"Eirāzijas karuselis" jeb kā no ES un ASV sankcijām pakļautās preces tomēr nonāk Krievijā

Jau ne reizi vien izskanējis, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) strādā pie risinājumiem, lai izskaustu vai vismaz mazinātu iespējas apiet sankcijas, tostarp vēršoties arī pret trešajām pusēm, kas nodarbojas ar paralēlo importu. Taču vismaz līdz šim "sankciju rūpalu" aizvērt nav izdevies, un līdz ar to paralēlais imports ļāvis Krievijai saņemt daudzas aizliegtas divējāda lietojuma preces un modernus tehnoloģiskos produktus.

Eksporta/importa dati liecina, ka ievērojama šīs tirdzniecības plūsmas uz Krieviju daļa iet caur Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīm.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) šai parādībai pat izdomājusi nosaukumu - "Eirāzijas karuselis".

Izdevums "The Wall Street Journal" (WSJ), balstoties uz ANO tirdzniecības datiem, vēsta, ka kopējais preču eksports no ES un ASV uz Armēniju, Gruziju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu 2022. gadā palielinājās par 66% - līdz 24,3 miljardiem ASV dolāru. Savukārt eksports no šīm piecām valstīm uz Krieviju pieauga par 4,8 miljardiem ASV dolāru jeb gandrīz 50%, sasniedzot 15 miljardus ASV dolāru.

Tieši aizliegto produktu gadījumā tirdzniecības plūsmu pieaugums ir daudz iespaidīgāks.

Piemēram, integrēto mikroshēmu piegāde no ASV un ES uz Armēniju pagājušajā gadā pārsniedza 8,5 miljonus ASV dolāru, kas ir 16 reizes vairāk nekā 2021. gadā. Tikmēr šīs preču kategorijas eksports no Armēnijas uz Krieviju pieauga 6500 reižu, no nepilniem 2000 ASV dolāru 2021. gadā līdz 13 miljoniem ASV dolāru 2022. gadā.

Līdzīga aina vērojama arī attiecībā uz lāzeru un mērinstrumentu piegādi caur Kirgizstānu.

Tomēr Kazahstāna, lai gan importu no ES un ASV pieaudzējusi par 4,7 miljardiem ASV dolāru, uz Krieviju tālāk eksportējusi ne tik daudz. Tās eksports uz Krieviju 2022. gadā pieaudzis par 1,8 miljardiem ASV dolāru.

Savukārt, kā norāda WSJ, Kirgizstāna un Uzbekistāna acīmredzot nosūtījušas uz Krieviju gandrīz visu, ko pērn papildus iegādājās Rietumos. Kirgizstānas gadījumā imports audzis par 0,9 miljardiem ASV dolāru, bet eksports uz Krieviju - par 0,6 miljardiem ASV dolāru, bet Uzbekistānas gadījumā imports audzis par 1,3 miljardiem ASV dolāru, bet eksports - par 0,9 miljardiem ASV dolāru. 

Aktīvi tirgojusies arī Armēnija, turklāt tās eksporta kāpums uz Krieviju pērn izrādījies lielāks nekā papildu imports no ES un ASV. Respektīvi, no ES un ASV Armēnija pērn importējusi par 1,2 miljardiem ASV dolāru vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uz Krieviju eksportējusi par 1,6 miljardiem ASV dolāru vairāk nekā 2021. gadā. 

Tomēr izdevums arī atzīmē: lai arī cik minētie skaitļi izskatās iespaidīgi, piegādes caur Kaukāza un Vidusāzijas valstīm nebūt nav lielākās paralēlā importa plūsmas.

Piemēram, caur Honkongu un kontinentālo Ķīnu no 2022. gada 24. februāra līdz 2022. gada beigām ASV mikročipi vien tika piegādāti Krievijai 570 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir 11 reizes vairāk nekā tajā pašā laika posmā 2021. gadā.

Bet laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz Krievijas muitas datiem, norāda, ka pērn astoņos mēnešos no ASV caur dažādiem "pieturpunktiem" uz Krieviju nosūtītas aizliegtas lidmašīnu detaļas kopumā 14,4 miljonu ASV dolāru vērtībā, piemēram, "Boeing" izstrādājumi 8,9 miljonu ASV dolāru vērtībā. Lielākā daļa piegāžu Krievijas aviosabiedrībām veiktas caur Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turciju, Ķīnu un Maldīvu salām.

Jau izskanējis, ka ES 11. sankciju paketes izstrādes ietvaros gatavo mehānismu, kam vajadzētu atturēt trešās valstis no palīdzības Krievijai un apturēt agresorvalstij svarīgāko produktu piegādes ķēdes. Lai to paveiktu, plānots izveidot divus sarakstus - valstis, ar kurām jāstrādā pie reeksporta maršrutu slēgšanas, un preces, kuras varētu būt aizliegts pārdot šīm valstīm.