Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs agrāk katrus trīs mēnešus runāja ar Krievijas diktatoru, smagos noziegumos apsūdzēto Vladimiru Putinu. Tagad Vučičs neiebilst pret Serbijas ieroču piegādēm Ukrainai, kā arī viņš uzsvēris, ka Serbija nepalīdzēs Krievijai apiet Rietumu sankcijas, reeksportējot aizliegtās preces, vēsta “Financial Times”.
Jau pašreizējās ieroču piegādes Ukrainai ir palīdzējušas Belgradai nogludināt attiecības ar Rietumiem, kas arvien vairāk sliecas aizstāvēt Serbijas pozīciju Kosovas konfliktā. Kā sacīja Vučičs, viņam ir zināms, ka Serbijā ražotie ieroči ar starpnieku palīdzību nonāk Ukrainā.
“Vai tas ir iespējams, ka tā notiek? Nešaubos, ka tas tā arī notiek. Bet kāda mums ir alternatīva? Neražot ieročus? Nepārdot tos?” jautāja Vučičs.
Pašreizējā situācijā Serbijas ieroču piegādes Ukrainai ir kļuvušas par svarīgu faktoru, kas var mainīt ASV, Eiropas Savienības un NATO nostāju konfliktā starp Kosovu un serbu etnisko minoritāti (ko atbalsta Belgrada), atklājuši trīs Rietumu diplomāti, kas strādā šajā reģionā.
Kosovas ziemeļos dzīvojošie serbi boikotēja aprīlī notikušās pašvaldību vēlēšanas. Tā rezultātā uz vēlēšanās uzvarēja Kosovas albāņi, kuri ar policijas palīdzību ieņēma vairāku pilsētu mēru kabinetus. Konfliktā tika ierauti KFOR miera uzturētāju kontingenta kaujinieki.
Neraugoties uz to, ka sadursmēs 30 no viņiem guva ievainojumus, ASV sūtnis Kosovā un Eiropas Savienības pārstāvji nosodīja Kosovas varasiestāžu rīcību. Viņi aicināja īstenot iepriekš panākto vienošanos par serbu autonomo pašvaldību veidošanu valsts ziemeļos.
Jautāts, vai ieroču piegādes Ukrainai ir saistītas iegūt Rietumu labvēlībai Kosovas jautājumā, Vučičs atbildēja, ka Belgrada izvēlas neitrālu ceļu, tomēr piebilda: “Es neesmu muļķis. Zinu, ka [Serbijas] ieroči var nonākt Ukrainā.”
Vučičs atzina, ka viņa valdībai nākas balansēt, tomēr palīdzēt Krievijai Serbija negrasās.
“Esam pievienojušies visām ANO rezolūcijām. Esam pievienojušies liegumam reeksportēt preces kā tehnoloģijas. Mēs negrasāmies būt reeksporta centrs Krievijai,” sacīja Vučičs.
Viņš gan nepaskaidroja, vai viņa valdība cīnīsies pret jau esošajiem paralēlā importa maršrutiem. Ņemot vērā Eiropas ekonomistu grupas pētījumu, Serbija ievērojami kāpinājusi importu no Eiropas Savienības, un palielinājies arī eksports uz Krieviju – it īpaši to preču grupā, uz ko attiecas sankcijas.
Tādēļ Serbija ierindota ceturtajā vietā potenciālo reeksporta centru sarakstā. Pirmajās vietās ir Turcija, Kazahstāna un Armēnija. Pēc kara sākuma un mobilizācijas 2022. gada rudenī uz Serbiju emigrēja tūkstošiem krievu, kurus piesaista serbu draudzīgā attieksme pret krieviem, kā arī plašās darba iespējas. Tāpat nacionālā aviokompānija “Air Serbia” ir vienīgā Eiropas lidsabiedrība, kas turpina lidot uz Krieviju.
Tomēr tagad ar Putinu Vučičs vairs nesazinās, lai gan agrāk ar Krievijas diktatoru sarunājās vismaz reizi trīs mēnešos.
“Aptuveni gadu vēlāk kontakti ar Kremli nepastāv. Belgradā gan ir uzņemti daži krievu ierēdņi, bet tā nekad agrāk nav bijis kā tagad,” teica Vučičs.
