Vēlēšanas pagājušas, "Erdoganomika" turpinās jeb lielākās problēmas, ar ko saskaras Turcijas ekonomika

Kopš Redžepa Tajipa Erdogana nākšanas pie varas pirms 20 gadiem, viņa valsts nacionālā valūta lira ir zaudējusi aptuveni 90% no savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru. Brīdī, kad valūtas vērtība krītas tik strauji, kāpjas inflācija. Turcijā tas jūtams īpaši smagi, ņemot vērā, ka valstij nepieciešams iepirkt daudz dažādu izejmateriālu.

Pašlaik oficiālie dati liecina, ka Turcijas inflācijas apjoms ir 44% - ievērojami zemāk par 85% pērn. Tomēr novērotāji bilst, ka oficiālie dati ir ievērojami zemāki nekā patiesais inflācijas līmenis.

Nabadzīgākās mājsaimniecības cieš no cenu pieauguma, jo tām no tā jau nelielajiem ienākumiem arvien lielāka daļa līdzekļu jāvelta ikdienā nepieciešamākajām precēm. Atsaucoties uz pētījumu, ko pagājušajā gadā veica Turcijas tirdzniecības savienība, pārtikas cenas gada laikā trīskāršojās, un dārzeņu cenas turpina celties arī šogad.

“Palielinoties politiskajām neskaidrībām un absolūtās prezidentālās sistēmas ieviešanai 2018. gadā, Turcijas ekonomika saskaras ar smagu, lejupejošu dinamiku,” sacīja Ķīles institūta ekonomikas eksperts Erdāls Jalcins. Lielā mērā ekonomiskā lejupslīde ir Erdogana netradicionālās ekonomikas politikas rezultāts.

Parasti centrālās bankas ceļ procentu likmes, lai samazinātu inflāciju. Procentu likmju pieaugums sadārdzina kredītus, un tas, savukārt, samazina pieprasījumu un atdzesē ekonomiku, un cenas sāk kristies.

Tikmēr Erdogans ir turpinājis samazināt procentu likmes pat tad, kad inflācija bija ļoti augsta un turpināja palielināties. Tieši tādēļ ekonomisti runā par Erdogana neparasto ekonomikas politiku, kas ir ievērojami iedragājusi uzticību centrālajai bankai, kas faktiski neko nav darījusi, lai inflāciju mazinātu.

Erdgoans oponējis, ka lētāki aizdevumi nozīmēs lielāku brīvību biznesam veikt investīcijas, kas arī palīdzēs Turcijas ekonomikai. Tomēr lielākā problēma ir tā, ka Erdogans turpina uzskatīt, ka viņam izdosies apkarot inflāciju ar zemām procentu likmēm. Tā tas vis nestrādā, un kamēr Erdogans turpinās šādu politiku, tikmēr arī lira turpinās savu kritumu, bet inflācija – tuprinās kāpt.

“Erdoganomika” paredz arī uzkrāt valdības parādu. Atsaucoties uz datiem, ko publiskoja Starptautiskais Valūtas fonds, Turcijas parāds pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvis par četrām reizēm lielāks. Līdz ar to procentu likmju palielināšana nozīmētu negatīvas sekas šī pieaugošā parāda apkalpošanai.

Neraugoties uz problēmām, Turcijai ir relatīvi labas sekmes ekonomiskās izaugsmes jomā. Pandēmijas laikā Erdogana lēto kredītu un lielo valdības izdevumu laikā ekonomikas aktivitāti izdevās palielināt par 11%, bet pērn šis rādītājs bija vien 3%, ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Pašlaik tūrisms turpina būt labā līmenī, kas nodrošina labus ienākumus valsts ekonomikai.

Tiesa gan, Turcijas ekonomiku ievērojami satricināja zemestrīce februārī, kas nogalināja vairāk nekā 50 000 cilvēku. Trīs miljoni cilvēku zaudēja savas mājvietas.

Tāpat palielinās arī politiskā un ekonomiskā naskaidrība saistībā ar investīciju nākotni, it īpaši, ja Erdogans turpinās savu netradicionālo politiku. Ārējās tirdzniecības deficīts ir ievērojami palielinājies, un Turcijas Centrālās bankas ārējās valūtu rezerves ir ievērojami sarukušas. Nedēļā pirms vēlēšanām, Turcijas ārējās rezerves bija nokritušās līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada.

Valstij gan ir savi investori, piemēram, bagātās arābu un Līča reģiona valstis.

Pirms vēlēšanām, Erdogans CNN sacīja, ka “Turcijas ekonomika, tāpat kā tās banku un finansiālā sistēma, esot samērā spēcīgā stāvoklī, it īpaši tādēļ, ka ir investīcijas un Persijas līča valstīm.” Tieši tādēļ viņš plānoja pateikties saviem sponsoriem uzreiz pēc ievēlēšanas. Tādējādi pirmā ārvalstu vizīte varētu notikt kādā no arābu valstīm, nevis kā tradicionāli – Ziemeļkiprā vai Azerbaidžānā.

Tāpat Erdogans plāno doties uz Maskavu, jo viņš ir pateicību parādā diktatoram Putinam, kurš Turcijai dod lielas gāzes atlaides, kā arī – 20 miljardus dolāru vērtu finansējumu atomelektrostacijas izbūvei Turcijas dienvidos. 

Šeit gan jāatceras Erdogana priekšvēlēšanu solījumi - mazināt inflāciju un apturēt liras kritumu. Tas gan prezidentam liktu atteikties no paša izveidotās politikas. Vai šie solījumi tiks pildīti? Visticamāk, ka nē.