C, 29.09.2022.

Ekonomists: Līdz gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25%

TVNET | FINANCENET
Ekonomists: Līdz gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25%
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Shutterstock

Līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25%, bet gada vidējā inflācija šogad būs ap 17%, prognozē AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Tikai kopš februāra patēriņa cenas Latvijā ir augušas par vairāk nekā 15%, un tas ir saistīts gan ar energoresursu, pārtikas, metālu un citu dabas resursu cenu kāpumu pasaulē, gan Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Labā ziņa ir tā, ka pārtikas, metālu un naftas cenas pasaulē pēdējos mēnešos ir sākušas mazināties, un, manuprāt, inflācija maksimums Latvijā ir gaidāms tuvākajos mēnešos," lēš Āboliņš.

Taču cenu kāpums Latvijā šobrīd ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, it īpaši pārtikai, siltumenerģijai, kā arī degvielai, un šobrīd mājsaimniecību tēriņi aug ātrāk nekā ienākumi. Ekonomists atzīmē, ka pagaidām to sedzam no pandēmijas laika uzkrājumiem, kā arī ir sākuši augt patēriņa kredīti. Taču jāatceras, ka vēl nav neesam sākuši saņemt jaunos apkures rēķinus un šī ziema Latvijas ekonomikā būs liels izaicinājums, jo pirktspējas kritumu ekonomika vēl nav sajutusi.

Latvijas mājsaimniecības tuvākajos mēnešos sāks saņemt jaunos siltumenerģijas rēķinus, taču, cik lieli tie būs, joprojām ir grūti pateikt. Turklāt dažādās pilsētas situācija ir atšķirīga, un daudz kas būs atkarīgs arī no valsts atbalsta apmēra. Tāpat dabasgāzes cenas Eiropas biržās vienas dienas ietvaros var mainīties pat 10-20% robežās, un kopējais gāzes cenas līmenis ir ļoti augsts.

"Pie pašreizējām dabasgāzes cenām gāzes imports Latvijas ekonomikai izmaksātu vismaz 2 miljardus eiro vairāk nekā līdz šim," atzīmē "Citadeles" ekonomists.

Viņš skaidro, ka cenu svārstīgums un augstais līmenis nozīmē to, ka siltumapgādes uzņēmumi slēdz īstermiņa kontraktus un tādēļ apkures cenas, visticamāk, svārstīsies visas apkures sezonas laikā. Papildus tam jāņem vērā, ka bez Krievijas gāzes mūsu reģionā dabasgāzes apjoms normālam patēriņam nebūs pieejams. Attiecīgi energoresursu un it īpaši dabasgāzes patēriņš ir jāmazina. "Labā ziņa gan ir tā, ka šī gada pirmajā pusē dabasgāzes patēriņš Baltijas reģionā ir sarucis par aptuveni 30% un, ja to izdodas saglabāt visu ziemu, tad gāzes apkurei un elektrības ražošanai, visticamāk, pietiks," prognozē Āboliņš.

Vienlaikus ekonomists norāda, ka, skatoties uz cenu dinamiku pasaulē, ir arī labas ziņas - inflācija vairs nav tikai vienvirziena ceļš, COVID-19 pandēmijas atbalsta pasākumi ir beigušies un naudas piedāvājums eirozonā aug tikai par 6% gadā. Tāpat kopš maija pasaulē kritušās ir metālu, pārtikas un naftas cenas, kā arī būtiski sarukušas jūras pārvadājumu frakta cenas, kas liecina, ka spriedze globālajā ražošana un loģistikas sistēmā mazinās. "Latvijā jau ir sarukušas degvielas cenas, taču citās precēs šīs pasaules tendences mēs vēl nejūtam. Tomēr publiski paziņojumi par cenu iesaldēšanu parādās, un tās ir labas ziņas inflācijas kontekstā," pauž Āboliņš.

Tomēr "sliktās ziņas gan ir tās, ka enerģijas krīze, visticamāk, nozīmēs recesiju Eiropā, un arī Latvijā nākamgad izaugsme nav gaidāma."

Pēc viņa prognozēm, nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 8,0-8,5% robežās.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš pauž, ka gada inflācija varētu turpināt pauzi septembrī, bet "pēdējo lielo soli augšup tā spers oktobrī, kad stāsies spēkā jaunie "Rīgas Siltuma" tarifi". Pēc tam vēl pāris mēnešus inflācija, viņaprāt, nedaudz pieaugs.

"Taču, tā kā gada inflāciju ir sācis samazināt t.s. bāzes efekts – strauji kāpjošā pērnā gada cenu līmeņa līkne, tad vissvarīgākais jautājums ir nevis, kad sāks samazināties inflācija, bet kad sāks samazināties cenu līmenis," atzīmē Strautiņš un lēš, ka cenu kāpums beigsies vien nākamajā pavasarī vai vasaras sākumā.

Pēc tam, viņaprāt, ir iespējami divi scenāriji. Pirmais: ja gāzes un elektrības cenas Eiropā koriģēsies strauji, tad sekos īsa, bet spēcīga deflācija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Bet otrais - ja gāzes un elektrības cenas samazināsies pakāpeniski, tad gaidāms vairākus gadus ilgs zemas inflācijas vai mērenas deflācijas periods, enerģijas cenu kritumu visumā līdzsvarojot citu cenu kāpumam.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu