekami daudz līdzekļu, lai savilktu galus un finansētu militāros izdevumus," apgalvo Dipipo, kurš 11 gadus ir strādājis par Centrālās izlūkošanas pārvaldes vecāko ekonomikas analītiķi.

Vienlaikus daži iesaka pavisam aizmirst par dārgo eksporta embargo un gaidīt, kādi būs rezultāti finanšu sankcijām, kas grauj Krievijas importu. Šo cilvēku vidū ir Krievijas eksperts, grāmatas par padomju ekonomiku pirms Otrā pasaules kara autors, Varvikas Universitātes ekonomikas profesors Marks Harisons.

"Ir sankcijas, kuras ir efektīvākas par embargo, un tās jau dod rezultātu. Runa ir par tirdzniecības finansēšanas un importa aizliegumu, ko papildina Rietumu uzņēmumi, kuri pamet Krievijas tirgu," raksta Harisons, skaidrojot, kāpēc eksporta ieņēmumi Krievijai īpaši nepalīdz finansēt karu.

"Karam nav svarīgs IKP lielums. Karadarbība notiek uz reāli pieejamo resursu rēķina. Un eksports šim nolūkam nav piemērots. Tam ir piemērots tikai tas, kas tiek ražots pašā valstī un importēts. Tādējādi ienākumi no Krievijas eksporta tikai palielina ārvalstu valūtas rezervju apjomu. Un, tā kā par šo valūtu neko nevar nopirkt, tā finansiāli nenodrošinās Putina karu," viņš skaidro aizlieguma piegādāt Krievijai iekārtas un tehnoloģijas efektivitāti, kā arī iespēju norēķināties par importu Rietumu valūtās.

Vai Rietumi krīzes priekšā atkāpsies?

Gan Rietumi, gan Krievija apgalvo, ka sankcijas drīzāk kaitē ienaidniekam, nevis viņiem. Tajā pašā laikā abas valstis atzīst, ka tās cieš zaudējumus un ir spiestas pārstrukturēt savu ekonomiku. Jautājums ir par to, kurš šajā ilgtermiņa spēlē pirmais atkāpsies.

Putins ir pārliecināts, ka Eiropas ekonomiskā krīze beigsies kā politiska krīze un neizbēgami novedīs pie degradācijas un tuvākajā nākotnē – pie elites maiņas. Bet pašreizējie Eiropas līderi cer, ka viņiem izdosies veiksmīgi tikt galā ar šo situāciju.

"Mēs tikām galā ar pandēmiju, mēs tikām galā ar vakcīnām, mēs atradām līdzekļus, lai atkoptos pēc Covid-19 krīzes," uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Šī kara laika spilgtākais Eiropas līderis, Francijas prezidents Emanuels Makrons, atzina, ka būs grūti, taču solīja nemazināt spiedienu un atbalstu.

"Pasaules kārtības destabilizācija, kam seko humanitārā, enerģētikas un pārtikas krīze, ir sekas izvēlei, ko Krievija, un tikai un vienīgi Krievija, izdarīja 24. februārī, iebrūkot Ukrainā," sacīja Makrons. "No mūsu puses nedrīkst būt nekāda vājuma, nekādu kompromisu, jo uz spēles ir likta mūsu brīvība un miers pasaulē."

Makrons gatavojas krīzes nogurdinātās sabiedŗības neapmierinātības vilnim rudenī, uzskata profesors Midžs Rahmans, viens no Lielbritānijas vadošajiem Francijas politikas ekspertiem un "Eurasia Group" Eiropas lietu eksperts.

"No vienas puses, Makrons reaģē uz Ukrainas (un Krievijas) bažām, ka ES ziemā atvieglos sankcijas un palīdzību kara noguruma un inflācijas dēļ. No otras puses, viņš cenšas novērst iekšzemes bažas, jo Francijas opozīcija – gan kreisā, gan labējā – jau aicina mīkstināt un atcelt sankcijas, kas esot "neproduktīvas". Septembra sākumā ir plānotas demonstrācijas un gājieni pret cenu pieaugumu," viņš komentē Makrona paziņojumus.

Makrons spēlē priekšplānā. Viņš steidz pasniegt gaidāmo krīzi kā: a) Krievijas rīcības rezultātu un b) neizbēgamo cenu, kas jāmaksā par brīvību.

