No mobilizācijas aizbēgušie atklāj, kā Krievijas valsts bankas cenšas noturēt darbiniekus (1)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: EPA/Scanpix

Kopš septembra beigām, cenšoties izvairīties no mobilizācijas, Krieviju pametuši simtiem tūkstošu cilvēku. Daudzās privātajās kompānijās aizbēgušajiem darbiniekiem ir ļauts turpināt darbu attālināti, taču Krievijas valsts bankās ir obligāta prasība – vai nu atgriezties, vai pamest darbu pavisam, vēsta "The Bell”.

“Mūsu [bankas] vadība kopā ar Centrālo banku operatīvi vienojās par izņēmumiem finanšu sektoram, tika sastādīti saraksti mazāk nekā diennakts laikā. Šodien izņēmumi darbojas, taču jau rīt kara komisariāts izņēmumu var ignorēt un tāpat izsniegt mobilizācijas pavēsti,” stāsta kādas bankas darbinieks. Sarunā ar “The Bell” viņš atklāj, ka ilgi nav domājis un pametis darbu bankā, kā arī aizbraucis no valsts.

Pašlaik banku darbinieki nav pasargāti no iesaukšanas armijā, jo uz lielāko daļu šā sektora darbinieku izņēmuma statuss nav attiecināts. Drīz pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijas Centrālā banka sāka formēt sarakstus ar darbiniekiem, kuri var pretendēt uz neiesaukšanu armijā. Tie tika sagatavoti jau 30. septembrī, taču varasiestādes šos sarakstus nav apstiprinājušas.

Krievijas valsts bankās jau darba līgumos iekļauts punkts, ka darbinieki nedrīkst strādāt attālināti no ārvalstīm. Vēl pirms mobilizācijas izsludināšanas drošības dienesti pieprasīja bankām panākt, lai aizbraukušie darbinieki atgriežas Krievijā. Pēc tam tika izsludināta mobilizācija, bet attālinātais darbs tā arī netika ļauts.

Piemēram, “Sberbank” darbinieks pauž, ka viņa darba līgumā ir noteikts, ka viņš nedrīkst strādāt attālināti no ārzemēm. Izsekot, no kurienes strādā bankas darbinieks, ir samērā vienkārši – pieslēgšanās darba resursiem notiek caur korporatīvo VPN, tādējādi bankas uzreiz konstatē ārvalstu IP adreses.

Cits “Sberbank” darbinieks stāsta, kas notika ar viņu pašu – 21. septembrī, uzzinot par mobilizāciju, viņš steidzīgi aizbrauca no Krievijas uz kādu no kaimiņvalstīm. Savu darba vadītāju viņš nebrīdināja, un turpināja strādāt attālināti. Jau 23. septembra rītā viņa darba e-pastā bija atsūtīts brīdinājums – darbinieka profils bankas iekšējā sistēmā tiks bloķēts, jo konstatēta pieslēgšanās no ārvalstīm.

Lai tas nenotiktu, viņam bija nepieciešams atgriezties bankas Maskavas birojā, tomēr viņš to nedarīja. Tā rezultātā darbinieks zaudēja darbu, pārtraucot darba līgumu pēc paša vēlēšanās.

“Priekšnieks sacīja, ka tas ir pārkāpums, tāpēc nācās pārtraukt darba attiecības pēc manis paša iniciatīvas. Atlaišana bija laika jautājums, jo mēs nedrīkstam strādāt attālināti no ārzemēm,” teica nu jau bijušais bankas menedžeris.

Arī “Gazprombank” iekšējās sistēmas ātri “uzķer”, ja kāds strādā attālināti no ārvalstīm.

“Jau pirmajā dienā pēc mobilizācijas mums atgādināja, ka nav pieļaujams darbs attālināti no citām valstīm. Brīdināja, ka visi, kas aizbrauks no Krievijas, tiks momentā atlaisti. Es gan pagaidām nezinu, vai kāds tiešām ir atlaists, vai arī tie bijuši priekšniecības draudi,” skaidro “Gazprombank” darbinieks.

Viņš skaidro, ka būtībā attālinātais darbs ir atļauts, taču – tikai no Krievijas teritorijas un ar nosacījumu, ja tiek strādāts klātienē līdz trīs reizēm nedēļā.

Citas Krievijas valsts bankas darbinieks skaidro, ka vienīgais, kas pēc mobilizācijas izsludināšanas ir atvieglots, tā ir darba pamešanas procedūra – pietiek vien nosūtīt priekšniekam ieskenētu iesniegumu par darba attiecību pārtraukšanu pēc paša vēlēšanās. Taču – ne vienmēr vajag arī paša darbinieka iesaisti. Piemēram, atsevišķās bankās aizbraukušajiem ir dots laiks, lai atgrieztos Krievijā. Ja tas nenotiek, tad darba vieta pārtrauc darba attiecības, taču pēc dokumentiem skaitās, ka darba attiecības pārtraukuši paši darbinieki.

Pat vienas bankas iekšienē noteikumi var atšķirties. Pēc tam, kad Krievijā izsludināja mobilizāciju, vismaz vienas no “Sberbank” nodaļām vadītāji ļāva jaunajiem darbiniekiem strādāt attālināti no jebkura Krievijas reģiona, saglabājot Maskavas algas likmes (kas ir ievērojami augstākas nekā reģionos).

Tiem strādājošajiem, kuri tomēr nolēma aizbraukt no Krievijas, tika piešķirts neplānots atvaļinājums uz mēnesi. Tā sakot, lai padomātu. Šie cilvēki joprojām turpina attālināti veikt atsevišķus darba pienākumus. Tomēr, ja darbinieks, kurš aizbraucis no valsts, atsakās no atgriešanās Krievijā, ar viņu “mierīgā ceļā tiek izbeigtas darba attiecības”.

“Banka turpina izturēties lojāli pret aizbraukušajiem darbiniekiem cerībā, ka izdosies viņus paturēt. Es zinu darbiniekus, kuri vienkārši nolika uz galda atlūgumus un aizbrauca. Tāda arī ir izvēle,” teica viens no “Sberbank” strādājošajiem.

“Ir gadījumi, kad kāds no priekšniekiem piesedz savus darbiniekus, bet ir arī tādi, kuri nevēlas aizstāvēt savus darbiniekus,” norāda kāds “Gazprombank” strādājošais,

kurš pēc mobilizācijas izsludināšanas devās atvaļinājumā un aizbrauca no Krievijas. Ir arī gadījumi, kad darbinieki “pazūd bez vēsts” - viņi ir aizbraukuši un ar viņiem vairs nav iespējams sazināties.

“Gazprombank”, “Sberbank” un citu Krievijas valsts banku pārstāvji nav komentējuši darbinieku pausto informāciju.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu