Uzņēmums: "Sadales tīkla" jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās (27)

Viņš uzsver, ka īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat septiņām reizēm.

Lazda skaidro, ka bez būtiskām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt "zaļākām", ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielināsies 6,7 reizes.

Tāpēc "Sadales tīklu" jauno tarifu projektu Lazda uzskata par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Jauno tarifu mērķis ir palielināt "Sadales tīkla" ieņēmumus, tostarp uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina, uzskata Lazda.

Viņš arī pauž viedokli, ka šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas - vai nu visi strādā, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpina sākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā.

Lietuvā un Igaunijā šādus "drakoniskus" tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā, norāda Lazda, piebilstot, ka šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka.

Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotājiem gada maksa par vienu megavatu (MW) ir 2480 eiro, tad šobrīd plānots pieaugums 6,7 reizes - līdz 16 600 eiro par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (pieci MW) plānotā gada maksa būs teju 100 000 eiro, taču papildus vēl ir jaudas rezervācijas maksa, pieslēguma izmaksas un citi jauninājumi no "Sadales tīkla" puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības, uzsver Lazda.

Uzņēmējs atgādina, ka līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar "zaļākiem" risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga mājsaimniecību skaits, kuru mājokļi ir aprīkoti ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus mājokļos un uzņēmumos, norāda Lazda, skaidrojot, ka iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu mājokļus.

Savukārt "Sadales tīkla" jauno tarifu projektu Lazda uzskata par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā.

Lazdas ieskatā, jaunie "Sadales tīkla" tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu "tiks sodītas" mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai, uzskata Lazda. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes.

Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums, skaidro Lazda, norādot, ka faktiski "Sadales tīkls" sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Tāpat Lazda uzskata, ka zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi "Sadales tīklam", jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi "Sadales tīkla" finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32 ampēru pieslēgums. Tāpēc, pēc Lazdas minētā, nav pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz 4,5 reizēm. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus - vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji - dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Turklāt jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

Jau ziņots, ka "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Kompānijas pārstāvji uzsver, ka konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.

Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Plānots, ka jaunais sadales tarifs stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.

"Evecon" Baltijā īsteno saules un vēja enerģijas projektus 1500 MW apjomā, tostarp konkrēti līdz šā gada beigām plānots sagatavot projektus ar 500 MW jaudu un sākt celtniecību 2023.gadā.

"Evecon" reģistrēta 2021.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānija pieder Igaunijas "Evecon" (98%) un Gatim Lazdam (2%). Savukārt "Evecon" patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Mareks Magi un Aivars Maemets.