Ko domā eiropieši? Viņi lēnām nogurst no kara

Saskaņā ar jaunāko aptauju, kurā pēc Eiropas Ārlietu padomes pieprasījuma aptaujāti 10 Eiropas valstu iedzīvotāji, 42% eiropiešu uzskata, ka viņu valstu varasiestādes pievērš pārāk lielu uzmanību karam Ukrainā. Nedaudz mazāk (36%) uzskata, ka uzmanība karam tiek pievērsta tieši tik, cik nepieciešams.

"Daudzās Eiropas valstīs aptauja ir atklājusi aizvien lielāku plaisu starp varas iestāžu oficiālo nostāju un sabiedrības noskaņojumu," atzīst ECFR pētnieki.

Rumāņi (58%), poļi (52%) un itāļi (48%) ir īpaši neapmierināti ar to, ka kara dēļ viņi ir aizmirsti. Vismazāk pretenziju pret varas iestādēm ir skandināviem un britiem.

Aptauja liecina, ka eiropieši baidās no Putina. Viņi baidās, ka Putins nometīs atombumbu (61%) vai uzbruks (42%). Taču tikpat lielu satraukumu rada arī pieaugošās cenas par gaismu un siltumu (61%).

Kuras no bailēm uzvarēs – tas ir atkarīgs no diskusijām, kas vēl tikai sāksies.

Šīs diskusijas rezultāts varētu būt īslaicīga sankciju mīkstināšana vai lēmums "savilkt jostas". Taču par atgriešanos pie iepriekšējām attiecībām nevar būt ne runas, ja vien sabiedrības viedoklis būtiski nemainīsies.

"Aptauja liecina, ka Eiropas un Krievijas attiecību pārrāvums ir neatgriezenisks, vismaz vidējā termiņā. Eiropieši noteikti neplāno integrēt Krieviju savā politiskajā kopienā vai citās struktūrās. Viņi gatavojas nākotnei, kurā Krievija ir pilnībā atdalīta no Eiropas," norāda pētnieki, analizējot aptaujas rezultātus.

Bargākās sankcijas vēsturē

Sankcijas pret Krieviju ir bijušas jau iepriekš: par cilvēktiesību pārkāpumiem, par ķīmisko kaujas vielu izmantošanu pret Kremļa oponentiem, par iejaukšanos ASV vēlēšanās, par kiberuzbrukumiem, un, protams, par pirmo uzbrukumu Ukrainai 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu un destabilizēja Donbasu.

Taču iepriekšējās sankcijas lielākoties bija vērstas pret Putinam pietuvinātiem cilvēkiem un aizsardzības nozari. Viņu mērķis bija parādīt Kremlim, ka Rietumi Krievijas uzvedību uzskata par pieklājīgas sabiedrības necienīgu un negrasās to pieņemt. Tikai bizness – tirdzniecība, finanses, kosmoss.

Viss mainījās pēc Putina lēmuma nosūtīt karaspēku, lai ieņemtu pārējo Ukrainas teritoriju un sāktu atklātu konfrontāciju ar Rietumiem, tostarp draudot ar militāru triecienu un pretendēšanu uz ES valstu teritoriju. Jaunās Rietumu sankcijas bija bezprecedenta gadījums mūsdienu vēsturē – gan ātruma, ar kādu tās tika ieviestas, ziņā, gan sankciju apjoma ziņā, gan ierobežojumu atbalstošu valstu skaita ziņā.

To mērķis vairs nebija ētisks, bet gan praktisks, – atņemt Krievijai naudu un tehnoloģijas, mazināt Putina iespējas finansēt karu, nogalināt cilvēkus un okupēt teritorijas ne tikai Ukrainā, bet arī tālāk – Moldovā, Baltijas valstīs un visur citur, kur viņš ir iedomājies.

Sankcijas ir beznosacījumu – tajās nav norādīts, ar kādiem nosacījumiem ierobežojumus varētu atcelt. To mērķis ir apklusināt un likvidēt politiski militāro mašīnu, kas izraisījusi lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

Krievija ir zaudējusi tirdzniecības priekšrocības un daļu civilās aviācijas nozares. Tā palika bez Rietumu kredītiem, speciālistiem, investīcijām un tehnoloģijām, kas valsti palīdzēja izvilkt no nabadzības un uz padomju plānveida ekonomikas drupām izveidot tirgus ekonomiku.

Nekur pasaulē nav līdzvērtīgas alternatīvas. Tas nolemj Krieviju straujai atmešanai atpakaļ pagātnē un turpmākajiem gadiem pilnīgā izolācijā no attīstītās pasaules.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu