“Kopumā tendence - neinteresēties par vecuma pensijas gaidāmo apmēru, īpaši jaunāku cilvēku vidū, nav tikai Latvijas fenomens, tā izplatīta arī citās valstīs. To veicinājusi arī lielā nenoteiktība pasaulē – pandēmija, karš Ukrainā, straujais cenu kāpums u.c. Piemēram, no mūsu prakses redzam, ka daudzi, kas sasniedz pensijas vecumu, pat īsti nezina, vai un kur ieguldīti viņu līdzekļi otrajā pensiju līmenī,” norāda Gustsons.
Risinājums vēlamās vecuma pensijas nesakritībai ar reāli prognozējamo ir dažādu papildu uzkrājumu veidošana vecumdienām. Aptauja liecina, ka gandrīz puse jeb 46% respondentu to jau dara, vēl 25% apsver šādu iespēju, vēl ceturtā daļa to nedara un neplāno darīt.
Lai cerētu uz labāku dzīvi vecumdienās, uzkrāšanai jāpieiet sistemātiski un ilgtermiņā, uzsver Gustsons. Ja trūkst zināšanu, pieredzes vai laika pašam darboties finanšu instrumentu tirgos (akcijas, obligācijas, u.c.), pastāv iespēja ieguldīt finanšu līdzekļu pārvaldnieku piedāvātos uzkrāšanas produktos - piemēram, privātajā pensijā, izmantojot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.
Galvenais ieteikums, lai uzkrātu lielāku pensiju – jo agrāk sāk krāt, jo lielāku summu var sakrāt pat ar nelielām ikmēneša iemaksām.
“Uzkrājumiem noteikti jāizvēlas ilgtermiņa instruments, kas sniedz iespējas līdzsvarot kāpumus un kritumus finanšu tirgos, vienmērīgi nodrošinot pieaugumu un papildu ienākumus vecumdienām.
“Compensa Life” redz, ka šajā nestabilajā laikā joprojām aug interese par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Tas ir ilgtermiņa uzkrājums ar garantētu ienesīgumu vai ieguldījumu fondos, kas apvienojumā ar dzīvības apdrošināšanu sniedz papildu drošību. Turklāt arī cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem ir iespēja atlikt naudu nākotnei. No mūsu pieredzes redzam, ka biežāk cilvēki izvēlas iemaksāt 30 - 40 eiro mēnesī uz 20-30 vai pat 40 gadu periodu,” informē Gustsons.