Vai Latvija pastarpināti importē Krievijas gāzi? (6)

Raidījuma vadītāja Anita Daukšte un Rosļikovs apsprieda ierosinājumu valstij pārņemt Maskavas namu. Diskusijas laikā Rosļikovs uzsvēra šādas pārņemšanas mazo ietekmi, pretstatot to it kā faktam, ka Latvija joprojām importē Krievijas resursus.

Rosļikovs: “Mēs turpinām patērēt Krievijas gāzi. Pareizi? Pareizi. Mēs turpinām patērēt naftu no turienes. Mēs turpinām patērēt viņu ražotus dabas resursus.”

Daukšte: “Mēs tiešām turpinām?”

Rosļikovs: “Caur starpniekiem. Nu gāze, mums ir krievu gāze. Mēs vienkārši to nopērkam caur Vāciju.”

Nedaudz vēlāk raidījumā Rosļikovs to atkārtoja:

“Ja šī kustība palīdzēs samazināt komunālos maksājumus, kuri ir atkarīgi no Krievijas uz doto momentu, bet caur starpniekiem, droši darām tā.”

Vai Latvija izmanto Krievijas naftu?

Gada sākumā ES spēkā stājās aizliegums importēt Krievijas pa jūru pārvadātu jēlnaftu un noteiktus naftas produktus. Ja valstij nav citu alternatīvu, kā tas sankciju pieņemšanas laikā bija Bulgārijai un Horvātijai, naftu joprojām drīkst importēt drīkst importēt pa cauruļvadiem. Latvijā jēlnaftas pārstrādes rūpnīcu nav; valsts naftas produktus iepērk no citām. Pēc tīmeklī atrodamās informācijas un Neste Latvija valdes priekšsēdētāja Armanda Beiziķa Re:Check sniegtās informācijas Latvijā galvenie naftas produktu piegādātāji ir ORLEN Lietuva un Neste Oyj pārstrādes rūpnīcas. Abu rūpnīcu īpašnieki publiski paziņojuši, ka vairs neizmanto Krievijas jēlnaftu.

Vai Latvija izmanto Krievijas gāzi?

Latvijā dabasgāzi izmanto gan elektrības ražošanai, gan apkures nodrošināšanai. No šā gada 1. janvāra dabasgāzes piegāde no Krievijas Federācijas ir aizliegta. To nosaka Enerģētikas likuma 106. pants.

Lai noskaidrotu, no kurienes Latvija saņem dabasgāzi, Re:Check rakstiski vērsās pie dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Conexus. Uzņēmuma pārstāve Dace Baltābola skaidroja, ka “dabasgāzes padeve uz Latviju notiek, tikai izmantojot dabasgāzes pārvades sistēmu.” Šajā dabasgāzes iesūknēšanas sezonā, kas noslēdzās oktobra vidū, 70% sašķidrinātās dabasgāzes Latvijai piegādāja no Klaipēdas termināļa Lietuvā un 30% – no Inkoo termināļa Somijā. Abi uzņēmi Re:Check noliedza, ka importē Krievijā iegūtu gāzi.

Klaipēdas terminālis pieder akciju sabiedrībai Klaipėdos nafta, kuras lielākais akcionārs ir Lietuvas Enerģētikas ministrija. Uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītāja Orinta Barkauskaite sarakstē ar Re:Check norādīja, ka Lietuva ir pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes. Terminālī nepieņemot Krievijas gāzi arī no starpniekiem jeb citām valstīm.

Klaipėdos nafta pieprasot informāciju par dabasgāzes izcelsmi. Uzņēmums sekojot ienākošajai kravai jau no pirmā ķēdes posma un pārbaudot gan dokumentāciju, gan piegādes norisi. Šajā sezonā – no janvāra līdz septembrim – 93% gāzes terminālī nonāca no ASV un Norvēģijas, bet pārējie 7% – no Alžīrijas un Nigērijas. Klaipėdos nafta ir tiesības nepieņemt kravu, ja ir pamatotas aizdomas, ka gāze sākotnēji nākusi no Krievijas.

Inkoo termināļa īpašnieka Somijas valsts uzņēmuma GasGrid izpilddirektors Olli Sipile Re:Check apliecināja, ka arī Somijā Krievijas dabasgāze nenonāk – ne tieši, ne caur starpniekiem. “Mēs vienmēr pārbaudām izcelsmes sertifikātu un tādā veidā saņemam pierādījumus tam, no kurienes nāk attiecīgā sašķidrinātā dabasgāze.” Ja gāzes izcelsmes valsts ir Krievija, terminālī to nepieņemot.

Jāpiebilst, ka, lai gan GasGrid Krievijas izcelsmes gāzi nepieņem, Somija vēl augustā importēja 14 tūkstošus miljonu kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes no Krievijas. Septembrī piegāžu no Krievijas nav bijis.

Ko atbildēja Rosļikovs?

Re:Check īsziņā jautāja Rosļikovam, no kurienes viņam informācija, ka Latvijā komunālos pakalpojumus nodrošina Krievija. Viņš norādīja uz Lielbritānijas vides aizsardzības organizāciju Global Witness, kura augusta beigās publicēja ziņojumu par Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu ES. Tas balstās uz energoresursu tirgus analītikas kompānijas Kpler datiem. “ES valstis kopumā šobrīd iepērk vairāk nekā pusi jeb 52% no Krievijas globālajām sašķidrinātas dabasgāzes piegādēm,” rakstīja Rosļikovs.

Pirmkārt, ziņojumā analizēti dati no šā gada janvāra līdz jūlijam. Tie nav aktuālie dati. Otrkārt, ziņojumā runāts par ES kopumā, nevis tikai Latviju. Kad Re:Check Rosļikovam to norādīja, viņš atbildēja: “Objektīvais informācijas avots ir fiksējis, ka ES valstis šobrīd kopumā iepērk vairāk nekā pusi jeb 52% no Krievijas globālajām sašķīdinātās dabasgāzes piegādēm. Tas nepārprotami nozīmē, ka ES dalībvalstu izmantojamās gāzes proporcionālais sadalījums ir 52 pret 48 (Krievija/citi piegādātāji). Gadījumā, ja Latvija jau ir izstājusies no ES vai vairs neievēro kopīgo iepirkumu procedūru, lūdzu, informējiet mani nekavējoties!”

Eurostat dati liecina, ka 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos ES lielākie Krievijas dabasgāzes importētāji bija Bulgārija, Spānija un Beļģija, bet līderi sašķidrinātās dabasgāzes importā bija Spānija, Beļģija un Nīderlande.

Secinājums: Rosļikova teiktajam, ka Latvija pastarpināti no citām valstīm importē Krievijas gāzi un naftu, nav pierādījumu. Naftas imports no Krievijas ir aizliegts. Dabasgāzes piegādātāji norāda, ka no Krievijas to neiepērk.