Labāk, nekā gaidīts: situācija Eiropas ekonomikā labāka, nekā prognozēts (1)

Eiropas Savienības par ekonomiku atbildīgās amatpersonas pirmdien atklājušas savu redzējumu par bloka ekonomisko nākotni. Jaunākie dati liecina, ka, iespējams, situācija nav tik slikta, kā prognozēts iepriekš. Pašreizējā situācija liecina, ka Eiropa varētu izvairīties no recesijas, kas tika prognozēta jau pagājušā gada vasarā.

Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni paziņoja, ka “neraugoties uz faktu, ka bloka ekonomiskajā situācijā joprojām ir neskaidrības, ir arī dažas uzmundrinošas ziņas”.

“Mums ir izdevies samazināt savu enerģētisko atkarību, arī enerģijas cenas ir ievērojami kritušās, bet inflācija varētu būt pārsniegusi savu pīķi, kas tika pieredzēts pagājušā gada beigās,”

sacīja Džentiloni pirms eirozonas finanšu ministru ikmēneša sanāksmes Briselē.

“Tāpēc joprojām ir iespējas izvairīties no dziļas recesijas un tā vietā piedzīvot ļoti nelielu un limitētu ekonomikas saraušanos,” teica Džentiloni.

Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis pauda līdzīgu viedokli kā Džentiloni, taču piebilda, ka “Eiropai vajag saglabāt modrību”.

“Ir skaidrs, ka redzam vairākus pozitīvus signālus. Piemēram, Eiropas Savienības darba tirgus joprojām ir spēcīgs. Ir arī indikācijas, ka inflācija varētu būt sasniegusi savu maksimumu. Es gan teiktu, ka mums jāsaglabā modrība,” teica Dombrovskis pirms Eirogrupas tikšanās.

Augsto amatpersonu izteikumi izskanējuši īsi pēc ziņojuma publiskošanas, kurā teikts, ka eirozonas privātā sektora aktivitāte samazinājusies mazākā apjomā, nekā gaidīts iepriekš.

“S&P Global” kombinētais patēriņa indekss liecina, ka eirozonas ekonomika decembrī turpināja sarukt, taču IKP kritums bijis ļoti mērens. Tas savukārt var liecināt par to, ka ekonomikas sarukums būs maigāks, nekā sākotnēji prognozēts.

Pasaules Ekonomikas foruma pirmdien publiskotais pētījums liecina, ka aptuveni divas trešdaļas ekonomistu publiskajā un privātajā sektorā paredz globālu recesiju. 18% ekonomistu norāda, ka recesija “faktiski ir neizbēgama”.

Trešdaļa ekonomistu uzskata, ka no recesijas globālā līmenī varētu izvairīties, un arī Eiropai ar ASV būtu jāatrod kopsaucējs abpusējai ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, jo pašlaik šie reģioni ir ar “blāvu” ekonomisko sniegumu.

“Augstā inflācija, zemā izaugsme, lielās parādsaistības un augstā fragmentācija samazina investīciju vides pievilcību, kas ir būtisks faktors izaugsmes atjaunošanai un dzīves standartu paaugstināšanai vietās, kur tas nepieciešams visvairāk,” sacīja Pasaules Ekonomikas foruma rīkotājdirektore Sādija Zahidi, komentējot pētījuma rezultātus.

Pagājušajā nedēļā Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks prognozēja, ka Vācija, kas ir lielākā ekonomika Eiropā, šogad pieredzēs recesiju. Tās galvenais iemesls ir Krievijas diktatora Vladimira Putina atriebība Rietumvalstīm par to atbalstu Ukrainai, kas neļauj Putinam īstenot viņa tirāniskās ambīcijas.

Hābeks prognozēja, ka Vācijas ekonomika šogad saruks par 0,4%, turpinoties problēmām enerģētikas sektorā. 2022. gadā Vācijas ekonomika pieauga par 1,9%, bet gadu iepriekš – par 2,6%.