Krievijas varasiestādes pastiprina ekonomisko spiedienu uz Armēniju, kas cenšas mazināt savu militāro atkarību no Kremļa, pievienojoties Starptautiskajās krimināltiesas izdotajam orderim, kas paredz aizturēt diktatoru Vladimiru Putinu, ja tas ieradīsies Armēnijas teritorijā.
Autopārvadātāji, kas transportē kravas no Armēnijas uz Krieviju, saskaras ar masveida problēmām uz robežas, paziņojis Armēnijas ekonomikas ministrs Vans Kerobjans.
Pēc viņa teiktā, Krievijas puse skaidro notiekošo ar Krievijai piegādātā Armēnijas konjaka kvalitātes pārbaudēm. Tā rezultātā robežpārejas punktā "Verhnij Lars", kas ir vienīgais funkcionējošais robežšķērsošanas punkts uz Gruzijas-Krievijas robežas, izveidojies sastrēgums ar desmitiem kravas automašīnu.
Armēnijas vēstniecības Krievijā tirdzniecības atašejs Vans Akopjans pauda, ka sastrēgumā stāv aptuveni 60 armēņu kravas automašīnas. Pēc viņa teiktā, kravas mašīnas gaida rindā uz kvalitātes pārbaudēm.
Problēmas uz robežas Armēnijas alkohola piegādātājiem varētu būt radušās pēc Krievijas alkohola regulatora pretenzijām. Dokumentā, ko publicējis bijušais Krievijas centrālās bankas viceprezidents, tagadējais domnīcas “Brookings Institute” vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Sergejs Aleksašenko, teikts, “ka nepieciešams pārtraukt trīs marku Armēnijas konjaka nonākšanu apgrozībā, līdz ar to liedzot jaunus iepirkumus”.
Dokumentā teikts, ka dzērienos atklāti aromatizētāji, fenola savienojumi, kā arī spirti, kas nav atbilstoši konjakam.
Problēmas radās, kad Armēnija ratificēja Romas statūtus — Starptautiskās krimināltiesas pamatdokumentu, kas regulē tiesas darbu Hāgā, kur martā izdeva orderi Putina apcietināšanai.
3. oktobrī Armēnija kļuva par 124. valsti pasaulē, kas pievienojās Starptautiskās krimināltiesas lēmumam. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka lēmums tika pieņemts, lai izmeklētu notikumus Kalnu Karabahā, jo “Starptautiskās krimināltiesas piesaiste būtiski uzlabos Armēnijas drošību brīdī, kad ANO Drošības padome nav izpildījusi un turpina nepildīt savas saistības", uzsvēra Pašinjans.
Krievijas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā nosauca Erevānas lēmumu par Romas statūtu ratificēšanu par "naidīgu" un "toksisku", kā arī paziņoja, ka “Armēnija ir brīdināta par sekām, jo pievienošanās Romas statūtiem ir "nepieņemama".
“Neraugoties uz to, Maskava turpina uzskatīt Armēniju par partneri un sabiedroto. Krievijas varasiestādes Starptautiskās krimināltiesas lēmumus uzskata par nederīgiem un nelikumīgiem,” piebilda Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Krievijas varasiestādes cenšas izdarīt spiedienu, un, iespējams, pat pieteikt ekonomisko karu Armēnijai, lai piespiestu to atteikties no pievienošanās Romas statūtiem. Tomēr šie pasākumi varētu dot pretēju efektu, un vēl vairāk mudināt Armēniju pārtraukt militārās saites ar Krieviju, jo Erevāna uzskata, ka Maskava nav pildījusi savas saistības attiecībā pret Armēniju un Kalnu Karabahas nosargāšanu.
