Arī šogad Covid-19, gripa un elpceļu vīruss varētu plosīties vienlaikus. Kā cīnīties ar infekciju? (1)

Foto: Tero Vesalainen/Shutterstock

Līdz ar rudens un ziemas sezonas sākumu pieaug gripas un elpceļu sincitiālā vīrusa (RSV) infekciju skaits, pie tam Covid-19 joprojām ir nozīmīgs drauds sabiedrībai. Ļoti iespējams, ka, tāpat kā pagājušajā gadā Covid-19, gripa un RSV cirkulēs vienlaikus.

Gripa ir gripas vīrusa izraisīta sezonāla elpceļu slimība, kas katru gadu mainās. Gripai raksturīgs akūts sākums un simptomi:

  • Drudzis, paaugstināta (>38°C) ķermeņa temperatūra;
  • Nespēks, galvassāpes, muskuļu sāpes;
  • Vismaz viens no respiratoriem simptomiem – aizlikts deguns, kakla sāpes, klepus, elpas trūkums.

Lielākajai daļai cilvēku gripa izraisa vieglus, bet nepatīkamus simptomus, bet iedzīvotājiem ar novājinātu veselību tā var izraisīt smagus simptomus, hospitalizāciju un pat nāvi.

Smagi slimības simptomi attīstīsies gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar pamatslimībām (piemēram, sirds vai plaušu slimībām) un bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem. Pasaulē ik gadu aptuveni 3–5 miljoni cilvēku cieš no smagas gripas, un aptuveni 650 000 cilvēku no tās mirst. Turklāt gripas infekcija palielina sirds un asinsrites problēmu, kā sirdslēkmes un insulta, risku.

RSV ir plaši izplatīta infekcija, un saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visu gadu, tomēr ziemā parasti tiek novērots saslimšanas pieaugums.

RSV ir galvenais akūtu apakšējo elpceļu infekciju cēlonis zīdaiņiem un maziem bērniem.  Infekcija var izpausties no samērā viegliem elpceļu infekcijas simptomiem līdz dzīvību apdraudošai dziļāko elpceļu saslimšanai. Bieži sastopamie simptomi ir iesnas, apetītes samazināšanās, klepus, šķaudīšana, drudzis un sēkšana.

Vīruss ir bīstams sīkāko bronhu iekaisuma attīstības dēļ. RSV ir bīstams arī vecākiem pieaugušajiem.

Šoruden tiek novērots Covid-19 slimnieku skaita pieaugums Latvijā – šī gada oktobra beigās aktīvu slimnieku skaits Latvijā ir 1400. Salīdzinājumam šī gada maija beigās slimnieku skaits bija ~130. Kopumā Latvijā ar Covid-19 ir pārslimojuši 979 000 cilvēku un miruši 6400.

10–20% cilvēku pēc sākotnējās slimības atveseļošanās var izjust ilgtermiņa infekcijas sekas, kas pazīstamas kā pēckovida sindroms.

Šie simptomi var ietvert plašu hronisku veselības problēmu klāstu un ilgt nedēļas, mēnešus vai pat gadus.

Biežākie pēckovida simptomi ir:

  • Nogurums, nespēks, locītavu vai muskuļu sāpes;
  • Apgrūtināta elpošana/elpas trūkums, klepus, sāpes krūtīs;
  • Smaržas/garšas izmaiņa vai zudums;
  • Grūtības domāt vai koncentrēties, galvassāpes, miega problēmas;
  • Gremošanas traucējumi, sāpes vēderā;
  • Menstruālā cikla izmaiņas.

Pēcinfekcijas simptomi var būt vairāku iemeslu dēļ.

  • Ilgstoši simptomi: nogurums, vājums, klepus vai iesnas.
  • Imūnās atbildes simptomi: ķermeņa imūnsistēma var palikt aktivizēta un cīnās pret vīrusu pat pēc infekcijas, kas izpaužas kā hroniski simptomi.
  • Sekundārās infekcijas: novājināta imūnsistēma pēc infekcijas var padarīt organismu uzņēmīgu pret sekundārām bakteriālām infekcijām. 
  • Psiholoģiskā ietekme: cīņa ar slimību var būt garīgi un emocionāli nogurdinoša. Tas var izpausties kā trauksme, depresija vai stress, kas var saasināt fiziskos simptomus. 

Ja pēc vīrusu infekcijas jums ir ilgstoši simptomi, ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu atbilstošu veselības novērtējumu un padomu.

Kā cīnīties ar infekciju

Ja novērojat gripai līdzīgus simptomus, ir svarīgi:

  1. Atpūsties, lai palīdzētu ķermenim atgūties;
  2. Dzert vairāk šķidruma: ūdeni, zāļu tēju vai dzidru buljonu;
  3. Izolēties – turēties tālāk no citiem, lai novērstu iespējamu slimības izplatīšanos;
  4. Ievērot higiēnas pasākumus: regulāri mazgāt rokas, klepot un šķaudīt elkonī;
  5. Apsvērt bezrecepšu medikamentu lietošanu, kas palīdz mazināt simptomus un/vai saīsināt atveseļošanās laiku;
  6. Konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, ja jums ir pamatslimība(s) vai ja simptomi ir smagi vai nepāriet;
  7. Veikt Covid-19 testu – ņemot vērā pašreizējo pandēmiju, ir svarīgi izslēgt Covid-19 infekciju.

