Krievijas uzbrukums Ukrainai ir sarežģījis jau tā problemātisko situāciju pasaules ekonomikā, tai pietuvojoties lielai krīzei. Arvien biežāk varam dzirdēt par pazīmēm, ka tuvojas lejupslīde. Gan ekonomisti, gan amatpersonas vieni pēc otra brīdina – no krīzes izvairīties neizdosies, jautājums ir p– cik dziļa un ilga būs krīze?
Kā vēsta BBC, pasaules ekonomika ir cikliska – pēc pieauguma seko kritums, pēc kā noteikti sekos atlabšana. Un tā – līdz nākamajai recesijai un atlabšanai. Kopš Otrā pasaules kara laikiem pasaule pieredzējusi vismaz piecas nopietnas recesijas, ņemot vērā kovida radīto krīzi pirms diviem gadiem. Tomēr – ja tagad būs vēl viena krīze, tad tiks uzstādīts jauns antirekords. Vēl ne reizi tik īsā periodā pasaule no izaugsmes nav nonākusi recesijā.
Galvenais iemesls – Krievijas iebrukums Ukrainā. Protams, ir arī citi iemesli, taču līdz Vladimira Putina sāktajam karam Eiropā nebija pazīmju, ka varētu sekot dziļa krīze. Tomēr tagad par to tiek runāts kā par neizbēgamu procesu.
Pasaules ekonomikas trīs galvenie motori – ASV, Eiropa un Ķīna samazina apgriezienus, un katrs to dara savu iemeslu dēļ. Kopējā iezīme – globālās problēmas, kas joprojām ir kovida krīzes sekas, kā arī Krievijas agresijas radītās problēmas. Ņemot vērā, ka šis trijnieks sastāda divas trešdaļas no globālās ekonomikas, no šī trijnieka labklājības ir atkarīgi arī pārējie pasaules iedzīvotāji.
“Eirozonai ir nopietnas problēmas, ko rada gāzes piegāžu pārtraukums no Krievijas. Ķīna cieš no kovida karantīnām un krīzes nekustamā īpašuma tirgū. ASV tikmēr saskārušās ar iedzīvotāju ienākumu kritumu un pieprasījuma kritumu inflācijas dēļ,” norāda Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalīna Georgijeva.
“To visu ļoti labi jūt nabadzīgākās un attīstības valstis. Tās pelna arvien mazāk, jo pieprasījums pēc eksporta precēm krītas, bet pieaug tēriņi par pārtikas precēm un enerģētiku,” pauž Georgijeva.
Ekonomisti un amatpersonas cenšas jau laikus prognozēt, kad sāksies ekonomikas kritums. Labā atmiņā ir 2008. gads, kad krīzes sākums faktiski tika nogulēts. Tas tādēļ, ka krīze nāca kā “zibens no skaidrām debesīm”, sabrūkot uzreiz vairākām lielām bankām ASV, Lielbritānijā un citās Rietumvalstīs. Ja neskaita šauru loku finansistu un analītiķu, neviens negaidīja tik masveidīgu krīzi. Šoreiz gan viss ir citādāk.
“No iepriekšējām krīzēm mēs arī šodien nevarētu prognozēt nevienu. Taču tagad, es domāju, jau bija skaidrs, ka krīze ar lielu varbūtību būs,” pauž viens no zināmākajiem baņķieriem pasaulē Džeimijs Daimons, kurš vada ASV banku “JPMorgan Chase”.
“No kurienes nāks krīze? Varbūt no kredītu tirgus, varbūt no fondu tirgus. Varbūt arī tā būs valsts, vai varbūt kas tāds, ko mēs nevaram iedomāties,” par krīžu prognozēšanu saka Daimons.
Iepriekšējās krīzes laikā varasiestādes ekonomikā iepludināja daudz naudas. Kredītprocentu likmes nokritās līdz nullei, tomēr atgriezties pie pārliecinošas izaugsmes neizdevās. Tā, piemēram, pēc 2008. gada krīzes līdz 2020. gadam ASV IKP pieauga par 22%, kamēr ekonomikas pieaugums deviņdesmitajos gados bija 43%, bet laika posmā no 1961. līdz 1969. gadam – pat 54%.
Iedzīvotāju ienākumu līmenis stagnēja, bet varasiestādes samazināja sociālos tēriņus, lai atgūtu līdzekļus, kas iztērēti banku glābšanai. Politikā un biznesā sākās pārmaiņu ēra: interneta ekonomika, Donalds Tramps, Breksits Lielbritānijā un populisms.
Kopš pagājušās desmitgades beigām ar pārsteidzošu stabilitāti izskanējuši brīdinājumi par iespējamu krīzi. Sākumā 2018. gadā, kad Tramps sāka tirdzniecības karus, un pēcāk 2019. gadā, kad bija vērojamas pirmās plaisas fondu tirgū.
Ekonomisti, ierēdņi un biznesmeņi runāja par ekonomikas cikla noslēgumu, vēl nezinot, kas pasauli gaida 2020. gadā. Jau 2019. gada Ziemassvētkos bija zināms par “mīklainu vīrusu tālajā Ķīnā, ar kuru sasirguši 50 cilvēki”. Neviens nevarēja iedomāties, ka tieši šis faktiski būs starts kovida pandēmijai, kā rezultātā 2020. gadā pasaules ekonomika nonāca recesijā – kritums par 3%. Gadu vēlāk – pieaugums par 6%.
Kā saka - jo tālāk, jo trakāk. Šogad ekonomikas pieaugums būs ap 3%, bet nākamajā gadā, kara, inflācijas, Ķīnas lokdaunu un enerģētiskās krīzes dēļ atkal iespējama recesija.
“Visas šī gada problēmas uzplēš rētas, ko pasaule tik tikko bija paspējusi sadziedēt pēc kovida krīzes. Divos vārdos – ļaunākais vēl tikai priekšā,” norādīja Starptautiskā valūtas fonda analītiķi un brīdināja par pusgadu ilgu recesiju valstīs, kuras veido aptuveni trešo daļu pasaules ekonomikas.
Optimistiskākā scenārija gadījumā joprojām ir cerības, ka pasaules ekonomika augs par 3%. Reālāks scenārijs ir, ka izaugsmi bremzēs vājš biznesa aktivitātes, pieprasījuma, investīciju un ražošanas pieaugums.
“Pat ja arī būs pozitīvs pieaugums, tas ļoti atgādinās recesiju, jo reālie ienākumi turpinās kristies, bet cenas turpinās kāpt,” brīdināja Georgijeva.
Kas attiecas uz Eiropas Savienību un Lielbritāniju, tām neizdosies izbēgt no recesijas, atzīst Eiropas komisāri.
“Mēs esam nonākuši līdz zināmai līnijai. [Šī gada] otrajā ceturksnī eirozonas ekonomikas bija atguvušās līdz pirmskovida līmenim, taču kopš tā laika galvenie ekonomikas dzinējspēki vairs nestrādā, kā vajadzētu. Priekšplānā ir satricinājumi, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. Tagad arī mūsu ekonomiskās prognozes izskatās daudz pieticīgāk, nekā tas bija vasarā,” saka Eiropas Savienības komisārs Valdis Dombrovskis.
Daimons brīdina, ka arī ASV ilgi nenoturēsies. Tai ir mazāk problēmu ar enerģētiku, taču agresīvā procentu likmju celšanas politika apspiež pieprasījumu un investīcijas, kā rezultātā ASV “vienā vai otrā formā gaida recesija”, kas ilgs deviņus desmit mēnešus.
Signāli par briestošām problēmām ekonomikā faktiski tiek saņemti no visām pusēm. Problēmas nekustamo īpašumu tirgū ir ne tikai Ķīnā, bet arī Rietumvalstīs, sākot no Zviedrijas, beidzot ar Jaunzēlandi. Korporatīvās izaugsmes līderi – interneta giganti “Amazon” un “Meta” cenšas samazināt izdevumus un masveidā atlaiž darbiniekus.
Tomēr – vai no krīzes varētu izvairīties? Ekonomisti ir noskaņoti pesimistiski. Pēc iepriekšējās masveida krīzes astoņdesmitajos gados pasaules ekonomika pieaugusi tehnoloģiju attīstības un biznesa revolūcijas iespaidā, kas radīja lielu ekonomisko izrāvienu Ķīnā, Krievijā un citās attīstības valstīs. Vēlāk, pēc 2008. gada krīzes atslēgas lomu spēlēja naudas stimulēšanas pasākumi.
Tagad šie izaugsmes avoti sevi ir izsmēluši, bet globalizācijas un ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir apgriezti kājām gaisā. Tomēr daudzas problēmas arī nav risinātas – piemēram, darba ražīguma pieaugums un klimata pārmaiņas.
No pilnīga ekonomikas sabrukuma pasauli glābj tikai nākamā tehnoloģiskā revolūcija, uzskata “Oxford Economics” vadošais pētnieks Ādams Sleiters.
Pirms domā par nākamo izaugsmes periodu, pasaulei jātiek galā ar trim galvenajām problēmām – cenu pieaugumu, karantīnu Ķīnā un enerģētisko krīzi Eiropā.
Vienkāršākais risinājums – Ķīnas atvēršana. Tam nepieciešams tikai Ķīnas Komunistiskās partijas lēmumus. Tomēr Ķīnas ekonomiskā atlabšana nozīmēs, ka ievērojami pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem, un tas savukārt saasinās pirmo problēmu – inflāciju. Tāpat pastāv bažas, ka, pieaugot nāves gadījumu skaitam no kovida, Ķīna atkal ieviesīs ļoti stingru karantīnas režīmu.
Vēl sarežģītāks jautājums ir par enerģētikas krīzi un inflāciju, kā dēļ krītas iedzīvotāju reālie ienākumi un pieaug hipotekāro kredītu procentu likmes, kā arī citu kredītu izmaksas. Tuvāko gadu divus šīs problēmas varētu atrisināt vien dramatisks pieprasījuma kritums. Respektīvi – tā paša pieprasījuma kritums, no kā pasaule cenšas izvairīties.
Inflācijas problēmu, neapspiežot pieprasījumu, atrisināt var tikai tad, ja tiek stimulēts piedāvājums. Pašreizējos apstākļos ar augstām procentu likmēm, trūkstošu darbaspēku, problemātiskām loģistikas ķēdēm un Putina sāktā kara laikā tas ir ļoti grūti izdarāms.
Lai izbeigtu enerģētisko krīzi, Rietumiem nāksies atteikties no Krievijas kā energoresursu piegādātāja. Viena vai divu gadu laikā tas ir nereāli. Investīcijas enerģētikas sektorā samazinās, un, pat ja arī tagad tiktu investēts, atdeve būtu jūtama vien pēc 10 gadiem. Tikpat ilgs laiks vajadzīgs arī zaļajai revolūcijai.
Ja aizstāt Krieviju nav vēlmes un ir iecere iegādāties naftu un gāzi iepriekšējos apjomos, ir nepieciešams izbeigt karu Ukrainā ar tādiem nosacījumiem, kas ir pieņemami visiem.
“Tas ir bēdīgi. Pasaule ir mainījusies – uz ilgu laiku un ne uz labāko pusi. Piedzīvojam fundamentālas pārmaiņas pasaules ekonomikā.
Iepriekš dzīvojām starptautiskās sadarbības, zemu likmju un zemas inflācijas pasaulē. Tagad pasaule kļuvusi trauslāka – ir vairāk nenoteiktības, ievainojamības, ģeopolitiskās konfrontācijas, dabas katastrofu. Šajā pasaulē jebkura valsts riskē saskarties ar krīzi daudz vieglāk un biežāk,” saka Georgijeva.