No pagājušā gada janvāra līdz septembrim Turcijā ieradās vairāk nekā četri miljoni Krievijas pilsoņu. Pērn vairāk nekā 153 000 Krievijas pilsoņu Turcijā saņēma pastāvīgo uzturēšanās atļauju. 2022. gadā krievi Turcijā iegādājās vairāk nekā 16 000 māju un dzīvokļu – tas ir vairāk nekā laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam kopā ņemot. Tomēr decembra beigās Krievijas imigranti saskārās ar masveida atteikumiem, un nu jaunas uzturēšanās atļaujas nav iespējams saņemt.
Turcijas varasiestādes nav izsludinājušas nekādus oficiālus liegumus attiecībā uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijai. Medijs “Meduza” aprunājās ar cilvēkiem, kuriem tika liegta uzturēšanās atļaujas piešķiršana Turcijā.
Maskavas iedzīvotājs Ivans Čerņavskis pameta Krieviju 2022. gada martā, īsi pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, kad devās uz Turciju. Aprīlī viņš ieguva pastāvīgo uzturēšanās atļauju Antaljā, aizpildot visas nepieciešamās formalitātes.
“Tas viss prasīja dažas stundas, un jau mēneša laikā saņēmu savu “ikamet” [pastāvīgā iedzīvotāja] karti. Tas bija samērā ātri un vienkārši,” teica Ivans.
Līdz 26. decembrim Krievijas iedzīvotājiem nebija nekādu problēmu iegūt uzturēšanās atļaujas. Ja varasiestādes lēma apturēt jaunu atļauju izsniegšanu, tad tam bija kāds pamatojums. Piemēram jūnijā Turcijas kūrortpilsētā Antaljā ārvalstu pilsoņu skaits pārsniedza 20% no populācijas, tādēļ pilsētas vietvara rimās izsniegt jaunas uzturēšanās atļaujas. Oktobrī, pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā un jauna imigrācijas viļņa, Turcijas bankas noteica jaunus nosacījumus Krievijas pilsoņiem, kuri vēlējās saņemt Turcijas bankas karti vai nokārtot darba atļauju, piemēram, bija jāiemaksā 5000 dolāru noguldījums vai 100 dolāru komisijas maksa.
Pēc 26. decembra Turcijas pilsētas Izmira un Fethije (kas kļuvušas par mājvietu daudziem Krievijas pilsoņiem) pārtrauca izsniegt jaunas uzturēšanās atļaujas. Kompānijas “Totamtotut” imigrācijas speciālists Daniils Šaulovs, kurš palīdz emigrantiem no Krievijas un Ukrainas pārcelties uz Turciju, atklāja “Meduza” savu viedokli.
Izmirā un Fethijē sākās īsta panika, jo bija gadījumi, kad cilvēki, kuri veica imigrācijas procedūras, uzreiz uzzināja, ka viņiem uzturēšanās atļauja ir atteikta. Tomēr tas dokumentāri netika apliecināts, kas nozīmēja, ka cilvēki atkārtoti varēja pieteikties uzturēšanas atļaujai citā reģionā. Neraugoties uz to, viņiem bija nekavējoties jāpamet valsts.
Ziņas ātri izplatījās “Telegram” kanālos, un to dalībnieki rakstīja, ka Turcijas varasiestādes neko nepaskaidroja, kādēļ pieteikumi tika noraidīti.
“Viņi noraidīja gandrīz visus. Ja kādam arī apstiprināja pieteikumu, tad tas bija pēc nejaušības principu – bija neiespējami saprast kādu loģiku. Likās, ka 80-95% Krievijas pilsoņu pieteikumi pēc pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir noraidīti,” sacīja Antons Kravcovs, kuram tika noraidīta uzturēšanās atļauja Turcijā.
Finanšu tehnoloģiju kompānijas vadītājs Sergejs Bašarovs uz Turciju devās septembra beigās pēc tam, kad tika izsludināta mobilizācija. Viņš Turcijā noīrēja māju ar māklera palīdzību. Pēc tam Bašarovs pieteicās uzturēšanās atļaujai.
“Viss nepieciešamais tika sagatavots, lai varētu ar visiem dokumentiem doties uz imigrācijas iestādēm. Tad saņēmu SMS, ka būs tikšanās 1. decembrī. Aizgāju turp, iesniedzu varasiestādēm dokumentus un visus pārējos datus. Nekādu jautājumus, vienīgi bija jāgaida ziņa no varasiestādēm. Man [uzturēšanās atļaujas pieteikumu] noraidīja,” sacīja Bašarovs.
Jeļena un viņas vīrs pieteicās uzturēšanās atļaujai Stambulā 19. decembrī, taču – arī viņiem pieteikums tika noraidīts.
