Subsīdijām ir jābūt tādām, lai tās palīdzētu pārvarēt grūtības un mērķtiecīgi attīstīties, nevis tādām, lai tās kļūtu par pastāvīgiem ienākumiem, intervijā aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Valsts subsīdijas nedrīkst kļūt par pastāvīgu ienākumu avotu, uzskata zemkopības ministrs
Kā piemēru viņš minēja šī gada situāciju piena nozarē.
"Vienalga, vai tā ir krīze tirgū, vai tie ir klimatiskie apstākļi, mēs palīdzam, bet labajos gados, kad cenas ir labas, apstākļi ir labi, atbalstam nevajadzētu būt tik lielam kā parasti. Tad tas būtu drošības spilvens un lauksaimnieki zinātu, ka valsts un Eiropas Savienība (ES) nāk palīgā grūtos brīžos," skaidroja Krauze.
Viņa ieskatā nepareiza pieeja ir saimniecībām ES un valsts atbalstu gadu no gada izmantot ikdienas tēriņiem, nevis investīcijām.
"Svarīgi tomēr ir, lai mūsu saimniecības attīstās un ir modernas. Mēs dzīvojam laikā, kad modernās tehnoloģijas ienāk arī lauksaimniecībā, un bez tā mēs iztikt nevarēsim,"
teica ministrs.
Vienlaikus viņš pauda gatavību lauksaimniekiem skaidrot, kādos apstākļos viņi var pretendēt uz atbalstu.
"Vēl vasarā, kad nebiju ministrs, no dažiem politiķiem dzirdēju, ka nav skaidrs, ko šādos apstākļos piensaimniekiem var piedāvāt. Es par to biju ļoti pārsteigts. Krīzes ir ik pa laikam - ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā -, un, ja nav skaidra plāna, kā šādās reizēs rīkoties, tad tas pārsteidz," uzsvēra Krauze.
Savukārt runājot par subsīdiju nevienlīdzību starp "jaunajām" ES dalībvalstīm un "vecajām", Krauze atzīmēja, ka tās ļoti, bet izlīdzinās.
"Es uzskatu, ka, pirms mēs pievienojāmies ES, bija kļūda paņemt tos references gadus subsīdiju aprēķiniem, kuri tika paņemti, jo tad Latvijas lauksaimniecība bija viszemākajā punktā. Piemēram, Rumānija un Bulgārija iestājās ES vēlāk nekā Latvija, un viņiem jau izejas pozīcija bija labāka, jo subsīdiju aprēķiniem bija citi references gadi," stāstīja Krauze.
Viņš gan uzsvēra, ka tā ir vēsture, un patlaban Latvija gadu no gada virzās uz lielākiem maksājumiem un subsīdiju izlīdzināšanu.
Vienlaikus Krauze atgādināja, ka ES ir atbalstījusi tuvināšanos ar Ukrainu, tāpēc nākotnē par platību maksājumiem noteikti vēl būs diskusijas.
"Mēs nezinām, vai Ukraina ES varētu pievienoties pēc gadiem 10, 15 vai 20, jo tas ir atkarīgs no pašas Ukrainas, cik ātri tā varēs pielāgoties ES prasībām, bet izmaiņas notiks, jo Ukraina ir liela lauksaimniecības ražotājvalsts ar milzīgiem resursiem. Tādēļ nākamajās paplašināšanās kārtās noteikti ir gaidāmas izmaiņas," skaidroja zemkopības ministrs.