Krievijas valdība izdara spiedienu uz valsts Centrālo banku, kas drīzumā lems par procentu likmju maiņu. Valdības pārstāvji pieprasa no Centrālās bankas dot signālus par procentu likmju samazināšanu, kā arī izteikt optimistiskas prognozes par Krievijas ekonomiku 2023. gadā, vēsta “Bloomberg”.
Piektdien notiks šogad pirmā Krievijas Centrālās bankas sapulce, kurā tiks lemts par procentu likmju maiņu. Tajā tiks publiskota arī vidējā termiņa ekonomikas prognoze. Tuvojoties sanāksmei, kā arī pirmajai kara Ukrainā sākuma gadadienai, Krievijas valdības ierēdņi piespiež Centrālo banku izveidot tādas prognozes, kas ļautu līdz gada beigām samazināt procentu likmes.
Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina un viņas kolēģi atsakās signalizēt par naudas un kredītu politikas mīkstināšanu, ņemot vērā pietiekami augstos riskus ekonomikai. Pēc vairāku avotu teiktā, Centrālā banka neredz iespējas, kā mazināt procentu likmi.
Nabiuļļina gan piekritusi uzlabot Krievijas ekonomisko prognozi, lai apmierinātu valdības prasības.
Neparastais konflikts Krievijas finanšu-ekonomikas sektorā norāda uz vairāku ierēdņu neapmierinātību par Centrālās bankas iepriekš paustajām prognozēm, kurās iezīmēta visai drūma aina.
Piemēram, Ekonomiskās attīstības ministrija savā prognozē paudusi, ka inflācija Krievijā šogad sasniegs 5%, kamēr Centrālā banka prognozē 5-7%. Tāpat Krievijas Centrālā banka prognozē, ka Krievijas IKP kritums šogad varētu sasniegt 4%, taču Ekonomiskās attīstības ministrija uzskata, ka kritums nebūs lielāks par 0,8% no IKP.
Valdības pārstāvji uzskata, ka inflācijas aprēķināšanā Centrālā banka pieļāvusi vairākas nepilnības, savukārt Centrālās bankas pārstāvji uzsvēruši, ka ekonomikā “ir pārāk daudz mainīgo faktoru”, kas neļauj izteikt precīzas prognozes.
Līdz šim pēdējā Centrālās bankas prognozē, kas publiskota oktobrī, teikts, ka 2023. gada beigās galvenā procentu likme Krievijā būs 6,5% - 8,5% robežās – tiek pieļauta gan procentu likmes celšana, gan samazināšana. Ekonomisti prognozē, ka šādu prognozi Centrālā banka izteiks arī piektdien gaidāmajā sanāksmē.
Finanšu varasiestādes nespēj vienoties par Krievijas naudas un kredītu politiku, ņemot vērā sarūkošos nodokļu ienākumus, kā arī krītošos naftas un gāzes pārdošanas kritumu. Janvārī Krievijas budžeta deficīts sastādīja 1,7 triljonus rubļu (ap 25 miljardiem dolāru), kas ir sliktākais rezultāts kopš 1998. gada janvāra. Pagaidām deficīts tiek nosegts, izmantojot Nacionālo labklājības fondu, no kā Krievijas valdība pārdevusi juaņas un zelta rezerves.
Ja valdība turpinās audzēt izdevumus (tostarp finansējot karu Ukrainā) un turpinās pārdot valsts rezerves, Centrālajai bankai īslaicīgi radīsies iespēja samazināt procentu likmi vasaras sākumā. Ja nekas nemainīsies, tad rudenī Krievijas ekonomikā gan varētu rasties ļoti sarežģīta situācija.