“Tā nav traģēdija, bet ir skumji par dokumentiem iztērēto naudu. Tagad ir citas problēmas – mūsu tuvs draugs Alānijā vēlējās pagarināt savu uzturēšanās atļauju, taču viņam tika atteikts. Arī tas notiek bieži,” teica Jeļena. Viņai un viņas vīram bija jāsamaksā ap 800 dolāru, lai visi dokumenti tiktu sakārtoti. Sieviete atklāja, ka visbiežāk šādos gadījumos, ja dokumenti tiek kārtoti par maksu, uzturēšanās atļaujas tiek apstiprinātas.
Mārketinga speciālists Mihails kopā ar savu draudzeni arī saņēma uzturēšanās atļaujas atteikumu Stambulā. Viņš norāda, ka samaksājis advokātiem ap 200 dolāru, lai visi dokumenti tiktu sakārtoti. Cits Krievijas pilsonis samaksājis ap 340 dolāriem tulkam, kā arī par dokumentu sakārtošanu. Rezultātā – atteikums.
Ukrainas pilsonis Georgijs “Meduzai” atklājis, ka viņš nav dzirdējis, ka kādam no ukraiņiem būtu bijušas problēmas saņemt uzturēšanās atļaujas.
“Panika ir krievu vidū, jo viņi saņēma masveida atteikumus. Daudzi no viņiem gaida brīnumu no Turcijas varasiestādēm, bet citi meklē citas iespējas,” teica Georgijs.
Arī imigrācijas speciālists Šaulovs apstiprināja, ka pašlaik tikai Krievijas pilsoņiem ir problēmas ar uzturēšanās atļauju saņemšanu.
Lielais imigrantu pieplūdums Turcijā ir veicinājis inflāciju – cenas ir kāpušas visam, sākot ar pārtikas produktiem, beidzot ar nekustamā īpašuma cenām. Arī vietējo iedzīvotāju vidū ir radusies neapmierinātība. “Change.org” izveidota petīcija ar aicinājumu liegt īpašumu izīrēšanu ārzemniekiem. Petīcijas autori uzsver, ka Antālijā īpašumu cenas trīs gadu laikā ir teju desmitkāršojušās, un vietējie iedzīvotāji, it īpaši studenti, nespēj tikt pie jauniem mājokļiem. 23. janvārī petīciju bija parakstījuši ap 16 000 cilvēku.
Visi “Meduzas” aptaujātie Krievijas pilsoņi bija pārliecināti, ka uzturēšanās atļauja noraidīta politisku iemeslu dēļ. Turcijā 18. jūnijā notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un pastāv versija, ka Turcijas politiķi varētu izmantot turku neapmierinātību ar migrantu ietekmi, tādējādi arī palielinot noraidīto pieteikumu skaitu.
“Nedomāju, ka ar mums kaut kas nav kārtībā.
Visticamāk, te ir pārāk liela migrantu ietekme, vai arī vienkārši tēvocis Vova [Vladimirs Putins] palūdza tēvoci Erdoganu padarīt mūsu dzīves grūtākas, lai kāds no mums atgrieztos Krievijā,”
pieļauj Bašarovs. “Meduza” neizdevās saņemt Turcijas migrācijas dienestu komentārus. Valsts Ārlietu ministrija arī neko nav komentējusi.
Šaulovs uzsver, ka viens migrācijas dienests var noraidīt pieteikumu, kamēr cits dienests šī paša cilvēka pieteikumu apstiprinās. Parasti viss uzturēšanās atļaujas saņemšanas process aizņem no dažām dienām līdz vienam mēnesim, atkarībā no tā, kāds ir konkrētā migrācijas dienesta noslogojums.
Migrantiem ir tiesības arī apstrīdēt tiesā varasiestāžu lēmumu nepiešķirt uzturēšanās atļauju. Šaulovs norāda, ka tiesa var anulēt migrācijas dienesta lēmumu, un šāda iespēja ir bez maksas. Ja arī tiesa uzskata, ka pastāvīgā uzturēšanās atļauja nav piešķirama, un atļaujas prasītājs ir palicis valstī ilgāku laiku, nekā norādīts viņa vīzā, tad pēc zaudētās tiesas ir dotas 10 dienas laika, lai pamestu valsti. Sešus mēnešus vēlāk ir iespējams no jauna pieteikties uzturēšanās atļaujai.
Pašlaik krieviem, kuru uzturēšanās atļauju pieteikumi Turcijā ir noraidīti, nākas palikt valstī nelegāli vai arī doties uz kaimiņvalstīm. Krievijas pilsoņu Turcijā “Telegram” kanāli jau piedāvā diskusijas par tēmu “kur tālāk?”. Pašlaik iecienītākie galamērķi krievu emigrācijai ir Gruzija, Armēnija un Argentīna.