Bieži vien, mantojot vai nopērkot īpašumu ar mežu, apsaimniekota tiek tikai mājas tuvumā esošā teritorija, jo jaunie saimnieki īsti nesaprot, ko iesākt ar īpašumā esošo meža platību. Parasti pirmā doma ir “Paņemam naudu! Cērtam!”, tomēr tas nebūt nav vienīgais variants – gan zemi, gan mežu var izmantot efektīvāk.
Mēs patiesi varam lepoties ar zaļas valsts statusu. Latvija ir 5. mežainākā valsts Eiropā. Mūs apsteidz vien Somija, Zviedrija, Slovēnija un Igaunija. Meži Latvijā aizņem 3,435 miljonus hektāru un klāj 53% valsts teritorijas. Tas ir iespaidīgs rādītājs, kas pakāpeniski pieaug, jo katru gadu tiek izstrādāti aptuveni 11 miljoni kubikmetru, bet dabiskā veidā atjaunojas lielāks apjoms. Tas skaidri apliecina, ka Latvijas mežsaimniecība ir ilgtspējīga.
“Profesionāls meža apsaimniekošanas speciālists, izvērtējot dažādus parametrus un īpašuma kopainu, var piemeklēt konkrētajam saimniekam un īpašumam atbilstošāko rīcības plānu, jo ir daudz nestandarta risinājumu, kā celt īpašuma vērtību un dzīvot sakoptā vidē,” skaidro SIA "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks" (ZLM) mežu atjaunošanas daļas vadītājs Viesturs Puriņš.
Īpašums – ne tikai privilēģija, bet arī pienākums
Puriņš uzsver, ka meža un zemes īpašums ir ne tikai privilēģija, bet arī pienākums. Viņš norāda, ka attiecībā uz meža apsaimniekošanu saimniekam ir vairākas opcijas: cirst, stādīt, iztīrīt vai nogaidīt. “Jautājums ir tikai par konkrētā īpašnieka prioritātēm: vai viņš vēlas visu naudu tūlīt, vēlas daļu naudas saņemt tagad, bet nākošo summu “izaudzēt” savā mežā pēc 5-10 vai vairāk gadiem, vai īpašumu plāno sakopt kā savu “pensijas” fondu vai veidot vērtīgu mantojumu saviem bērniem un mazbērniem? Protams, var būt situācijas, kad mežs ir jālaiž cirtē bez variantiem, jo, pārlieku ilgi gaidot, var gadīties, ka vairs nebūs ko cirst – mežā viss būs krustu šķērsu sakritis un sapuvis.
Jāsaprot, ka mežs ir dabīgs dzīvs organisms, kas nepārtraukti mainās, tādēļ saimniekam jārīkojas atbildīgi pret dabu, izvērtējot, kādas darbības un kad īpašumā var veikt,”
iesaka speciālists.
"Ja saimnieks nevēlas gaidīt, kad mežs pēc cirtes dabīgi atjaunojas, jāvērtē koku ātraudzīgo šķirņu stādīšana. Atkarībā no konkrētā īpašuma specifikas profesionāls mežu speciālists izstrādās un piedāvās pareizu rīcības plānu. Mūsu speciālistiem ir ne tikai speciālā izglītība un pieredze. Tiekoties ar saimniekiem uzmanīgi uzklausām viņu vēlmes – tieši tas ir bijis pamats ZLM komandai: izstrādāt un realizēt arī dažādus nestandarta risinājumus.”
No zemes statusa maiņas līdz mežu atjaunošanai
Ja saimniekam ir skaidrs plāns, ko darīt ar mežu, izstaigājot īpašumu, speciālists noteikti ar skatu piefiksēs un ar saimnieku izrunās arī to, ko darīt ar blakus mežam aizaugušām ganībām. Ja tās arī turpmāk netiks regulāri pļautas, pāris gadu laikā aizaugs ar kūlu, tad - ar krūmājiem, rezultātā iegūstot neapsaimniekotas un vizuāli nepievilcīgas teritoriju, kas nedos nekādu pienesumu ne dabai, ne saimniekam. Ja nav plānots nodarboties ar lopkopību, ganības var efektīvi apsaimniekot.
