Tikmēr Erdogans ir turpinājis samazināt procentu likmes pat tad, kad inflācija bija ļoti augsta un turpināja palielināties. Tieši tādēļ ekonomisti runā par Erdogana neparasto ekonomikas politiku, kas ir ievērojami iedragājusi uzticību centrālajai bankai, kas faktiski neko nav darījusi, lai inflāciju mazinātu.
Erdgoans oponējis, ka lētāki aizdevumi nozīmēs lielāku brīvību biznesam veikt investīcijas, kas arī palīdzēs Turcijas ekonomikai. Tomēr lielākā problēma ir tā, ka Erdogans turpina uzskatīt, ka viņam izdosies apkarot inflāciju ar zemām procentu likmēm. Tā tas vis nestrādā, un kamēr Erdogans turpinās šādu politiku, tikmēr arī lira turpinās savu kritumu, bet inflācija – tuprinās kāpt.
“Erdoganomika” paredz arī uzkrāt valdības parādu. Atsaucoties uz datiem, ko publiskoja Starptautiskais Valūtas fonds, Turcijas parāds pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvis par četrām reizēm lielāks. Līdz ar to procentu likmju palielināšana nozīmētu negatīvas sekas šī pieaugošā parāda apkalpošanai.
Neraugoties uz problēmām, Turcijai ir relatīvi labas sekmes ekonomiskās izaugsmes jomā. Pandēmijas laikā Erdogana lēto kredītu un lielo valdības izdevumu laikā ekonomikas aktivitāti izdevās palielināt par 11%, bet pērn šis rādītājs bija vien 3%, ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Pašlaik tūrisms turpina būt labā līmenī, kas nodrošina labus ienākumus valsts ekonomikai.
Tiesa gan, Turcijas ekonomiku ievērojami satricināja zemestrīce februārī, kas nogalināja vairāk nekā 50 000 cilvēku. Trīs miljoni cilvēku zaudēja savas mājvietas.