No asarām par fiziku līdz institūta vadošajai pētniecei: zinātnieces Marijas Dunces stāsts

Fizika mēdza saraudināt

Marijas pētījumu lokā ir cilvēkam un videi draudzīgi bezsvina segnetoelektriskie, pjezoelektriskie materiāli jeb materiāli, kuru īpašības var izmainīt ar elektrisko lauku. Tomēr bērnībā viņa pat nespēja iedomāties, ka būs zinātniece. Viņai patika un padevās dažādi mācību priekšmeti, un idejas par nākotnes profesiju nemitīgi mainījušās – gribējusi būt psiholoģe, skolotāja, matemātiķe, programmētāja un pat dejotāja. Marija atceras, ka fizikā sākotnēji gājis grūti – nākot mājās, esot pat raudājusi: “Kādu laiku skolā nebija fizikas skolotāja, līdz ar to nopietni priekšmetu sāku apgūt vien 10. klasē. Jaunā skolotāja bija stingra, mācību viela šķita sarežģīta, un grūtības sagādāja pat vienkāršākie uzdevumi. Mans tētis pēc izglītības ir fiziķis – viņš man skaidroja grāmatās aprakstīto teoriju, risinājām kopā uzdevumus, kā arī veicām eksperimentus, novērojumus, un es sāku saskatīt fizikas aizraujošo pusi.”

12. klasē Marija nolēma, ka studēs fiziku, jo tas, viņasprāt, palīdzēs attīstīties un izpausties daudzpusīgi – jāprot matemātika un programmēšana, jāpielieto loģika un citas prasmes, kā arī jāpārzina valodas. Uzsākot studijas, Marijai šķita, ka viņas zināšanas ir salīdzinoši vājākas nekā daudziem citiem studentiem, tomēr viņa nepadevās. Marija apgalvo, ka par zinātnieci kļuva nejauši: “Lai uzrakstītu bakalaura darbu, nonācu LU CFI. Praktiski darbojoties, sapratu, ka izvēlētais bakalaura darba temats man šķiet patiesi interesants un ka vēlos izpētīt to, ko vēl nav pētījuši citi.”

Sievietes zinātnē vairs nav retums

Viņas studiju laikā sievietes bijušas mazākumā, tomēr Marijai šķiet, ka mūsdienās situācija varētu būt krasi mainījusies. “Manuprāt, eksakto zinātņu prasmes nav saistītas ar dzimumu – katram ir savas intereses un talanti, kas var būt noderīgi kā zinātnē, tā arī citās sfērās. Turklāt pētniecībā nepieciešamas dažādas pieejas, tāpēc nav jābaidās, ja trūkst kādas prasmes, kas šķietami raksturīgākas pretējam dzimumam,” atzīst Marija. Vēl viņa novērojusi, ka pirms 10 gadiem jauniešu īpatsvars institūtā esot bijis mazāks, bet šobrīd arvien vairāk jaunā paaudze izvēloties studēt eksaktās zinātnes. Viņa uzsver: “Tas ir stereotips, ka zinātnē strādā tikai sakumpuši kungi ar brillēm un izspūrušiem matiem. Atziņa, ka zinātnieks ir normāls cilvēks, Latvijā iesakņojas tikai tagad, kamēr citur Eiropā šādi uzskata jau sen.”

Ieskats zinātnieka darba ikdienā

Zinātnē varot izpausties dažādi, kā arī izvēlēties sava darba stilu. “Ir eksperimentālā zinātne, kurā jāveic eksperimenti un jāanalizē tajos iegūtie dati. Tāpat ir teorētiskā fizika un modelēšana. Darba ikdiena ir atkarīga no izvēlētā virziena. Pastāv nepatiess priekšstats, ka zinātnieka darbs ir garlaicīgs. Dalība konferencēs, došanās ārpus Latvijas prezentēt savus pētījumus, komunikācija ar uzņēmumiem un citiem zinātniekiem, literatūras lasīšana, eksperimenti un datu analīze ikdienu padara daudzveidīgu,” dalās Marija. Viņa atzīst, ka vēsturiski zinātne ir bijusi noslēgta nozare, tomēr šobrīd cilvēku interese par zinātni ir augusi. Dalība, piemēram, radio un televīzijas intervijās un dažādos pasākumos ļauj tai kļūt redzamākai un saprotamākai plašākai sabiedrībai, turklāt tas trenē arī pētnieku spēju izskaidrot sarežģītas tēmas ikvienam saprotamā valodā.

