Valdības pārstāvji uzskata, ka inflācijas aprēķināšanā Centrālā banka pieļāvusi vairākas nepilnības, savukārt Centrālās bankas pārstāvji uzsvēruši, ka ekonomikā “ir pārāk daudz mainīgo faktoru”, kas neļauj izteikt precīzas prognozes.
Līdz šim pēdējā Centrālās bankas prognozē, kas publiskota oktobrī, teikts, ka 2023. gada beigās galvenā procentu likme Krievijā būs 6,5% - 8,5% robežās – tiek pieļauta gan procentu likmes celšana, gan samazināšana. Ekonomisti prognozē, ka šādu prognozi Centrālā banka izteiks arī piektdien gaidāmajā sanāksmē.
Finanšu varasiestādes nespēj vienoties par Krievijas naudas un kredītu politiku, ņemot vērā sarūkošos nodokļu ienākumus, kā arī krītošos naftas un gāzes pārdošanas kritumu. Janvārī Krievijas budžeta deficīts sastādīja 1,7 triljonus rubļu (ap 25 miljardiem dolāru), kas ir sliktākais rezultāts kopš 1998. gada janvāra. Pagaidām deficīts tiek nosegts, izmantojot Nacionālo labklājības fondu, no kā Krievijas valdība pārdevusi juaņas un zelta rezerves.
Ja valdība turpinās audzēt izdevumus (tostarp finansējot karu Ukrainā) un turpinās pārdot valsts rezerves, Centrālajai bankai īslaicīgi radīsies iespēja samazināt procentu likmi vasaras sākumā. Ja nekas nemainīsies, tad rudenī Krievijas ekonomikā gan varētu rasties ļoti sarežģīta situācija.