Piesaistot speciālistu, saimnieks saņem arī juridisko palīdzību, sakārtojot visu nepieciešamo dokumentāciju zemes statusa maiņa, nākotnē no aizaugušām ganībām un, saimniekaprāt, nelietderīga zemes gabala tiekot pie skaista meža un kapitāla.
Nereti mēdz būt arī situācijas, kad mežs robežojas ar pārpurvotu teritoriju. Arī šajā gadījumā speciālists izvērtēs un ieteiks, vai zeme ir piemērota apmežošanai, vai arī pirms jauna meža stādīšanas būtu jāveic papildu darbības, piemēram, meliorācija.
Saimniekam kopā ar speciālistu izvērtējot visus iespējamos variantus lauksaimniecībai vai augļu dārzam nederīgas zemes izmantošanai, var izradīties, ka labākais risinājums ir pavisam tālu no ierastajiem, piemēram, neliela solārā parka uzstādīšana – risinājums, kam šobrīd var saņemt arī energoneatkarības risinājumu līdzfinansējumu.
Viesturs Puriņš uzsver pozitīvu tendenci - mežu īpašnieki ir kļuvuši daudz izglītotāki, zinošāki un domā arī par vidi, rīkojas kā gudri saimnieki:
“Cilvēkiem arvien vairāk rūp vides jautājumi, viņi grib ne tikai sakārtot īpašumu vizuāli, bet skatās arī, lai tiktu saglabāta ekosistēma.
Mežu īpašnieki izprot arī to, ka nav vērts "karot" ar dabu - ja konkrētā reģiona klimatiskā un zemes specifika ir atbilstošāka skuju koku sugām, piemēram, eglēm, tad nav vērts ieguldīt laiku un finanses sapņojot par bērzu birzi. Mežs tomēr ir mežs - dzīvs organisms. Tādēļ, iegādājoties īpašumu, jaunajam saimniekam vērtīgi izpētīt ne tikai mājas vēsturi, bet arī apkārtnes dabu, aprunāties ar vietējiem par apkārtnes vēsturiskajām ainavām."
Viens risinājums neder visiem
Nav divu vienādu īpašumu, un arī īpašnieku prasības mēdz būt krasi atšķirīgas, tādēļ arī iespējamie risinājumi un rīcības plāni ir dažādi, skaidro ZLM pārstāvis:
“Īpašu lomu piešķiram klientu servisam, kas nozīmē individuālu pieeju – mēs saprotam, ka saimniekam īpašums ir svarīgs gan racionālu, gan emocionālu aspektu dēļ. Tādēļ, pirms piedāvāt risinājumu, kolēģi novērtē zemes platību, reljefu, augsni, valdošos vējus, uzklausa īpašnieku nākotnes ieceres, vēlmes - simts un vienu lietu, ko saimnieks vienkārši var neiedomāties.”
Vaicāts par aktuālo nozarē, Puriņš rezumē:
"Beidzot izzūd greizais priekšstats par to, ka meža apsaimniekošana ir tikai par meža ciršanu. “Nozare Latvijā ir ļoti attīstījusies un piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, rīkojoties ilgtspējīgi un ar atbildību pret dabu.
Tomēr vispirms pašam saimniekam vismaz aptuveni būtu jāizdomā vēlamais darbības virziens īpašumā, un tad jau profesionāls speciālists ieteiks, kā maksimāli efektīvi izmantot katru meža vai zemes kvadrātmetru, saimniekot gudri un atbildīgi ne tikai savā paaudzē, bet arī, domājot arī par to, kādu mantojumu šī vārda plašākā nozīmē atstāt saviem bērniem un mazbērniem.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA "Ziemeļlatvijas mežsaimnieks".
