/nginx/o/2023/02/16/15143112t1h44f2.jpg)
Aizvadītajā gadā savu darbību pārtrauca 400 piena lopkopības saimniecības. Svaigpiena iepirkuma cenu kritums piedzīvots janvārī, taču turpinās arī februārī, tāpēc arvien vairāk lopkopjiem jāpieņem šis smagais lēmums pārtraukt saimniecības darbību. Arī šobrīd simtiem gotiņu pamet kādu fermu - daļa nonāk kautuvē, daļa tiek pārdota uz Poliju, vēsta LTV raidījums "Dienas ziņas".
Izvēle par labu Polijai ir tāpēc, ka valsts ir aktīvākā piena govju uzpircēja Latvijā.
"Šis laiks ir principā negulēto nakšu laiks, un tā ir sajūta, ka tavam mūža ieguldījumam šajā nozarē, šajās fermās vienkārši tiek pārvilkts krusts," stāstīja "J. Gierkena" zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens.
Saimniecībā vēl pirms kāda laika bija 850 slaucamās govis, tagad pieņemts sāpīgs lēmums.
Uz kautuvi un pārdošanu ārpus Latvijas tiks vestas 350 piena govis, kuras saimnieks atvadoties mīļo ik dienas. Ir pārāk sāpīgi.
"Šonedēļ esmu jau aizvedis 60 govis uz kautuvi, un rīt jau sāk pirmās govis pārdoties jau projām."
Šī saimniecība bija viena no straujāk augošajām, kas nodarbojās ar graudkopību un lopkopību, investējot vairākus miljonus eiro. Piena cenas krituma dēļ pieņemts lēmums – lai izdzīvotu un nomaksātu kredītus, govis tiek vestas uz lopkautuvi vai arī pārdotas.
Teju 90 tūkstošus eiro lielus zaudējumus mēnesī piedzīvo saimniecība cenu krituma dēļ. Saimnieks atzīst, ka situācija piensaimniecības nozarē nav normāla.
"Neskatoties uz ļoti lieliem ieguldījumiem piena nozarē, ir ļoti dīvaina situācija, kad graudi pelna vairāk; un vieglāk samaksāt kredītus ir, audzējot graudus, nekā ražot pienu," LTV atzina lauksaimnieks.
Tikmēr Zemkopības ministrija (ZM) esošo piena iepirkuma cenu kritumu vēl par krīzi atsakās dēvēt, un arī likvidācijas procesus sākušo saimniecību skaita pieaugumu nevērtē kā satraucošu un piena nozari apdraudošu.
Vairāk skaties LTV sižetā!