Kā dabiski atbrīvoties no vīrusu infekcijas

Kvercetīns ir dabīgs flavonoīds, ko var atrast dažādos pārtikas produktos, tostarp krāsainos augļos un dārzeņos. Tas ir efektīvs pret dažādiem vīrusiem, ietekmējot vīrusu aktivitāti vairākos posmos – tas spēj inhibēt vīrusu infekciju sākuma stadijās, spēj nomākt vīrusu vairošanos (nomāc proteāzes un DNS/RNS polimerāzes, kas ir svarīgas vīrusu replikācijai) un mazināt infekcijas izraisītu iekaisumu, kā arī tam piemīt imūnmodulācijas īpašības (1,2)

Vīrusi, piemēram, smags Covid-19 un gripa, palielina oksidatīvo stresu organismā, izraisot šūnu un audu bojājumus. Lai to apkarotu, lielas C vitamīna devas (askorbīnskābe) papildus standarta atbalstošajai terapijai ir pierādīta kā droša un efektīva terapija elpceļu vīrusu infekcijas gadījumos (3). Dažos desmitos placebo kontrolētos pētījumos ar cilvēkiem C vitamīns ir saīsinājis elpceļu vīrusu izraisītas infekcijas atveseļošanas laiku (4).

Cinks ir būtisks mikroelements, kam ir izšķiroša nozīme organisma augšanā, attīstībā un imūnās funkcijas uzturēšanā. Tās ietekme visus orgānus un šūnas – veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Cinka deficīts ir pārsteidzoši izplatīts. Tas skar līdz pat ceturtdaļai jaunattīstītu valstu iedzīvotāju, taču tas ietekmē arī attīstu valstu iedzīvotājus, vecuma un slimību izraisītu faktoru dēļ. Cilvēkus ar cinka deficītu visvairāk apdraud vīrusu infekciju risks, līdz ar to cinka daudzums organismā ir kritisks faktors, kas var ietekmēt imunitāti (5).

D vitamīns veido iedzimto imunitāti, kā arī spēj modulēt adaptīvo imunitāti. D vitamīnam piemīt pretiekaisuma un imūnmodulējošā darbībā pētījumos ar gripu, Covid-19 un citām elpceļu infekcijām. Ir apgriezta sakarība starp D vitamīna līmeni serumā un elpceļu infekcijas slimību izplatību (6).

Imunosil Virufix ir preparāts kura sastāvā ir piecas aktīvās vielas – vitamini C un D3 (holekalciferols), cinks, augu valsts flavonoīds kvercetīns un dabīgais hormons melatonīns, kas palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku, kā arī palīdz sakārtot diennakts ritmu. Jaunākajos pētījumos pierādīts, ka miegam ir būtiska loma imūnsistēmas saglabāšanā, kā arī, ka melatonīns nakts laikā samazina kaitīgo radikāļu negatīvo ietekmi, patiecoties tā antioksidatīvajām īpašībām.

Imunosil Virufix pieaugušajiem ieteicams lietot 2 sarkanās kapsulas 1 reizi dienā no rīta un 1 balti/zilo kapsulu 1 reizi dienā 20 minūtes pirms gulētiešanas.

Esiet veseli šajā vīrusu sezonā!

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

__________________________

1. Di Petrillo, A., Orrù, G., Fais, A., & Fantini, M. C. (2022). Quercetin and its derivates as antiviral potentials: A comprehensive review. Phytotherapy Research, 36(1), 266-278.

2. Shorobi, F. M., Nisa, F. Y., Saha, S., Chowdhury, M. A. H., Srisuphanunt, M., Hossain, K. H., & Rahman, M. A. (2023). Quercetin: A Functional Food-Flavonoid Incredibly Attenuates Emerging and Re-Emerging Viral Infections through Immunomodulatory Actions. Molecules, 28(3), 938.

3. Hoang, B. X., Shaw, G., Fang, W., & Han, B. (2020). Possible application of high-dose vitamin C in the prevention and therapy of coronavirus infection. Journal of global antimicrobial resistance, 23, 256-262.

4. Hemilä, H., & De Man, A. M. (2021). Vitamin c and COVID-19. Frontiers in medicine, 7, 559811.

5. Read, S. A., Obeid, S., Ahlenstiel, C., & Ahlenstiel, G. (2019). The role of zinc in antiviral immunity. Advances in nutrition, 10(4), 696-710.

6. Mansur, J. L., Tajer, C., Mariani, J., Inserra, F., Ferder, L., & Manucha, W. (2020). Vitamin D high doses supplementation could represent a promising alternative to prevent or treat COVID-19 infection. Clínica e Investigación en Arteriosclerosis (English Edition), 32(6), 267-277

Uz augšu