Latvijas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA), Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta un Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Mariuss Skode parakstījuši kopīgu paziņojumu par sadarbību svarīgāko transporta problēmu risināšanā, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.
Ministri, tiekoties Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, pārrunāja dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas gaitu Baltijas valstīs, kā arī citus aktuālos projektus.
Vitenbergs sarunās ar ministriem uzsvēra, ka "Rail Baltica" ir prioritārs infrastruktūras objekts, un tā veiksmīga īstenošana ir ne tikai pienākums pret mūsu nākamajām paaudzēm, bet šobrīd jo īpaši - mūsu valstu drošības jautājums. Kā uzsvēra Latvijas satiksmes ministrs, nav pieņemama vilcināšanās un kļūdas projekta īstenošanā. Šobrīd ir jāfokusējas nevis uz sekundārām lietām, bet projekta prioritātēm, un tam ir nepieciešama visu Baltijas valstu vienota attieksme. "Pat, ja tiek runāts par to, ka projekta īstenošana aizkavēsies par četriem gadiem, mums ir svarīgi uzsākt vilcienu kustību agrāk tajos posmos, kas jau ir pabeigti," norāda Vitenbergs.
Tāpat ministrs savus Baltijas kolēģus informēja par gaidāmo citu ministriju iesaisti projekta raitākai virzībai.
Kā skaidroja Vitenbergs, lai veiksmīgāk aptvertu visus izaicinājumus un rastu tiem risinājumus, ir nolemts veidot starpministriju darba grupu.
"Vēlos, lai nacionālā līmenī visi iesaistītie apzinātos šī projekta nozīmi un savu atbildību par tā attīstību," pauda Vitenbergs.
Ministri sprieda arī par vairākām citām tēmām, tostarp arī par vienotu vilcienu satiksmi maršrutā Viļņa - Rīga - Tallina uz esošās infrastruktūras bāzes, pirms "Rail Baltica" līnijas izbūves. Vitenbergs atzinīgi vērtēja dzelzceļa pārvadājumu paplašināšanu, piebilstot, ka būtu nepieciešams vienoties par nosacījumiem, uz kādiem tas varētu notikt, pielāgojot jau esošos maršrutus.
Vizītes noslēgumā Baltijas valstu ministri parakstīja kopīgu paziņojumu par sadarbību svarīgāko transporta problēmu risināšanā. Tajā uzsvērta TEN- T tīkla attīstība, ņemot vērā stratēģiskās transporta infrastruktūras nozīmi ģeopolitiskajos apstākļos.
Uzsverot vajadzību pēc turpmākas koordinētas rīcības Ukrainas atbalstam, valstis apņēmās turpināt veidot alternatīvus transporta koridorus starp Baltijas jūras ostām un Ukrainu, kas apietu Krieviju un Baltkrieviju.
Tāpat Baltijas valstis apņēmās strādāt pie tā, lai vēl vairāk izolētu Krieviju no starptautisko transporta lēmumu pieņemšanas.
"Rail Baltica" kontekstā valstis apņēmās darīt visu nepieciešamo, lai līdz 2024.gada beigām sagatavotu visus projekta posmus būvniecībai, kā arī pabeigtu projektu saskaņā ar TEN-T regulā noteikto termiņu pamattīkla koridora īstenošanai līdz 2030.gadam.
Vēl ministri parakstīja vienošanos par Krievijas izslēgšanu no kandidēšanas Starptautiskajā jūrniecības organizācijā, aicinot tam pievienoties arī citas IMO dalībvalstis.