Krievijas valstij piederošā gāzes giganta “Gazprom” mēģinājums nosaldēt Eiropu ziemas laikā izvērtās ne gluži kā iecerēts – gāzes monopolists zaudējis vairāk nekā triljonu rubļu.
"Gazprom" cerēja nosaldēt Eiropu, taču samaksāja ļoti bargu cenu (6)
Pēdējo vairāku gadu laikā Kremlis darīja visu iespējamo, lai Rietumvalstis atteiktos no palīdzības Ukrainai. Viena no ietekmes svirām bija “Gazprom” draudi ziemā atstāt Eiropu bez Krievijas gāzes. Tomēr Maskavā neviens neņēma vērā, ka šāds plāns varētu izgāzties.
Tieši tādēļ “Gazprom” pēdējā gada laikā cietusi rekordlielus zaudējumus. 2022. gadā kompānija bija spiesta iztērēt vairāk nekā 50% savu skaidrās naudas rezervju, lai kompensētu zaudējumus, ko radījusi Eiropas tirgus zaudēšana.
Sākoties pilna mēroga karam Ukrainā, “Gazprom” uzkrājumi bija divi triljoni rubļu (23 miljardi eiro), tomēr jau gada beigās bija zaudēta puse no iekrājumiem. Pēc “Gazprom” finanšu atskaites var secināt, ka “Gazprom” tīrie zaudējumi pērn bijuši 1,2 triljoni rubļu (13,8 miljardi eiro). Situāciju apgrūtina arī fakts, ka Krievijā ir paaugstināti nodokļi.
Eksperti norāda, ka tuvāko gadu laikā uzņēmumam būs jātiek galā ar nozīmīgiem finanšu stabilitātes apdraudējumiem. Pēc tam, kad Krievijas gāzes piegādes Eiropai tika apturētas, “Gazprom” nevar atrast jaunus noieta tirgus.
Ķīna 2023. gadā ir gatava iegādāties vien 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas tāpat ir septiņas reizes mazāk, nekā iepriekš importēja Eiropas Savienība. Kremlis cerēja uzlabot situāciju, pierunājot Ķīnu būvēt gāzesvadu “Sila Sibiri-2”, taču Sji Dzjiņpins atteicās parakstīt gāzes līgumu ar Maskavu, tā vietā izvēloties ciešāku sadarbību ar Turkmenistānu.