Tiek norādīts, ka statistikas rādītājus Krievijas valdība izmanto un interpretē “pēc situācijas”, tieši tāpēc šajos rādītājos neorientējas arī diktators Vladimirs Putins. Nabiuļļina jau vairākas reizes uzstājusi, ka ekonomikas statistikas datiem kaut daļēji jābūt publiski pieejamiem, lai būtu vieglāk veidot pārskatus gan valsts, gan korporatīvajā līmenī. Ņemot vērā sankciju ietekmi, pagājušajā pavasarī valdība ļāva bankām un kompānijām nesniegt informāciju par ekonomikas un finanšu jautājumiem.
Jau pērn septembrī Nabiuļļina pauda, ka “uzņēmumiem ir jāatklāj informācija par savu darbību, lai efektīvāk izvairītos no sankciju riskiem.”
“Bez investoru uzticības neviens ar savu naudu neriskēs. Investīciju vide ir smagi cietusi, jo esam slēguši teju visus finanšu informācijas kanālus, un investori vairs nesaprot, kur un kādēļ ieguldīt,” teica Nabiuļļina.
Decembrī Nabiuļļina atkārtoti aicināja atslepenot informāciju, kas būtu nepieciešama gan investoriem, gan ekonomikai kopumā.
Lai slēptu sankciju negatīvo ietekmi, Krievijas varasiestādes turpina turēt slepenībā ekonomiskās statistikas datus. Piemēram, lai analītiķi varētu noteikt, cik ievērojami ir kritusies valsts ārējā tirdzniecība, ir nepieciešams pētīt Krievijas tirdzniecības partneru sniegto informāciju, kā arī izsekot naftas kravu pārvadājumus, lai spētu saprast, cik naftas Krievija eksportē, un cik daudz melnā zelta saņem Rietumvalstis.