Krievijas Centrālā banka aicina atslepenot datus, kuros neorientējas pat Putins (3)

Tiek norādīts, ka statistikas rādītājus Krievijas valdība izmanto un interpretē “pēc situācijas”, tieši tāpēc šajos rādītājos neorientējas arī diktators Vladimirs Putins. Nabiuļļina jau vairākas reizes uzstājusi, ka ekonomikas statistikas datiem kaut daļēji jābūt publiski pieejamiem, lai būtu vieglāk veidot pārskatus gan valsts, gan korporatīvajā līmenī. Ņemot vērā sankciju ietekmi, pagājušajā pavasarī valdība ļāva bankām un kompānijām nesniegt informāciju par ekonomikas un finanšu jautājumiem.

Jau pērn septembrī Nabiuļļina pauda, ka “uzņēmumiem ir jāatklāj informācija par savu darbību, lai efektīvāk izvairītos no sankciju riskiem.”

“Bez investoru uzticības neviens ar savu naudu neriskēs. Investīciju vide ir smagi cietusi, jo esam slēguši teju visus finanšu informācijas kanālus, un investori vairs nesaprot, kur un kādēļ ieguldīt,” teica Nabiuļļina.

Decembrī Nabiuļļina atkārtoti aicināja atslepenot informāciju, kas būtu nepieciešama gan investoriem, gan ekonomikai kopumā.

Lai slēptu sankciju negatīvo ietekmi, Krievijas varasiestādes turpina turēt slepenībā ekonomiskās statistikas datus. Piemēram, lai analītiķi varētu noteikt, cik ievērojami ir kritusies valsts ārējā tirdzniecība, ir nepieciešams pētīt Krievijas tirdzniecības partneru sniegto informāciju, kā arī izsekot naftas kravu pārvadājumus, lai spētu saprast, cik naftas Krievija eksportē, un cik daudz melnā zelta saņem Rietumvalstis.

Arī Krievijas Centrālā banka pati vairs neziņo par konkrētu savu ārējo rezervju struktūru, sniedzot vien aptuvenus skaitļus.

“Financial Times” norāda, ka pārrunās ar Kremli Nabiuļļina piedāvā atslepenot statistiku, nosakot atsevišķus izņēmumus. Viņa uzsvērusi, ka informācijas trūkums ietekmē analītiķu un pētnieku darba kvalitāti. Krievijas banka aicinājusi atjaunot finanšu atskaišu regulāru publiskošanu, kā izņēmumu nosakot indikatorus, kuri norāda uz paaugstinātiem finanšu riskiem. Centrālā banka veic konsultācijas ar valdību un “vairākas iestādes arī piekrīt, ka ir nepieciešams atslepenot vismaz daļu finansiālās informācijas”.

Statistikas neesamība ir radījusi ļoti izplūdušu priekšstatu par Krievijas ekonomiku, jo tas nerada pilnīgu priekšstatu par sankciju ietekmi uz ekonomiku. “Statistikas necaurspīdīgums rada problēmas pat tiem, kuri atrodas sistēmas iekšienē. Ja šiem cilvēkiem ir iespējas piekļūt datiem par valsts ekonomiku, tad korporatīvā informācija gan ir liels noslēpums,” “Financial Times” norādījis kāds Kremlim pietuvināts avots.

Strīdi par statistikas rādītājiem nereti izvēršas par kurioziem. Putins septembrī paziņoja, ka “Gazprom” gāzes ieguves apjomi nav samazinājušies, bet ir pat pieauguši. Tikmēr pati kompānija publiski paziņoja, ka gāzes apjomi ir samazinājušies. Janvārī Putins atzina, ka “Gazprom” iegūst par 12% mazāk gāzes nekā iepriekš, lai gan jau kopš decembra “Gazprom” mājaslapā ir redzami dati, kas liecina, ka 2022. gada pirmajos 11,5 mēnešos gāzes ieguves apjomi ir samazinājušies par 19,6%.