Gandarījumu par savu darbu sniedz iespēja savus pētījumus publicēt labos, starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos, lai ar saviem atklājumiem dalītos ar visu pasauli. Pētniekiem nepieciešama

laba angļu valoda, jo publikācijas jāraksta pašiem. Turklāt Marija prot arī zviedru valodu, kuru apguvusi Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Augstākā pozīcija zinātnē ir profesors, tomēr arī tie neesot sasniegumu griesti. “Zinātnieks var mainīt savu pētījumu virzienu vai zinātniskās iestādes, kurās strādāt. Ne vienmēr karjeras kāpnes ir taisnas un vērstas vienā virzienā – izglītība eksaktajās zinātnēs ļauj darboties gan pētniecībā, gan industrijā,” stāsta Marija.

Zinātne nav paredzēta tikai “intelektuāli izredzētajiem”

Marija uzskata, ka mūsdienu bērniem ir plašas un interesantas iespējas, kā ielūkoties eksakto zinātņu pasaulē – atrodamas grāmatas ar skaistiem attēliem un paskaidrojumiem, internetā ātri un vienkārši var sameklēt eksperimentus, kurus veikt mājās, tāpat rotaļlietu veikalos nopērkami dažādi eksperimentu komplekti. Viņa uzskata, ka arī skolās svarīgi eksaktās zinātnes pasniegt interesanti un parādīt to praktisko pusi, jo bieži vien formulas ir tikai pieraksts tam, ko redzam, jūtam, dzirdam un novērojam. Pētniece aicina jauniešus piedalīties konkursos, piemēram, AS “Latvenergo” rīkotajā “FIZMIX Eksperimentā” un LU CFI “Saules kausā”, “Zinātnieku naktī”, tāpat izmantot Ēnu dienas piedāvājumus un apmeklēt citus pasākumus. “Šādas aktivitātes apliecina, ka zinātne nav paredzēta tikai “intelektuāli izredzētajiem”, bet var būt noderīga jebkuras karjeras veidošanā. Eksaktās zinātnes iemāca domāt loģiski, novērot, analizēt un secināt. Pazīstu cilvēkus, kuri darbā izvēlas pieņemt fiziķus, lai arī izglītība nav attiecināma uz konkrēto vakanci. Viņi zina, ka fiziķiem ir attīstīta loģiskā domāšana un viņi spēj ātri mācīties, sniedzot lielu pienesumu,” stāsta Marija. Viņa novērojusi, ka Eiropā ar fiziķa izglītību bezdarbs nekādi nedraud, jo speciālisti ar zināšanām eksaktajās zinātnēs ir ļoti pieprasīti.

Aizraušanās – perkusijas

“Zinātnieki galu galā ir arī cilvēki. Tāpat kā citiem, arī mums ir savi hobiji, piemēram, mana lielākā aizraušanās ir perkusijas – autentiskas bungas. Kopā ar savu kolektīvu “Samba de Riga” spēlēju brazīliešu karnevālu ritmus, uzstājamies arī koncertos. Tāpat man patīk zīmēt, peldēt, braukt ar velosipēdu un doties ceļojumos,” dalās Marija. Zinātne un mūzika ļauj viņai apvienot daudzveidīgās intereses. Viņa uzskata, ka daudzpusīgu cilvēku problēma ir šaubas, ka nepietiks ar vienu izvēlēto virzienu. Turklāt nereti šaubu dēļ ir grūti izvēlēties, ar ko dzīvē nodarboties. Marija uzsver: “Svarīgi ir vispār kaut ko uzsākt darīt, pat ja nav simtprocentīgas pārliecības, jo galu galā vienmēr ir iespējams kaut ko pamainīt un arī ārpus darba realizēt sevi citās saistošās jomās.”

Raksts tapis sadarbībā ar erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments".