Lietuvā un Igaunijā šādus "drakoniskus" tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā, norāda Lazda, piebilstot, ka šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka.
Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotājiem gada maksa par vienu megavatu (MW) ir 2480 eiro, tad šobrīd plānots pieaugums 6,7 reizes - līdz 16 600 eiro par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (pieci MW) plānotā gada maksa būs teju 100 000 eiro, taču papildus vēl ir jaudas rezervācijas maksa, pieslēguma izmaksas un citi jauninājumi no "Sadales tīkla" puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības, uzsver Lazda.
Uzņēmējs atgādina, ka līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar "zaļākiem" risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga mājsaimniecību skaits, kuru mājokļi ir aprīkoti ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.
Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus mājokļos un uzņēmumos, norāda Lazda, skaidrojot, ka iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu mājokļus.
Savukārt "Sadales tīkla" jauno tarifu projektu Lazda uzskata par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā.