Eksperti nosaukuši nopietnu problēmu Krievijas ekonomikā, par ko Kremlis nevēlas runāt (14)

Nomināli tuvākā gada laikā Krievija izglītībai un veselības aprūpei iedalīs tikpat lielus līdzekļus, kā agrāk. Tomēr, ņemot vērā inflāciju, tas nozīmēs līdzekļu apjoma samazinājumu. Turklāt nomināli mazināsies valsts subsīdijas un investīcijas.

Ir šaubas, ka Krievijas budžets nākamajā gadā varēs lepoties ar lieliem ienākumiem, ar ko rēķinās Krievijas valdība. No vienas puses, tas saistāms ar prognozēm par Krievijas ekonomikas strauju pieaugumu, taču no otras puses šīs prognozes noraida Krievijas Centrālā banka.

Ņemot vērā Rietumvalstu sankcijas, kā arī neskaidrības ar naftas cenām, eksperti šaubās, vai Krievijai izdosies izpildīt nākamā gada budžetā paredzēto ienākumu plānu. Jau tagad ir acīmredzams, ka Krievijas valdība cenšas maksimāli aplikt ekonomiku ar jauniem nodokļiem.

Piemēram, nesen noteiktās eksporta nodevas. Tās tika ieviestas ar mērķi atbalstīt rubļa kursu, tomēr pastāv iespēja, ka tās var padarīt pastāvīgas. Tāpat aktīvi tiek runāts par iespējamu nodokļu celšanu uzņēmumiem.

Visi šie pasākumi ienākumu celšanai draud palēnināt vai pat apturēt Krievijas ekonomikas izaugsmi, kā arī apšaubīt budžeta mērķus. Oficiāli Krievijā reģistrētais bezdarbs ir rekordzemā līmenī, bet ir vērojams kvalificētu darbinieku trūkums. Tas ir viens no ekonomisko izaugsmi bremzējošiem faktoriem.

Kā vairākkārt uzsvērusi Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļļina, nosliece uz lieliem tēriņiem piespiež Centrālo banku saglabāt ierobežojošu naudas un kredītu politiku. Tādēļ daudzi uzņēmēji un patērētāji pauž neapmierinātību par ierobežotām manevra iespējām.

Lielie izdevumi bruņojumam un armijai faktiski ir uz iedzīvotāju ienākumu samazināšanas rēķina, uzskata eksperti. Kremlis par to nevēlas runāt.

Ļoti liela daļa budžeta naudas tiek novirzīta aizsardzības rūpniecībai, kas darbojas ļoti neefektīvi jau vairākus gadus.

Atjaunotās aizsardzības nozares rūpnīcas tagad strādā bez pārtraukumiem visu diennakti, kas rada pacēlumu reģionos, kur atrodas šīs rūpnīcas, kā arī sniedz labumu piegādātājiem. Tomēr tas pārējo ekonomiku iedzen apburtajā lokā.

Ja karš Ukrainā beigtos un pazustu nepieciešamība maksāt gabaldarba algas, tad Krievijas ekonomika izjustu šoku.

Tieši tādēļ tuvāko gadu Krievijas budžets runā pats par sevi. Tas ir pierādījums, ka diktators Vladimirs Putins ir sasaistījis gan savu, gan Krievijas valsts likteni ar karadarbību pret Ukrainu. Jeb krieviski runājot – ar karu pret Rietumiem.