Atjaunojot senu tradīciju, maija nogalē Daugavas akvatorijā norisinājās Rīgas sezonas atklāšanas regate, kas spraigās sacensībās pulcēja ap 100 burātājus no dažādiem Rīgas un Latvijas jahtklubiem. Regati organizēja jahtklubs “Rīgas sporta burāšanas centrs”, kurā šogad Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētā projekta ietvaros veikti vairāki infrastruktūras labiekārtošanas darbi, šādi turpinot jau pērn uzsākto jahtu ostas modernizāciju.
Pagājušā gadā ar “Austrumbaltijas jahtu ostu tīkla pilnveidošana un popularizēšana” (EASTBALTIC Harbours) projekta līdzfinansējumu jahtklubā tika izbūvēta jauna viļņlaužu sistēma – uz pusi pagarināts esošais un izbūvēts vēl otrs - 64 m garš viļņlauzis/piestātne, lai pasargātu jahtu ostu no spēcīgo Ziemeļu vēju ietekmes, tāpat uzstādīti jauni aprīkojuma elementi - tauvošanas pirksti, elektrības un ūdensapgādes pjedestāli un navigācijas bojas.
Savukārt šogad Rīgas brīvostas pārvalde EASTBALTIC Harbours projekta ietvaros veikusi papildus pontonu un tauvošanās pirkstu uzstādīšanu, kas aprīkoti ar dzeramā ūdens un elektrības pieslēgumiem. Uzstādīto konstrukciju kopējais garums ir 70 metri, katra pontona svars - 30 tonnas, un tās ir lielākās viengabala betona konstrukcijas, kādas jebkad uzstādītas kādā no Latvijas jahtklubiem. Pontoni jahtklubā pildīs galvenokārt viļņlaužu funkciju, bet uz tiem vienlīdz labi varēs izvietot arī bērnu sporta skolas jahtas un vējdēļus, kā arī izmantot tos kā upju kuģīšu piestātni un citus peldlīdzekļu pietauvošanas vietu.
“Ar katru gadu burāšanas sporta veids Latvijā kļūst arvien populārāks. Priecē, ka parādās arvien vairāk burāt gribētāju, un pilsētā attīstās ūdens sporta veids. Pateicoties Igaunijas-Latvijas Pārrobežu sadarbības programmas projekta ietvaros veiktajiem mārketinga pasākumiem, ar katru gadu pieaug arī ir starptautisko tūristu interese par Rīgas ostām”, gandarīts A.Buls, norādot, ka paveiktie darbi EASTBALTIC Harbours projekta ietvaros devuši iespēju palielināt viņa vadītā jahtkluba kapacitāti par 30%, kas jau šosezon spēs pieņemt un apkalpot līdz pat 130 jahtām vienlaikus.
“Uzlabojumi jahtu ostas infrastruktūra, ieguldījumi navigācijas drošībā, jaunas piestātnes, burātājiem pieejamo pakalpojumu klāsta pilnveide un modernizēšana, ir labi paveikts mājasdarbs, lai mēs varētu pieteikt jahtkluba kandidatūru arī ORC (laivu klases bez ierobežojumiem) pasaules čempionāta rīkošanai Rīgā, 2028.gadā”, savus nākotnes plānus atklāj “Rīgas sporta burāšanas centrs” vadītājs un burāšanas entuziasts Andrejs Buls.
Matrožu ielas jahtu ostas infrastruktūras modernizācijas darbus šogad un pērn veica Rīgas brīvostas pārvalde projekta EASTBALTIC Harbours līdzfinansējumu ietvaros. Projekta mērķis - stiprināt Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklu ar kvalitatīviem pakalpojumiem un popularizēt Austrumbaltijas piekrasti kā burāšanas galamērķi.
Kopējais projekta EASTBALTIC Harbours finansējums – 3 304 285,93 EUR (t.sk. Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi 2 808 643,01 EUR). Rīgas brīvostas pārvaldes projekta daļas finansējums – 243 500,00 EUR (Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļi 206 975,00 EUR, Rīgas brīvostas pārvaldes līdzfinansējums 36 525,00 EUR).
EASTBALTIC Harbours vadošais partneris ir Rīgas plānošanas reģions. Projekta ietvaros Rīgas brīvostas pārvalde šogad piegādājusi papildu aprīkojumu – darba galdus un instrumentus arī biedrības “Pilsētas jahtklubs” apsaimniekotajā jahtu ostā Ķīpsalā. Piegādātais aprīkojums ļaus veikt ienākošo jahtu apkopi un remontu, kas uzlabos un papildinās šajā jahtu ostā piedāvāto pakalpojumu klāstu.
Rīgas ostā šobrīd darbojas piecas jahtu ostas abos Daugavas krastos. Ostā var ienākt jebkura izmēra jahtas bez garuma, augstuma un iegrimes ierobežojumiem. Jahtām un atpūtas peldlīdzekļiem kuģošana ir atļauta visā Rīgas ostas akvatorijā.
Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostu.
